Latvijas paviljonam Venēcijas biennālē – bezprecedenta atzinība

Mūsu valsts vārds Venēcijas biennāles 59.starptautiskajā mākslas izstādē izskanējis nepieredzēti skaļi, gandarīti ziņo Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Tas ir mākslinieču dueta Skuja Braden nopelns.

Porcelāna keramiķes Ingūna Skuja un Melisa Breidena (Melissa Braden) sadarbībā ar kuratorēm Solvitu Kresi un Andru Silapēteri veidoja paviljona ekspozīciju, kas saucās Tirgot ūdeni upes malā (Selling Water by the River). Laikā no Venēcijas biennāles atklāšanas šī gada 23.aprīlī līdz tās noslēgumam 27.novembrī vairāki vadoši starptautiski mākslas mediji ierindojuši Latvijas paviljonu starp šī gada labākajiem.

Žurnāls Art in America nosauca šo ekspozīciju par labāko visā Venēcijas Arsenālā, bet ARTnews, Artsy, Artnet, ArtReview, ArtObserved, AD, Espreso un Grazia iekļāva Selling Water by the River savās labāko nacionālo paviljonu izlasēs. Intervijas ar māksliniecēm publicētas žurnālos ArtReview, Damn (Nr. 82), Echo Gone Wrong un 7md, tāpat arī vairākos Latvijas medijos.

Atzinīgus vērtējumus par paviljonu publicējuši itāļu izdevumi Artribune, Finestre sull’Arte, Droste Effect, Elle Decor un NonSoloCinema, ASV žurnāls Patron, vācu medijs Kultura Extra, franču mākslas žurnāls Le quotidien de l’art, Izraēlas laikraksts Haaretz un igauņu žurnāls Sirp. Paviljona dokumentācija iekļauta ArtForum, Ocula un citu mākslas mediju veidotajās publikācijās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore un pētniece Līna Birzaka-Priekule novērojusi, ka Latvijas paviljons bijis vienīgais, kurā līdz pašām biennāles beigām plīvoja Ukrainas karogs. Tāpat arī vienīgais paviljons visā Arsenālā, kur cilvēki uzkavējās ilgāk par dažām minūtēm. «Lai arī māksla nav sacensība un gribētos izvairīties no nacionālu valstu salīdzināšanas, šogad Latvijas paviljons pavisam noteikti ir pelnīti nokļuvis visos mākslas topos. Apbrīnojama ir Skuja Braden filigrānā spēja pārvaldīt mediju un runāt par apkārt valdošo haosu trāpīgi un tieši, tāpat Solvitas Kreses un Andras Silapēteres zināšanas ielikt to kontekstā un arhitektes Līvas Kreisleres meistarība to iekārtot vienā telpiskā veselumā,» komentē Birzaka-Priekule.

«Paviljona darbu groteskais tiešums un atvērtība ļāvusi Skuja Braden nonākt starptautisku mākslas aprindu redzeslokā, apliecinot arī mākslinieču meistarību un kaislību darbā ar porcelānu,» skaidro Latvijas paviljona kuratore Andra Silapētere.

Otra paviljona kuratore, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra direktore Solvita Krese norāda, ka centrs pēc Latvijas paviljona atklāšanas ir saņēmis vairākus sadarbības piedāvājumus. Starptautisko kolēģu plašā interese par Skuja Braden radošo darbību vainagojas ar iespēju iepazīstināt ārzemju auditoriju ar Latvijas mākslas norisēm plašākā mērogā. «Tiesa, saņemot neskaitāmus jautājumus no ārzemju kolēģiem par iespējām tuvāk iepazīt Latvijas laikmetīgo mākslu, nemitīgi nākas piedzīvot dziļu kauna sajūtu, sakot, ka Latvijā joprojām nav laikmetīgās mākslas muzeja. Ir bezgala grūti nodrošināt konkurētspējīgu attīstību starptautiskā kontekstā, ja mums trūkst būtisku mākslas ekosistēmas elementu un milzīgās ieguldītās pūles bieži paliek bez stabila turpinājuma,» piebilst Krese.

Gandarījumu par pasaules mākslas publikas lielo interesi neslēpj arī pašas mākslinieces, kas kopā strādā kopš 1999.gada. Taču biennāles noslēgums viņām nav iemesls atpūtai. Tuvākajos mēnešos darbi jau saplānoti: «Tikko pabeidzām 118 porcelāna objektu instalāciju Guandžou triennālei Ķīnā, nākamgad veidosim izstādes Stambulā un Zagrebā, tāpat patlaban veicam pārrunas ar galeriju, kas vēlas pārstāvēt mūs Milānā un Ņujorkā. Redzēsim, ko nesīs nākotne,» stāsta Ingūna Skuja.

Latvijas paviljonu Selling Water by the River slavenajā mākslas izstādē organizēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Kultūras ministriju, un tā izveidi atbalstīja Jānis Zuzāns un SIA Alfor, kā arī AS Latvijas finieris un SIA Tikkurila.

 

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas