Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde) paziņojusi, ka Eiropas ekonomiskā izaugsme ir notikusi, pateicoties imigrantu darbaspēkam, bet populistu nākšana pie varas var to izbeigt, vēsta “Politico.”
Lagarda 23.augustā uzrunāja ASV Centrālās bankas ikgadējā simpozija dalībniekus, un sacīja, ka tieši ārvalstu darbaspēks palīdzējis eirozonai pārddzīvot atkārtotos ekonomiskos triecienus, piemēram, inflāciju un energoresursu cenas pieaugumu, tajā pašā laikā turpinot izaugsmi un saglabājot darbavietas. Nodarbināto skaits laikā no 2021. līdz 2025.gadam blokā palielinājās par 4,1%.
Lagarda baņķieriem sacīja: “Lai gan ārvalstu darbinieki veidoja vien 9% no kopējā nodarbināto skaita, viņi radīja pusi no ekonomiskās izaugsmes pēdējos trīs gados.” Viņa piebilda, ka bez imigrantiem apstākļi darba tirgū būtu grūtāki un izaugsmes rādītāji zemāki.
ECB vadītāja īpaši izcēla Vācijas un Spānijas piemērus.
Bez imigrantu darbaspēka Vācijas IKP šobrīd būtu par 6% mazāks,
un Spānija veiksmīgi ir atkopusies tieši migrantu dēļ.
Lagarda arī sacīja, ka migrācijai ir būtiska loma, lai novērstu Eiropas arvien zemākās dzimstības radītās sekas, un apmierinātu eiropiešu vēlmi strādāt arvien īsākas darba stundas.
Tajā pašā laikā Lagarda atzina, ka nevar ignorēt politiku. Imigrācija 2024.gadā palielināja Eiropas Savienības populāciju līdz 450 miljoniem, neskatoties uz to, ka valdības no Berlīnes līdz Romai cenšas ierobežot jaunu migrantu ierašanos un vēlētāji masveidā pievēršas galēji labējām partijām. Lagarda sacīja, ka migrācija varētu spēlēt būtisku lomu darba spēka trūkuma novēršanā, ņemot vērā novecojošo vietējo populāciju, bet politiskais spiediens var arvien vairāk ierobežot imigrantu plūsmu.
Lagarda brīdināja, ka neskatoties uz pašlaik veiksmīgo situāciju, nav iemesla pieņemt, ka šāda dinamika turpināsies, un novecojošā populācija, politiskā pretestība un darbaspēka izvēles jautājumi var apdraudēt eirozonas noturību.
Lasiet arī: Sievietes Lietuvā pelna par 10% mazāk kā vīrieši; aicina uzlabot situāciju