Obligātajai valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai līdz šim pieteikušies 8000 Krievijas pilsoņu, bet tikmēr valsts iestādes jau tagad gatavojas iespējamām tiesvedībām saistībā ar regulējumu par šādas prasības nepieciešamību, izriet no atbildīgo amatpersonu paustā otrdien, 28.martā Saeimas komisijā.
Patlaban spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja attiecīgās personas vēlās atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023.gada 1.septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi. Iepriekš tika lēsts, ka valsts valodas zināšanas būs jāapliecina ap 17 500 Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, vairums no kuriem ir izbijuši nepilsoņi, kuri savulaik izlēmuši nevis iegūt Latvijas pilsonību, bet gan pieņemt Krievijas pilsonību.
Pastāvot bažām, ka valsts iestādes nespēs apkalpot visus pieteikumus valsts valodas zināšanu pārbaužu veikšanai un uzturēšanās atļauju pagarināšanai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) februāra sākumā piedāvāja mīkstināt Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumus Latvijā un atteikties no 1.septembra termiņa, līdz kuram uzturēšanās atļauju īpašniekiem obligāti jāapliecina latviešu valodas zināšanas, tā vietā rosinot procesu veikt pakāpeniski vairāku gadu laikā, valodas zināšanu apliecinājumus prasot uzrādīt tikai tad, kad konkrētai personai beidzas uzturēšanās atļaujas termiņš. Nacionālās apvienības iebildumu dēļ no šīs ieceres gan atteicās.
Tagad Iekšlietu ministrija (IeM) Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai piedāvā jaunu likuma pielabošanos variantu, kuru komisijas deputāti šodien arī atbalstīja. Ministrija piedāvā noteikt – ja dokumenti uzturēšanās atļaujas pagarināšanai būs iesniegti līdz septembrim, Krievijas pilsoņi varēs turpināt dzīvot Latvijā, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieteikumus būtu tiesības izskatīt līdz gadu ilgā termiņā. Ja ar pirmo reizi neizdosies nokārtot valsts valodas pārbaudi, to līdz novembra beigām varēs kārtot atkārtoti un attiecīgi apliecinājumu par valodas zināšanām iesniegt līdz gada beigām.
IeM jaunais priekšlikums paredz, ka Krievijas pilsonim pastāvīgās uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023.gada 1.septembrim, ja PMLP līdz minētajam termiņam nebūs saņemts pieteikums Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai saņemta informācija par personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai. Attiecībā uz personām, kurām ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, uzturēšanās atļauja būs derīga līdz 2023.gada 31.decembrim, ja PMLP līdz 1.septembrim būs saņemta informācija par attiecīgās personas pieteikšanos valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai, bet atkārtotas pārbaudes kārtošanas gadījumā – līdz 2023.gada 30.novembrim, turklāt PMLP līdz decembra beigām nebūs saņemts pieteikums ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai. Atļaujas būs spēkā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai lietā par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu.
Pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai PMLP izskatīs viena gada laikā no pieteikuma saņemšanas dienas, par IeM piedāvātie likuma grozījumi.
Attiecībā uz šiem pieteikumiem tiks piemērota zemākā valsts nodeva, kas paredzēta ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa Latvijā pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanai ārzemniekam.
Kā vēstulē komisijai raksta Kučinskis, ievērojot, ka atbilstoši spēkā esošajai likuma normai izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairs nebūs derīgas no 2023.gada 2.septembra, personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā uz līdzvērtīga tiesiskā pamata, vienlaikus ar apliecinājumu par valsts valodas prasmes pārbaudes nokārtošanu jāiesniedz pieteikums ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Šāda pieteikuma izskatīšanas termiņš ir līdz trīs mēnešiem. Ievērojot attiecīgo pieteikumu izskatīšanas procesu, kā arī iespējamo pieteikumu lielo skaitu īsā laika posmā, varot veidoties situācijas, ka persona ir izpildījusi Imigrācijas likuma prasības, bet viņas pastāvīgās uzturēšanās tiesības ir zaudējušas derīgumu pirms pieteikuma par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa izskatīšanas, līdz ar to persona zaudē ar pastāvīgās uzturēšanās tiesībām saistīto veselības aprūpes, izglītības ieguves, nodarbinātības un tamlīdzīgu tiesību apjomu.
Lai novērstu šādas situācijas, ministra skatījumā, Imigrācijas likumā nepieciešams paredzēt garāku laiku attiecīgo pieteikumu izskatīšanai un attiecīgi arī pastāvīgās uzturēšanās tiesību zaudēšanai, lai personas, kuras noteiktajā termiņā ir nokārtojušas valsts valodas prasmju pārbaudi, pagūtu iesniegt nepieciešamos dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, un šī pieteikuma izskatīšanas laikā varētu turpināt uzturēties Latvijā.
Proti, saistībā ar šobrīd noteikto attiecīgo pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīguma izbeigšanos attiecībā uz tām personām, kuras vēlēsies turpināt uzturēšanos Latvijā un būs iesniegušas PMLP nepieciešamos dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, iepriekš izsniegtām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām vajadzētu saglabāt savu derīgumu, līdz tiek izlemts attiecīgais pieteikums, klāsta ministrs.
