Centrālās statistiskas pārvaldes dati liecina: pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās – inflācijas ietekmētās, nevis tikai “ciparos” izteiktās – algas šā gada otrajā ceturksnī beidzot pieauga. Izmērītais kāpums gan ir pavisam simbolisks – 0,1%, taču ekonomisti uzsver: tā dinamika krasi uzlabojas.
Ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā tās jau pieauga par 3,9%. Turklāt otrajā ceturksnī vidējais atalgojums gada laikā – salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu – ir pieaudzis par 163 eiro jeb 12%. Taču vienlaikus eksperti mums atgādina par tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta (IKP) sabremzēšanos.
***
Luminor ekonomistam Pēterim Strautiņam nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu augšupeja turpināsies. Tāpat viņš uzskata par vajadzīgu mums atgādināt, ka labklājība un IKP ir “divas dažādas personas”.
Eksperts raksta:
“Cenu līmenis kopš marta gandrīz nav mainījies, un šis līdzenums turpināsies gada atlikušajos mēnešos un arī nākamgad. Turpretim algu pieaugums turpinās, neskatoties uz neiepriecinošiem IKP rādītājiem, jo darba tirgus līdzsvars ir algota darba veicējiem labvēlīgs. Gada beigās reālo algu kāpums atsevišķos mēnešos varētu sasniegt pat 10%.
IKP nav tas pats, kas labklājība, vēl jo mazāk laime. Pagājušajā gadā reālais IKP auga diezgan strauji (+2,8%), bet pirktspēja samazinājās, reālajām algām sarūkot par 8,7%. Šogad kopumā gan IKP, gan reālo algu pieaugums būs ļoti neliels. Turpretim nākamgad reālo algu izmaiņas varētu būt gandrīz precīzs 2022.gada “kļūdas” labojums – līdzīgs skaitlis ar pretējo zīmi jeb pieaugums apmēram par 8%.
Publicētie patērētāju noskaņojuma augusta aptauju rādītāji rāda, ka sabiedrība ir pamanījusi labklājības līkņu virziena maiņu. Personiskās finanšu situācijas prognoze ir labākā kopš 2022.gada februāra un ir tuvu neitrālajai atzīmei (-1,9 punkti). Arī valsts ekonomiskās situācijas prognoze ir labākā kopš 2021.gada oktobra.
Uzlabojums kopš pērnā novembra ir ļoti iespaidīgs, no -55,9 līdz -17,7 punktiem, vēsturiski vidējais rādītājs ir -10,1 punkts. Tautas balss par gaidāmajām cenu izmaiņām ir optimistiskākā kopš maija, bet, atskaitot to, pat kopš 2020.gada novembra. Savukārt
darba zaudēšanas bažas ir mazākās pusotra gada laikā.
Kopumā algu pieauguma temps ir diezgan vienmērīgs, lielajās nozarēs – tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, valsts pārvalde, profesionālie pakalpojumi, izglītība – tas ir 10-15% intervālā. Dramatiski neatšķiras arī algu pieauguma temps dažādos reģionos. Visstraujāk algas auga Pierīgā (+14,9%), varbūt tāpēc, ka tur pārceļas ražojošie un eksporta pakalpojumu uzņēmumi, tāpēc šis reģions arvien mazākā mērā ir relatīvi zemi atalgoto vietējo pakalpojumu zona.
Algu pieaugums ir visiepriecinošākais rādītājs kopumā diezgan pelēcīgajā šī gada makro skaitļu ainā, līdz šim pārsniedzot visoptimistiskākās prognozes. Nav vairs lielu šaubu par to, ka šogad kopumā algu pieaugums būs divciparu skaitlis.
Nākamgad algu kāpumam ir jābremzējas – daļēji tāpēc, ka vairs nebūs dzīves dārdzības kāpuma ārkārtas kompensāciju; daļēji tāpēc, ka darba tirgus nav pilnīgi imūns pret nepatikšanām preču eksporta nozarēs – jo bezdarba kritums ir apstājies.”
Strautiņš secina, piebilstot – “ar vieglu ironiju”, ka pieaugošā imigrācija nav glābusi Latvijas uzņēmumus no strauja algu kāpuma. Taču jebkurā gadījumā, uzņēmumiem būtu grēks sūdzēties par dzīvi, jo darba tirgus ir ekonomikas “gausākā” daļa – algota darba veicēji tikai sāk atgūt to, ko pērn zaudēja. “Īstā dzīve viņiem sāksies garajos ziemas vakaros,” droši apgalvo Luminor ekonomists.
***
Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis mums piedāvā “sausāku” skatījumu uz algu kāpuma datiem:
“Inflācijas dzītais algu pieaugums ir turpinājies arī otrajā ceturksnī, pat neskatoties uz to, ka izaugsme vairākās nozarēs ir sākusi nopietni buksēt. Līdzšinējais algu pieaugums gada pirmajā pusē bijis ļoti straujš. To veicināja augstā aktivitāte darba tirgū, arī darbinieku spiediens kompensēt izmaksu pieaugumu. Savukārt pelņas rādītāji ļāva algu palielināt.
Inerces dēļ augstais temps vēl tuvākos ceturkšņus noturēsies
un tad mazināsies. Inflācija krīt un pirktspējas atjaunošanās trešajā ceturksnī būs jau pārliecinošāka. Protams, tas nenotiks visiem vienlaicīgi un vienmērīgi – īpaši tiem, kuri ir ārpus darba tirgus. Tomēr tendence mazinās spiedienu darba devējiem, īpaši tajās nozarēs, kur vērojama stagnācija vai pat kritums.
Bezdarbs gada otrajā pusē nedaudz pieaugs, un tam arī jādzesē algu pieaugums. Lai arī skaidrs, ka ikviens darbinieks vēlas lielāku algu, kamēr ekonomika buksēs, darba devēju fokuss būs izmaksu kontrole, lai noturētu konkurētspēju. Tajos uzņēmumos vai nozarēs, kur līdzšinējais algu pieaugums būs izrādījies par strauju, var nākties veikt aktīvāk optimizācijas pasākumus.”
Lasiet arī: Vidējā darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir 1 525 eiro
