Miera sarunu priekšvakarā Ukraina un Krievija krasi pastriprināja uzbrukumus, sarīkojot vienu no lielākajām dronu kaujām savā konfliktā, Ukrainai veicot vērienīgu uzbrukumu bumbvedējiem Krievijas militārajos lidlaukos. Arī Krievija uzbruka, raidot lielāko skaitu dronu vienas nakts laikā uz Ukrainu, svētdien, 1.jūnijā, vēsta “Reuters”.
Miera sarunas Turcijā, Stambulā pirmdien būs otrās tiešās sarunas mēneša laikā starp abām pusēm.
Pēc vairāku dienu neskaidrībām par to, vai Ukraina vispār piedalīsies sarunās, prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka aizsardzības ministrs Rustems Umerovs pirmdien tiksies ar Krievijas amatpersonām Stambulā.
Krievijas delegāciju vadīs Kremļa padomnieks Vladimirs Medinskis, kurš pēc pirmās kārtas atsaucās Napoleonu Bonapartu, apgalvojot, ka karam un sarunām vienmēr jānotiek vienlaikus.
Pēc pirmās sarunu kārtas, kas notika pirms vairāk nekā nedēļas, notika kara lielākā apmaiņa ar gūstekņiem, taču sarunās netika panākta vienprātība par to, kā apturēt karadarbību.
Vienlaikus ar sarunām par mieru bija daudz kara.
Ukraina svētdien uzbruka Krievijas bumbvedējiem vairākās militārajās bāzēs, tostarp dziļi Sibīrijā, paziņoja Ukrainas izlūkdienesta amatpersona, kas ir pirmais šāds uzbrukums, raidīts vairāk nekā 4 300 km attālumā no frontes līnijām.
Ukrainas iekšzemes izlūkdienests SBU atzina, ka ir īstenojis operāciju “Zirnekļa tīkls”, kas tika plānota vairāk nekā pusotru gadu. Droni bijuši paslēpti kravas automašīnās, kas iebrauca gaisa bāzu perimetrā.
Kopumā tika iznīcināta 41 Krievijas kara lidmašīna, sacīja amatpersona. SBU novērtēja zaudējumus septiņu miljardu ASV dolāru apmērā un paziņoja, ka Krievija ir zaudējusi 34% no tās stratēģisko raķešu nesējiem, kas atrodas tās galvenajos lidlaukos.
Zelenskis pauda prieku par “absolūti izcilo rezultātu” un norādīja, ka uzbrukumā tika izmantoti 117 droni. “Un rezultāts, ko Ukraina panāca patstāvīgi,” viņš rakstīja.
Ukrainas valdības amatpersona aģentūrai “Reuters” sacīja, ka Ukraina iepriekš nebija informējusi ASV par uzbrukumu.
BNN jau ziņoja, ka arī tilts Krievijas Brjanskas apgabalā tika uzspridzināts laikā, kad pa to brauca vilciens ar 388 pasažieriem. Vismaz 7 cilvēki gāja bojā un 69 tika ievainoti, taču neviens nav uzņēmies atbildību.
Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka Ukraina svētdien veica dronu triecienus pret Krievijas militārajiem lidlaukiem piecos reģionos.
Uzbrukumi tika atvairīti visos reģionos, izņemot divus – Murmanskā tālajos ziemeļos un Irkutskā Sibīrijā, kur “FPV dronu palaišana no zonas, kas atrodas tuvu lidlaukiem, izraisīja vairāku lidmašīnu aizdegšanos”, ziņoja ministrija.
Ugunsgrēki tika nodzēsti bez cietušajiem. Dažas uzbrukumos iesaistītās personas tika aizturētas, paziņoja ministrija. Ukraina ziņoja, ka visi viņu iesaistītie ir droši atgriezušies.
Naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 472 dronus, paziņoja Ukrainas gaisa spēki, kas ir lielākais vienā vakarā izšauto dronu skaits. Krievija arī izšāva septiņas raķetes, paziņoja gaisa spēki.
Krievijas pretgaisa aizsardzības vienības naktī uz pirmdienu iznīcināja kopumā 162 Ukrainas dronus, notriecot 57 no tiem virs Kurskas reģiona. Iznīcināto dronu atlūzas izraisīja ugunsgrēkus dzīvojamajās mājās, bez cietušajiem, ziņoja amatpersonas.
Krievija paziņoja, ka tā ir pavirzījusies dziļāk Ukrainas Sumu reģionā, un “DeepState” kartes liecina, ka maijā Krievija ieņēma 450 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas ir tās straujākais mēneša progress vismaz sešu mēnešu laikā.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) ir pieprasījis Krievijai un Ukrainai noslēgt mieru.
Saskaņā ar Trampa sūtņa Kīta Kelloga (Keith Kellogg) teikto abas puses Turcijā iesniegs savus dokumentus, kuros izklāstītas idejas par miera nosacījumiem, lai gan ir skaidrs, ka pēc trīs gadus ilgušā intensīvā kara Maskavas un Kijivas prasības krasi atšķiras.
Kijiva nedēļas nogalē paziņoja, ka joprojām gaida memorandu no Krievijas puses.
Kremļa galvenais sarunu vedējs Medinskis svētdien paziņoja, ka Maskava ir saņēmusi Ukrainas memorandu, un Krievijas ziņu aģentūrai RIA sacīja, ka Kremlis uz to reaģēs pirmdien.
Ukrainas sarunu vedēji Stambulā iepazīstinās Krievijas pusi ar ierosināto miera ceļvedi, liecina aģentūras “Reuters” rīcībā esošā dokumenta kopija.
Saskaņā ar dokumentu pēc miera līguma noslēgšanas Ukraina pieprasa neierobežot Ukrainas militāros spēkus, starptautiski neatzīt Krievijas okupētās Ukrainas, kā arī Ukrainai tiks izmaksātas reparācijas.
Dokumentā arī norādīts, ka pašreizējā frontes līnijas atrašanās vieta būs sākuma punkts sarunām par teritoriju.
Krievija pašlaik kontrolē nedaudz mazāk nekā vienu piektdaļu Ukrainas.
ASV apgalvo, ka kopš 2022.gada karā ir nogalināti un ievainoti vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku.
Lasiet arī: Krievijā, sabrūkot diviem tiltiem, septiņi cilvēki gājuši bojā
