Pirmdien, 20.februārī, ir publicēts starptautiskās aizstāvības organizācijas ILGA–Europe ikgadējais pārskats par LGBTQ cilvēktiesību stāvokli Eiropā, ziņo kustības Dzīvesbiedri vadītājs Kaspars Zālītis. Tajā tiek minēts, ka Latvijā pakāpeniski kopējā attieksme pret LGBTQ cilvēkiem uzlabojas.
Taču ziņojumā ir arī konstatēts, ka Eiropā pēdējais gads bijis asiņainākais pēdējo 10 gadu laikā teroraktu un naida noziegumu ziņā. Tas ir saistāms ar pieaugošu populistisku retoriku politiķu vidū, radikālisma un dezinformācijas izplatību – tā vēsta LGBT un viņu draugu apvienība Mozaīka.
Ziņojumā konstatēts, ka tā rezultātā līdz nebijušam līmenim ir palielinājies vardarbīgu naidā balstītu uzbrukumu skaits pret LGBTQ cilvēkiem – tostarp divi terora akti pie LGBTQ bāriem Oslo (Norvēģijā) un Bratislavā (Slovākijā), kuros kopā tika noslepkavoti četri cilvēki un vēl 22 ievainoti.
Tiek ziņots par pieaugošu slepkavību un LGBTQ cilvēku pašnāvību skaitu visā Eiropā,
un ne tikai valstīs, kurās pēdējos gadus ir vērojama regresija cilvēktiesību jomā.
Naida runa bieži vien pāraug reālā fiziskā vardarbībā, tādēļ galvenā uzmanība ir jāpievērš naida runas ierobežošanai visās tās izpausmēs. Ziņojumā konstatēts, ka, lai gan naida runa un tās sekas ir sasniegušas kritisku līmeni, valstu tiesībsargājošās iestādes aizvien biežāk reaģē un vairākās valstīs pieaug gadījumu to skaits, kad tiek uzsākta kriminālvajāšana.
Salīdzinājumam – Latvijā pērn vairāk nekā 300 naida runas ieraksti tikuši izņemti no sociālo mediju plarformām. Astoņos gadījumos tika ziņots policijai, un septiņos gadījumos tika uzsākti kriminālprocesi. Mozaīka arī ir fiksējusi deviņus iespējamus naidā balstītus uzbrukumus, taču nevienā gadījumā cietušie nav vērsušies policijā.
Tomēr ar reakciju nepietiek: arī politiķiem ir jāuzņemas atbildība par naidīgas attieksmes attaisnošanu, tādējādi iedrošinot citus naida izpausmēm un veicinot nesodamības sajūtu. Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis norāda, ka naida noziegumi un naida runa nepazudīs un nemazināsies, kamēr politiķi nesapratīs, ka viņiem ir jārisina šī problēma un pašiem jāuzņemās atbildību par tās veicināšanu.
«Jāsaka, ka tendence politiķu retorikā vērsties pret mazāk aizsargātām cilvēku grupām nav nekas jauns pasaulē. To pašu varam novērot arī Latvijā atsevišķu politisko spēku vidū, kas seko īpaši Krievijas, Ungārijas un Polijas piemēram. Šāda attieksme nav novērojama tikai pret LGBTQ cilvēkiem, tā ir novērojama arī pret sievietēm, cenšoties ierobežot viņu reproduktīvās tiesības vai pietiekami nerisinot jautājumus, kas saistīti ar vardarbības izskaušanu ģimenēs. Arī pret Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. Jebkuras neiecietības izpausmes ir nosodāmas un jāizskauž pašā saknē. Cieņpilnas sabiedrības veicināšana ir būtisks mūsu sabiedrības drošības un kopējās labklājības jautājums, kas ir visu mūsu, tai skaitā nacionālās drošības, interesēs,” skaidro Zālītis.
Ziņojums akcentē arī vairākus interesantus aspektus Latvijas kontekstā. Pēc Mozaīkas pasūtījuma SKDS 2022.gada novembrī veiktā aptauja rāda iepriecinošas tendences: 49% Latvijas iedzīvotāju attieksme pret LGBTQ ir neitrāla, pirmo reizi atbalstoša attieksme ir lielāka (25%) nekā nosodoša (23%).
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju norāda, ka nepazīst LGBTQ cilvēkus,
kas saistāms ar to, ka vēl joprojām daudzi kopienas pārstāvji izvēlas slēpt savu seksualitāti vai dzimtes identitāti.
Kā negatīvo ILGA–Europe ziņojums izceļ to, ka Saeima nav spējusi izpildīt noteiktajā termiņā Satversmes tiesas spriedumus par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Divos lasījumos tika pieņemts Civilās savienības likums, kas nodrošinātu iespēju cilvēkiem, tostarp viendzimuma ģimenēm, reģistrēt savu kopdzīvi. Kvoruma trūkuma dēļ 13.Saeima nepieņēma Civilās savienības likumu 3.lasījumā. Savukārt jaunā 14. Saeima balsojumā lēma nepārņemt likumprojektu, atstājot neskaitāmas viendzimuma ģimenes neaizsargātas un neziņā par savu nākotni. Reaģējot uz to, kustība Dzīvesbiedri iesniedza vairāk nekā 23 000 iedzīvotāju parakstītu likumdošanas iniciatīvu, kas netika virzīta tālāk izskatīšanai pirmajā lasījumā. Maijā, jūnijā un decembrī cilvēki devās piketēt Civilās savienības likuma atbalstam.
Kamēr Saeima nav noregulējusi iespēju ģimenēm reģistrēt savas attiecības un saņemt juridisko aizsardzību, tikmēr ģimenes turpina ar Mozaīkas un Dzīvesbiedru juridisko atbalstu vērsties ar pieteikumiem administratīvajās tiesās, lūdzot veikt ģimenes fakta konstatāciju pēc Satversmes 110.panta.
Līdz 2022.gada nogalei tikusi atzīta 31 ģimene, pašlaik jau 35 ģimenes.
Visos gadījumos pieteikumi ir apmierināti. Taču ģimenes fakta konstatēšana vēl negarantē visas atsevišķās tiesības ģimenēm. Kā norāda juristi, vairākos gadījumos var nākties par tiesībām cīnīties tiesā.
Saeima 2022.gada janvārī pieņēma grozījumus Sociālās palīdzības likumā, nodrošinot karavīriem, kas atgriezušies no starptautiskajām misijām, iespēju saņemt rehabilitācijas pakalpojumus kopā ar dzīvesbiedru. Pērn martā veiktas izmaiņas arī Pacientu tiesību likumā, nosakot, ka gadījumā, ja pacients nav spējīgs pieņemt lēmumus par savu ārstēšanu, pacients var noteikt savu dzīvesbiedru kā prioritāru lēmumu pieņēmēju.
Tāpat pozitīvi vērtējams veiktais darbs ar darba devējiem dažādības jautājumos. Kopā ar KMPG Latvijā veikts unikāls pētījums pasaules mērogā Neiecietības patiesā cena, norādot, ka Latvijas tautsaimniecība katru gadu neiecietīgas attieksmes dēļ zaudē no 278 miljoniem līdz 656 miljoniem eiro gadā. Šos līdzekļus varētu iespējami novirzīt, piemēram, veselības aprūpes, labklājības jautājumu risināšanai vai valsts drošības stiprināšanai, norāda Zālītis.
ILGA–Europe ir Starptautiskās lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu asociācijas Eiropas reģionālā organizācija – aizstāvības grupa, kas Eiropas līmenī veicina lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuālu personu intereses.
Lasiet arī: Riga Pride gājiens norisināsies 3.jūnijā
