Sarunās ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) esot panākta sapratne atsevišķos jautājumos, piemēram, par skolēnu skaitu pamatskolās, informēja Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) vadītājs Vents Armands Krauklis.
Viņš atzina, ka piektdien, 11.augustā, pēc sarunām esot sajūta, ka IZM spērusi pussolīti loģiskas virzienā. Taču esot jāraugās, vai nākamnedēļ tas tiks iestrādāts ziņojumā, ko skatīs valdība.
Viņš teica, ka runa ir par pamatskolu posmu, kur varētu būt noteikts kritērijs 80 bērni, ar trīs gadu perspektīvu plus mīnus 10%. Tas izslēgtu situāciju, ka ir skolas ar pārdesmit bērniem.
RACA vadītājs atzina, ka šādas skolas nesniedz pilnvērtīgu piedāvājumu bērniem. Šādu kritēriju noteikšana skartu 64 skolas, un tas esot gana daudz.
Taču ministrija joprojām neesot gatava sadzirdēt, ka bērnus, kuriem tiks slēgtas lauku skolas, pilsētas skolas nespēs uzņemt, jo tajās fiziski neesot vietu. Un lai šo problēmu atrisinātu nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 250 miljonu eiro apmērā, lai uzbūvētu jaunas skolas, piebūves vai internātus. Ņemot vērā pašreizējo valsts budžeta situāciju un prognozes, šīs risinājums šķietot nereāls.
Turklāt esot jāņem vērā, ka būs jāpērk autobusi un jāsakārto ceļi, pa kuriem bērnus vest uz pilsētu skolām.
Krauklis piebilda, ka ministrijas vadība nepieņem neapgāžamus faktus un ministrei Andai Čakšai (JV) esot liela apņēmība virzīt savu piedāvājumu.
Kā ziņots, pašvaldību pārstāvji šodien tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvjiem, lai turpinātu sarunas par skolu tīkla optimizāciju, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.
Vairāku pašvaldību pārstāvji iepriekš kritizējuši IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai, kā arī apgalvojuši, ka ministrija nav uzklausījusi to lūgumus attiecībā uz optimālas skolas kritērijiem. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par IZM noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7.-9.klašu grupu – pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst noteiktajam.
Iepriekš jau vēstīts, ka, lai izglītības iestāde varētu saņemt valsts budžeta finansējumu pilnā apjomā, plānots noteikt minimālo skolēnu skaitu klasē atkarībā no urbanizācijas līmeņa, kā arī ievērot urbanizācijas līmeni – jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāku skolēnu skaitu klasē un vairāk klašu komplektu būs nepieciešams nodrošināt.
Atbilstoši IZM redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaits, atbilstoši ministrijas iecerei, būtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās – 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā – 60.
Kvantitatīvie kritēriji 1.-6.klašu grupā būs rekomendējoši, bet 7.-12.klašu grupā – saistoši visām pašvaldībām. Lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju pašvaldībai būs jāpieņem, to saskaņojot ar ministriju.
Paredzēts, ka informatīvo ziņojumu par skolu tīklu reformu valdībā skatīs nākamnedēļ, 15.augustā.
Lasiet arī:No darba aiziet Valsts vides dienesta vadītāja Baklāne-Ansberga; dienestu sagaida būtiskas pārmaiņas