Latvija jau desmit gadus izmeklē, kā tā sauktajā «Magņitska lietā» nozagtā nauda nonāca mūsu bankās un pārvērtās nekustamajā īpašumā. Dažos gadījumos ir konfiscēti šajās shēmās iesaistīto cilvēku iegādātie dzīvokļi un viņu nauda, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Viens no viņiem ir Artjoms Zujevs, kurš pret sava īpašuma – biroju telpām Vidus ielā Rīgā – zaudēšanu cīnās, mēģinot mainīt Latvijas likumus. Šis Krievijas baņķieris caur kontiem Latvijā pludinājis miljoniem aizdomīgas naudas, uzsver Nekā personīga.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas policija paziņoja, ka konfiscējusi 120 tūkstošus eiro, kas piederēja Belizā reģistrētai firmai Asti Services. Tas ir viss, kas palicis pāri pēc naudas atmazgāšanas maksājumiem, pašiem «atmazgātājiem» sev izīrējot greznu jahtu. Šis ir viens no daudziem darījumiem, kas noticis tā dēvētajā «Magņitska lietā» un kurā iegūtā nelegālā nauda glabājusies Latvijas bankās.
Krievijas jurists Sergejs Magņitskis 2008. gadā atklāja 230 miljonu dolāru izkrāpšanu no Krievijas budžeta. Magņitskis par to ziņoja varas iestādēm, un tas izšķīra viņa likteni. Krievijas policija nesāka izmeklēt naudas izkrāpšanu, bet vērsās pret pašu Magņitski.
Viņu arestēja un cietumā piekāva līdz nāvei.
Magņitska darba devējs – investīciju uzņēmums Hermitage Capital – kopš tā laika viņa iesākto turpina. Atklājies, ka shēma patiesībā bijusi daudz lielāka. Tajā mazgāti miljardiem dolāru, un Panamas dokumentu noplūde parādīja, ka caur to legalizējās arī Vladimira Putina tuvāko lokam uzticētie līdzekļi. Nauda nonākusi vismaz 24 valstīs, un 16 no tām ierosinājušas kriminālprocesus un līdzekļus arestējušas vai konfiscējušas.
Jau no izmeklēšanas sākuma bija zināms, ka netīrā nauda ir plūdusi caur Latvijas bankām. Taču Latvijā izmeklēšana virzījās lēni. Tā aktivizējās tikai pēc gadiem ilga mediju spiediena un «Magņitska likuma» pieņemšanas Saeimā.
Hermitage Capital dibinātājs Viljams Brauders secina: «Šobrīd Latvija ir vadošā valsts, jo Latvija šos aktīvus ir konfiscējusi. Tā nav milzīga naudas summa, bet Latvijā ir bijuši divi vai trīs aktīvu konfiskācijas gadījumi. Latvija no valsts, kas bija viens no galvenajiem Krievijas naudas mazgāšanas kanāliem, kļuvusi par vienu no valstīm ar stingrāko likuma varu pret naudas mazgāšanu ļoti īsā laika periodā.»
Magņitska atklāto shēmu vadīja Dmitrijs Kļujevs. Kā viņa ciešu sabiedroto izmeklēšana identificēja Artjomu Zujevu. Viņš bija iecienījis Latvijas ABLV banku. Tur viņš bija atvēris kontus 24 savām firmām. Arī banka viņam uzticējās un izsniedza 36 miljonu dolāru lielu kredītu, pamatojoties uz personīgu Zujeva galvojumu. Viņš tā arī neatmaksāja 28 miljonus. Kad ABLV viņu sūdzēja Krievijas tiesā, Zujevs iesniedza, kā banka apgalvo, viltotus dokumentus par to, ka galvojums atcelts. Piedzīt zaudēto naudu bankai neizdevās.
Magņitska lietā Latvijas izmeklētāji noskaidroja, ka Zujeva firma Carsonport no shēmas centrālajiem ofšoriem Altem Invest Ltd un Zibar Management Inc saņēma vismaz 12 miljonus eiro. Šī nauda aizplūda uz citām valstīm, bet neliela daļa palika Latvijā. Zujevs bija iegādājās īpašumu, lai tiktu pie uzturēšanās atļaujas.
