Krievijas uzņēmums Transneft saņēmis pieprasījumus no Polijas un Vācijas par naftas piegādi 2023.gadā, raksta aģentūra Reuters.
Eiropas Savienība (ES) no 5.decembra pārstāja iegādāties Krievijas naftu, kas tiek ievesta ar tankeriem un Krievijas jēlnaftai noteikti cenu griesti, tomēr sankcijas neattiecas uz naftas cauruļvadu Družba. Transneft paziņojums ir pretrunā ar novembrī izteiktajiem pieņēmumiem, ka Polija vēlas atteikties no Krievijas jēlnaftas iegādes. Anonīms avots Reuters pastāstīja, ka Polija vērsās pie Vācijas, lai gūtu atbalstu idejai, ka ES sankcijas jāatiecina arī uz naftu, kas tiek piegādāta pa cauruļvadu Družba. Tādā gadījumā Varšava varētu lauzt līgumu par naftas iegādi no Krievijas un izvairīties no soda naudas.
Transneft vadītājs Nikolajs Tokarevs 20.decembrī paziņoja:
«Viņi teica, ka pēc 1.janvāra vairs nepirks naftu no Krievijas. tagad mēs saņemam pieprasījumus no Polijas patērētājiem: dodiet mums 3 miljonus tonnu nākamgad, un 360 000 tonnu decembrī, un arī Vācija jau ir iesniegusi pieprasījumu pirmajam ceturksnim.»
Tokarevs arī norādīja, ka tiek apsvērti dažādi scenāriji: «Apstākļi veidojas tādi, ka ir ļoti grūti prognozēt, kā attīstīsies situācija tirgū, bet jau redzams, ka tā nebūs viegla.» Transneft strādā ar vairāk nekā 80% Krievijā iegūtās naftas, un uzņēmums šogad par piektdaļu palielinājis eksporta apjomus.
Gaidāms, ka Krievija rietumvalstu sankciju rezultātā nākamgad samazinās naftas ieguvi līdz 490 miljoniem tonnu, kas ir kritums no šogad iegūtajiem apmēram 530 miljoniem tonnu. Tokarevs piebilda, ka piegādes pa cauruļvadu Družba, kas naftu caur Ukrainu piegādā līdz Slovākijai un Čehijai, sankciju izņēmuma dēļ nākamgad saglabāsies nemainīgas.
Krievija palielinājusi naftas eksporta apjomu caur Novorosiskas ostu Melnajā jūrā, un Kozminas ostu netālu no Vladivostokas.
Lasiet arī: Landsberģis: Baltijas valstis un Polija bloķē jaunās ES sankcijas Krievijai