Šādos gadījumos iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas zaudētu derīgumu līdz ar lēmuma pieņemšanu saistībā ar pieteikumu par ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu. ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršanas pieprasījumu izskatīšanai būtu nosakāms termiņš līdz vienam gadam, mudina ministrs. Lai veicinātu sekmīgu valsts valodas apguvi nepieciešamajā līmenī, būtu paredzams, ka attiecīgās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas nezaudē derīgumu, ja attiecīgai personai ir noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaude līdz 2023.gada 30.novembrim.
Šādā gadījumā, lai pēc valsts valodas pārbaudes nokārtošanas persona varētu iesniegt nepieciešamos dokumentus – pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, būtu nosakāms šo dokumentu iesniegšanai viens mēnesis, proti, līdz 2023.gada 31.decembrim, mudina Kučinskis.
Ja persona nebūtu pieteikusies valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošanai vai nebūtu iesniegusi nepieciešamos dokumentu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai, tās pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudētu spēku attiecīgi 2023.gada 2.septembrī vai 2024.gada 2.janvārī.
Ievērojot paredzamo lielo pieteikumu skaitu, kas ir ap 25 000 personu, kā arī nepieciešamību katram pieteikumam veikt kompetento valsts drošības iestāžu pārbaudi, likumā nepieciešams noteikt garāku termiņu – līdz vienam gadam – pieteikuma izskatīšanai, šajā laikā saglabājot spēkā personām iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, uzsver ministrs.
IeM Saeimā iesniegtais priekšlikums paredz noteikt, ka pensiju saņēmējiem jebkāda personai piešķirtā pensija uzskatāma par stabilu un regulāru finanšu līdzekļu pierādījumu.
Ievērojot to, ka būs nepieciešams ilgāks laiks visu iesniegto pieteikumu ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai reģistrēšanai un datu atlases veikšanai par tām personām, kuru uzturēšanās atļaujas ir zaudējušas derīgumu 2023.gada 2.septembrī un 2024.gada 1.janvārī, priekšlikumā paredzēts, ka PMLP Fizisko personu reģistrā informāciju par pastāvīgās uzturēšanās atļauju derīgumu aktualizē desmit darbdienu laikā no attiecīgā derīguma termiņa iestāšanās.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte otrdien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā norādīja, ka patlaban atbilstoši spēkā esošajam regulējumam valsts valodas prasmes pārbaudes apliecinājums jāiesniedz līdz 1.septembrim.
IZM 24.martā ir pabeigusi to Krievijas pilsoņu reģistrāciju, kuri noformējuši savu vēlēšanos kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, un kopumā tādi ir 8000 cilvēki, lai gan sākotnēji bija aprēķināts, ka kārtotāju varētu būt 17 500.
«Mēs noteicām, ka tās personas, kura līdz 24.martam reģistrēsies pārbaudei, pārbaudi kārtos no 11.aprīļa līdz 31.jūlijam, lai šo plūsmu varētu izkliedēt. Regulējums arī paredz, ka, ja personas savlaicīgi piesakās, tad viņiem tiek dota iespēja arī otro reizi kārtot pārbaudi, nosakot ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc pirmās pārbaudes,» uzsvēra Dambīte.
Ja politiski tiek domāts, ko darīt ar tām personām, kuras nereģistrējās līdz 24.martam, tad patlaban IZM ir paredzēts, ka šīs personas varēs pārbaudi kārtot no 1.augusta vispārējā kārtībā.
«Tagad jāsaprot, vai mēs dodam kādas iespējas cilvēkiem, kuri nav pieteikušies līdz 24.martam, un veidojam atsevišķu kārtību reģistrācijai, nosakot atsevišķu rindu, vai arī mēs neko nedarām ar šīm personām un viņas, visticamāk, nevarēs paspēt līdz 1.septembrim nokārtot pārbaudi vai nokārtot to atkārtoti.
Ja tiek mainīti atkārtotas pārbaudes kārtošanas datumi, tad mēs varēsim to nodrošināt ar nosacījumu, ja mums tiek piešķirts papildu finansējums reģistrācijai,» uzsvēra Dambīte.
Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš nenoliedza, ka, ņemot vērā Imigrācijas likuma normas, iekšlietu resors gatavojas tiesvedībām, jo skaidrs, ka cilvēki var izmantot savas tiesības iesniegt sūdzību tiesā, un tad iekšlietu resors piedalīsies tiesas procesā. Papildinot Vītoliņa teikto, PMLP priekšniece Maira Roze norādīja, ka pārvaldei, pieņemot negatīvu lēmumu par tālākajām uzturēšanās iespējām valstī, to var apstrīdēt PMLP priekšniecei un pēc tam trīs tiesu instancēs. Ja seko izbraukšanas rīkojums, tad arī drīkst sūdzēties tiesā.
Lai saskaņā ar spēkā esošo kārtību PMLP neveidotos rindas un pārvalde spētu regulēt klientu plūsmu, IeM minētajai komisijai ir lūgusi veikt grozījumus Imigrācijas likuma pārejas noteikumos.
Deputāti pēc nelielām diskusijām konceptuāli atbalstīja minētos IeM priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, taču paredzams, ka uz otro lasījumu atbildīgās ministrijas iesniegs precīzāku un skaidrāku regulējuma redakciju.
Lasiet arī: Plāno uzlabot izglītības iestāžu darbinieku valsts valodas prasmes kontroli