Norma, ka uzturēšanās atļaujas var saņemt par investīcijām nekustamajā īpašumā, stājās spēkā 2010. gada vasarā. Pusgadu vēlāk Artjoms Zujevs iegādājās ofisa telpas Rīgā, Vidus ielā. Saskaņā ar Zemesgrāmatu, šis pirkums viņam izmaksāja 112 tūkstošus latu. Valsts policija 2019. gadā īpašumam uzlika arestu.
Zujeva advokāts Magņitska un Hermitage Capital atklātos faktus dēvē par «viedokli» un «sazvērestību teoriju», noliedzot klienta saistību ar naudas atmazgāšanu. Viņaprāt policija izmeklēšanu nav veikusi, bet paļāvusies uz Braudera komandas savākto informāciju. Magņitska atklātie fakti Krievijā esot izmeklēti, visi vainīgie notiesāti.
Zvērināts advokāts Rolands Valdemārs raidījumam skaidroja: «Mēs no savas puses policijā iesniedzām pašā sākumā spēkā stājušos tiesas spriedums, kur šis kāzuss ir atrisināts, ir personas, kas ir notiesātas. Nav saprotams, kāpēc manu klientu vispār saista ar šo lietu, jo lietā nav neviena cita pierādījuma kā vien privātpersonas viedoklis. [..] Latvijai ar Krieviju vēl arvien ir sadarbības līgums, kas ir spēkā.»
Nekā personīga rīcībā esošas ziņas gan liecina, ka lietā savākti arī citi pierādījumi. Tiesā skatīti dati gan no Finanšu un kapitāla komisijas pārbaudes ziņojuma, gan likvidējamās bankas ABLV iekšējām pārbaudēm, gan paša Zujeva liecības.
Par Zujevam konfiscēto īpašumu 2021.gadā rakstīja arī Krievijas aikraksts Novaja Gazeta. Gan avīzi, gan raksta autoru Andreju Zajakinu Zujevs iesūdzēja tiesā. Miljonārs noliedza, ka viņam kaut kas konfiscēts. Pretējo žurnālisti pierādīt nevarēja, jo konfiskācijas lietas tiesas skata aiz slēgtām durvīm.
Tagad pierādījies, ka žurnālistiem bija taisnība – Satversmes tiesā ierosināta lieta pēc Zujeva sūdzības par Latvijas likumiem, kas ļāva arestēt un konfiscēt viņa īpašumus.
Viņa advokāts stāsta: «Mēs nonācām pie apgabaltiesas sprieduma, kas ir nepārsūdzams. Mēs vērsāmies Satversmes tiesā, un tie galvenie iebildumi ir, ka šis process neatbilst Satversmē garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu, aizstāvēties pret jebkuriem pieņēmumiem. Kā arī tas ir pretējs personas tiesībām uz īpašumu, jo galu galā īpašums tiek konfiscēts. Satversmes tiesa šo mūsu pieteikumu pieņēma un ierosināja lietu.»
Šai Zujeva prasībai pievienojušies vēl vairāki cilvēki un uzņēmumi, kam arī pirmās instances tiesa lēma labvēlīgi, bet otrā instance pretēji un konfiscēja īpašumu.
Satversmes tiesas Sabiedrisko attiecību un protokola nodaļas vadītāja Dita Plepa skaidro šīs lietas būtību: «Pamatjautājums ir tas, vai apgabaltiesas lēmums, kas ir nepārsūdzams, vai tas atbilst tiesībām uz taisnīgu tiesu. Un Satversmes tiesai ir uzdots jautājums tieši par šo. Satversmes tiesa papildus ir vērsusies Eiropas Savienības tiesā, jo tas skar Eiropas Savienības jautājumus.
Vidēji Eiropas Savienības tiesa lēmumu pieņem 15–18 mēnešu laikā.
