Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ziņo, ka ir noslēdzies NATO finansēts pētījums par Baltijas valstu un Ķīnas attiecībām. Tajā ietverts arī pirmo sabiedriskās domas aptauju par baltiešu attiksmi pret tālo lielvalsti.
Pēdējās desmitgadēs Ķīnas ekonomiskā, militārā un politiskā autoritāte ir strauji augusi. Lielvalsts ietekme jūtama arī reģionos, ar kuriem iepriekš bijusi minimāla sadarbība vai tās nav bijis vispār. Baltijas un Ķīnas attiecības pēdējo 30 gadu laikā piedzīvojušas gan kāpumus, gan kritumus, uzsver RSU. Pretrunas pārsvarā radušās jautājumos par Taivānu, Dalailamu un Krieviju, bet pozitīvais lielā mērā aprobežojas ar nepiepildītajām cerībām par plašāku ekonomisko sadarbību.
Šobrīd Baltijas un Ķīnas attiecības ir vienā no zemākajiem punktiem, un drīzs attiecību uzlabojums nav paredzams.
NATO Publiskās diplomātijas nodaļas finansētajā projektā Priekšstati par Ķīnas Tautas Republikas lomu Baltijas valstīs: ietekme uz valstu nacionālo drošību un NATO (China’s Role and Perception in the Baltic States: Implications for National Security and NATO) autori apskata divpusējo sadarbību starp Ķīnu un katru Baltijas valsti, kā arī analizē nacionāli reprezentatīvu aptauju datus par visu trīs valstu iedzīvotāju attieksmi pret Ķīnu.
Kā iezīmē sabiedriskās domas aptauja, kas veikta 2022.gada vasarā un ir pirmā šāda vienlaikus un vienā metodoloģiskajā ietvarā veiktā aptauja Baltijas valstīs, Ķīna šai reģionā saistās lielākoties ar tās antīko kultūru, ekonomisku un tehnoloģisku dzinējspēku, kā arī ar autoritārismu un komunismu.
Visnegatīvāk – kā draudu citām valstīm – Ķīnu UZtver Lietuvā.
Savukārt, vaicāti, kāds ir viņu viedoklis par Ķīnu (no pozitīva līdz negatīvam), vairāk nekā 40% respondentu visā Baltijā atbildēja neitrāli. Latvijā bija visvairāk iedzīvotāju, kuru viedoklis par Ķīnu ir neitrāls (55%). Negatīvāk Ķīna vērtēta lietuviešu un igauņu skatījumā.
Interesantas tendences redzamas, skatot tuvāk respondentus pēc to dzimtās valodas. Aptaujā iezīmējas, ka Latvijas un Igaunijas krieviski runājošie iedzīvotāji Ķīnu vērtē pozitīvāk nekā tie, kam dzimtā ir latviešu vai igauņu valoda. Latviski un igauniski runājošie arī izteiktāk asociē Ķīnu ar komunismu un autoritārismu, cilvēktiesību pārkāpumiem un draudiem citām valstīm.
Kopumā, norāda pētījuma veicēji, socioloģiskās aptaujas rezultāti lielā mērā sakrīt ar stāvokli Baltijas–Ķīnas diplomātiskajās attiecībās. Ķīna nav izteikts ārējais spēks šai reģionā, tāpēc vairums baltiešu šīs valsts iekšpolitikai un ārpolitikai uzmanību nepievērš.
Kopš 2022.gada aprīļa īstenotajā pētījumā Latvijas situāciju pētījusi RSU doktorante Justīne Kante, Igaunijas stāvokli apraksta Oksfordas Universitātes maģistrantūras studente Annika Mikelsāra (Anniki Mikelsaar), bet Lietuvas – Dr. Vida Mačikenaite (Vida Mačikėnaitė) no Japānas Starptautiskās universitātes. Pētījuma ietvaros tapušās publikācijas redaktori ir RSU Ķīnas studiju centra vadītāja, politoloģijas doktore docente Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un RSU asociētais profesors, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
«Ķīnas kopējās veiksmes un neveiksmes ir zināmas, turklāt tieši neveiksmēm Baltijas iedzīvotāji sāk pievērst arvien lielāki vērību. To veicinājušas arī Lietuvas un Ķīnas nesenās domstarpības Taivānas jautājumā, kā arī Ķīnas atbalsts Krievijai un Baltkrievijai,» uzsver Māris Andžāns.
Lasiet arī: Ķīna bloķē centienus apspriest tās sankcijas pret Lietuvu
