Otrdien, 24.oktobrī, Kremlis paziņoja, ka Krieviju nesatrauc iespējamās turpmākās Rietumu sankcijas, norādot, ka valsts ekonomika ir kļuvusi noturīga pret sankcijām, kuras Krievija cieš jau gadiem ilgi. Turpretī Headhunter veiktajā aptaujā atklājās, ka gandrīz puse Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu algas nespēj segt pamatizdevumus. Finansiālo spriedzi valstī saasina tas, ka liela daļa fiskālo resursu tiek novirzīti Ukrainas kara finansēšanai, ziņo Reuters.
Oktobrī veiktās aptaujas, kurā piedalījās gandrīz 5 000 cilvēku, rezultāti liecina par Krievijas ekonomiskajām problēmām, kas var radīt bažas varas iestādēm pirms martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Paredzams, ka šajās vēlēšanās prezidents Vladimirs Putins turpinās savu vairāk nekā 20 gadu ilgo pilnvaru termiņu.
Kamēr rubļa vērtības samazināšanās veicina inflāciju, rekordzemais bezdarba līmenis liecina par darbaspēka trūkumu Krievijā. Gaidāms, ka procentu likmes, kas jau ir 13%, turpinās palielināties, lai novērstu inflāciju, kas gada beigās sasniegs aptuveni 7%, kas ir krietni virs Krievijas Bankas noteiktā 4% mērķa.
Aptaujā tikai viens no pieciem (20%) krieviem apstiprināja, ka viņu alga sedz pamatizdevumus, 36% atbildēja “jā, ar grūtībām”, bet
45% uzskatīja, ka viņu ienākumi ir nepietiekami.
Aptauja liecina, ka šis 45% rādītājs ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 25% 2021.gadā un 39% 2022.gadā. Pirms Krievija iebruka Ukrainā 2021.gadā 36% uzskatīja, ka viņu alga ir pietiekama.
Vairāk nekā puse no tiem, kuri uzskatīja, ka viņu ienākumi ir nepietiekami, minēja, ka ik mēnesi trūkst vismaz 20 000 rubļu (201 eiro).
Rosstat statistikas dati liecina,
ka vidējā mēneša nominālā alga jūlijā bija 71 419 rubļu (719 eiro).
Sakarā ar valsts pasūtījumiem, kurus aizsardzības uzņēmumi steidzas izpildīt, algas Krievijā aug, taču uzņēmumi citās nozarēs piedzīvo darbaspēka trūkumu, jo nespēj nodrošināt konkurētspējīgas algas.
Gan Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), gan dažu vietējo avotu prognozes liecina, ka, lai gan sagaidāms, ka pēc IKP krituma 2022.gadā par 2,1% 2023.gadā ekonomika atveseļosies, Krievijas ilgtermiņa perspektīvas šķiet drūmas.
Ja rublis nostiprināsies vairāk, nekā gaidīts, un optimistiskie ekonomikas pieņēmumi nepiepildīsies, analītiķi norāda, ka 2024.gadā valsts var saskarties ar budžeta ieņēmumu deficītu un tādējādi paaugstinot uzņēmējdarbības nodokļus.
Eiropas Savienība (ES) kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ir noteikusi 11 sankciju paketes pret Krieviju. ES amatpersonas ir norādījušas, ka
sankcijas varētu turpināties vēl vairākus gadus pēc konflikta.
Taču Krievija apgalvo, ka sankcijas ir veicinājušas iekšzemes ražošanu un neatturēs tās centienus īstenot, pēc tās domām, vitāli svarīgās nacionālās intereses Ukrainā. Maskava apgalvo, ka Rietumu lielvalstis izmanto Ukrainu kā līdzekli, lai vājinātu un grautu Krievijas drošību.
Turpretī Rietumvalstis šo apgalvojumu noraida, raksturojot Maskavas rīcību kā neizprovocētu agresijas karu.
Lasiet arī: Gazprom šogad piegādās lielākus gāzes apjomus Ķīnai un Ungārijai