Pēc tam šis lēmums atgriežas Satversmes tiesā, Satversmes tiesa lemj par tiesvedības atjaunošanu, un, nozīmējot datumu, kad lieta tiek izskatīta, mēneša laikā tiek pieņemts nolēmums. Tā ka vidēji mums būtu vēl 18 – 20 mēneši jāgaida šajā lietu kategorijā.»
Šo situāciju raidījumam skaidro zvērināts advokāts, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists Edgars Pastars: «Latvijas regulējums ir tipisks tam, ko Eiropas Cilvēktiesību konvencija parasti paredz, ja tas skar kādu krimināltiesiska rakstura jautājumu. Tas ir: lietu izskata vismaz divas instances. Ir labi, ka Satversmes tiesa paskatās šīs lietas. Sliktākais, kas var notikt, ir, kad ir izskatītas simtiem lietu un tad tikai Satversmes tiesa pasaka – ziniet, nebija pareizs process.»
Eksperti uzskata, ka Zujevs un viņa domubiedri savu nepanāks, taču to izslēgt nevar. Tādā gadījumā Satversmes tiesai būs arī jālemj, vai apstrīdēšanas iespēju attiecināt arī uz pagātnes lietām. Tādu ir daudz, no ABLV klientiem vien līdzekļi vai īpašumi konfiscēti vai drīzumā par to lems vairākos simtos lietu. Sekas var attiekties arī uz lietām, kas būs saistītas ar konfiskācijām par labu Ukrainai.
Brauders skaidro: «Tas ir ļoti nozīmīgi, jo mēs nevēlamies, lai viņš radītu precedentu, kas pēc tam varētu aizkavēt un apgrūtināt citas konfiskācijas, kam būtu jānotiek un kas notiks. Bet es arī nedomāju, ka viņa centieni būs veiksmīgi.»
Plepa: «Šis ir ļoti aktuāls jautājums visai Eiropai. Mēs redzam, ka kara dēļ notiek ļoti daudz konfiskāciju, un tas ir tiesību jautājums, kas sabiedrībai šobrīd ir ļoti aktuāls. [..]
Arī sliktiem cilvēkiem ir tiesības uz taisnu tiesu.
Pat ja persona ir kādos sarakstos, darījusi kādus pārkāpumus, tai ir tiesības uz taisnīgu tiesu, un to atcelt nedrīkst. Latvijā konfiskācijas režīms ir viens no progresīvākiem Eiropā.»
Zujeva konfiscētā īpašuma vērtība ir niecīga, salīdzinājumā ar to naudu, kas no ofšoriem ienāca viņa kontos vai ko viņš saņēma aizdevumā no ABLV un neatdeva. Tādēļ viņa cīņa pret konfiskāciju, visticamāk, notiek principa pēc. Tikpat mērķtiecīgi Magņitska lietas izmeklēšana un īpašumu konfiskācija tiekot bremzēta arī citviet.
Brauders: «Tas vedina domāt, ka jābūt kādam, kas aiz viņiem stāv un saka vai maksā par to – tev pret to jācīnās ar visiem spēkiem. Pat ja tie 100 tūkstoši vai 250 tūkstoši, kas ir konfiscēti, ir vēl burtiski simtiem miljardu, kas varētu tikt konfiscēti visā viņu naudas mazgāšanas sistēmā.»
Zujevs apgalvoja, ka viņš par Latvijas īpašumu maksāja ar legāli saņemtā dividendēm no Kanādas uzņēmuma Uranium One. Tas pieder Krievijas valsts uzņēmumam Rosatom. Savukārt Zujevam konfiscētās telpas Rīgas klusajā centrā tagad tiek gatavotas pārdošanai.
Mediju ziņas liecina, ka pēc Krievijas veiktās okupācijas Zujevs ticis pie vīna fabrikas Krimā. Pagājušajā gadā tā radīja jaunas vīna etiķetes ar vēstījumu, ka par uzliktajām sankcijām esot vienalga («F*ck sanctions»).
Lasiet arī: NA politiķim cieša saikne ar «sankcionēto oligarhu» Avenu
