Satiksmes ministrija (SM) ziņo, ka gada pirmajos divos mēnešos Latvijas ostās kopējais kravu apgrozījums ir sasniedzis 7,7 miljonus tonnu. Tas, salīdzinot ar 2022.gada sākumu, ir pieaugums par 2,7%.
Kopējo pozitīvo tendenci ostās galvenokārt veicinājis kāpums naftas produktu un labības kravu segmentos. SM uzsver:
kravu apgrozījums audzis, pateicoties ostu aktīvai darbībai, meklējot un piesaistot jaunus tirgus,
kā arī nodrošinot klientiem jaunus loģistikas pakalpojumus.
Ventspils osta nodrošina labākos prāmju savienojumus ar Nīneshamnas ostu Stokholmas apkārtnē, savukārt Liepājas ostai ir izdevīgi prāmju savienojumi ar Trāvemindes ostu Ziemeļvācijā. Latvijas ostas aktīvi meklē iespējas sekmīgi attīstīties un konkurēt ar līdzvērtīgām ostām Eiropā.
Šī gada pirmajos divos mēnešos kopējais naftas produktu apgrozījums Latvijas ostās sasniedzis 1,4 miljonus tonnu – tas salīdzinot ar 2022.gada šādu pašu termiņu, ir pieaugums par 22%. Apgrozījuma pieaugums naftas produktu segmentā ir saistīts ar naftas importētāju krājumu palielināšanu pirms Krievijas naftas produktu importa aizlieguma Eiropas Savienības tirgū. Savukārt labības kravu apjoms pieaudzis par 16,4%. Tāpat neliels pieaugums bijis arī konteineru kravām – par 4,5%, bet «ro–ro»* kravām – par 0,9%.
Rīgas ostā, salīdzinot ar 2022.gada sākumu, kopējais kravu apjoms palielinājies par 2,3%, sasniedzot 3,6 miljonus tonnu. Pieaugums ir vērojams labības kravu apgrozījumā, kas palielinājies par 38,9%, konteineru kravām – par 10,4%, savukārt ogļu kravu apgrozījums bijis par 6,4% lielāks nekā pērn.
Ventspils ostā šī gada divos mēnešos kravu apgrozījums, salīdzinot ar aizvadītā gada diviem pirmajiem mēnešiem, pieaudzis par 2,5%, sasniedzot 2,4 miljonu tonnu pārkrauto kravu. Kopējo kravu apgrozījumu pozitīvi ietekmējis kāpums naftas produktu kravām, kas kompensēja kritumu ogļu kravu apgrozījumā. Naftas produktu kravu apjoms pieaudzis par 40%, kokmateriāliem par 72%, bet labības kravām palielinājums bijis 21,1%.
Liepājas ostā kopējais kravu apjoms bijis 1,3 miljoni tonnu, un tas ir neliels samazinājums, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu. Samazinājums skaidrojams ar kritumu konteineru kravu segmentā, ko savukārt kompensēja kāpums labības, «ro–ro», celtniecības materiālu un šķeldu kravu apgrozījumā. Labības kravas palielinājušās par 2,9%, «ro–ro» kravas par 11%, celtniecības materiālu kravu pieaugums bijis 17,7%, bet šķeldai – 28,5%. Stabila un pozitīva tendence Liepājas ostā bijusi kokmateriālu kravām, kuru apjoms kāpis par 24,4%.
Ar kravu apgrozījuma pieaugumu 2023.gadu uzsākušas arī Latvijas mazās ostas, kurās kopējais kravu apjoms palielinājies par 19,4% jeb 0,4 miljoniem tonnu.
Kopējais dzelzceļa kravu apgrozījums šī gada divos mēnešos ir sarucis līdz 2,8 miljoniem tonnu, kas ir par 35,6% mazāk kā gadu iepriekš.
Dzelzceļa kravu samazinājums ir minerālmēslu, ogļu, naftas produktu un kokmateriālu segmentos.
Vienlaikus par 13% ir palielinājies labības kravu apgrozījums, par 34% – melno metālu kravu apgrozījums, par 23% pieaudzis rūdas kravu apgrozījums. Palielinājies arī iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms, salīdzinot ar pērnā gada diviem pirmajiem mēnešiem – tas kāpis par 7,9%. Pašreizējā ģeopolitiskā situācijā VAS Latvijas dzelzceļš meklē jaunas iespējas, lai piesaistītu papildu kravas un īstenotu jaunus pakalpojumus, vēsta SM.
* «Ro–ro» (Roll–On/Roll–Of) ir ritošās kravas, ko pārvadātāji specifiska dizaina kuģi, īpaši pielāgoti automašīnu, kravas auto, piekabju un cita transporta pārvadāšanai. Šo kravu pārvadātāji ir aprīkoti ar rampām, pa kurām ritošā krava tiek nogādāta uz kuģa un no tā. Ritošās kravas uzbrauc un nobrauc no kuģa, izmantojot paša transportlīdzekļa iespējas vai ar velkošā transporta palīdzību.
Lasiet arī: Kazahstānas uzņēmēji redz lielu potenciālu sadarbībai ar Latvijas lielajām ostām
