Lietuvā pērn teju dubultojies mazo saules paneļu skaits, un, lai gan joprojām dominē uz jumtiem uzstādītās sistēmas, izplatītāji iedrošina apsvērt arī paneļu uz balkoniem, kas izmaksā vien dažus simtus eiro, un ar valdības atbalstu, var sevi atpenīt gada vai divu laikā.
Saskaņā ar Enerģijas sadales operatora (ESO) datiem, 15.jūlijā Lietuvā bija uzstādīta 661 saules paneļu sistēma (ar jaudu, kas mazāka par 0,8 kilovatiem). Visvairāk mazo sistēmu ir Viļņā un Kauņā.
ESO norādīja, ka šādi nelieli paneļi ir visizdevīgākie mājsaimniecībās, kas mēnesī patērē līdz 70 kilovatstundām enerģijas un gatavošanai izmanto dabasgāzi. Tiek lēsts, ka Lietuvā ir ap 320 tūkstošiem šādu saimniecību.
Lietuvas Vides projektu pārvaldības aģentūra (APVA), kas atbild par valsts dotāciju izdali, norādīja, ka šogad saņemti 83 pieteikumi par mazo saules paneļu sistēmu uzstādīšanu. Savukārt kopumā saņemti vairāk nekā 20 tūkstoši pieteikumu dažādu jaudu saules paneļiem un pieprasīto dotāciju summa pārsniedz 45 miljonus. Kopējā plānoto saules paneļu jauda pārsniegtu 177 megavatus.
Enerģētikas ministrija LRT sacīja, ka
salīdzinoši jaunais mazo saules paneļu segments ilgtermiņā izskatās daudzsološi.
Ministrija gan aicina mājsaimniecības uzstādīt saules paneļu sistēmas, kas atbilst patēriņa vajadzībām, un norādīja, ka šobrīd atbalsts ir pieejams sistēmām ar jaudu līdz 10 kilovatiem.
“Solet” pārdošanas vadītājs Edgars Reuts (Edgaras Reutas) pastāstīja, ka pamata komplekta cena ir, sākot no 359 eiro, un ar valsts atbalstu 204 eiro apmērā saules paneļi pircējam izmaksās tikai 155 eiro, un sevi atpelnīs gada līdz divu laikā. Turklāt saules paneļu uzstādīšana paver iespēju pieteikties citām dotācijām, piemēram, enerģijas uzkrāšanai. “Jo vairāk no elektrības patērē pati mājsaimniecība, jo ātrāk sistēma sevi atpelna. Savukārt, ka elektŗiba netiek izmantota, tā nonāk atpakaļ tīklā, un pēc tam to var izmantot par regulatora noteikto cenu, šobrīd tā ir trīs reizes zemāka par tirgus cenu. Šī jauda ir pietiekama pamatvajadzībām, piemēram, ledusskapim, televizoram un apgaismojumam,” pastāstīja Reuts. “Solet” pārdod paneļus kā DIY (izgatavo pats) komplektu.
Lai gan balkona komplekti nav pārdotākais “Solet” produkts, interese arvien pieaugot, īpaši starp mājsaimniecībām, kas patērē maz elektrības. Tiesa, tos nevar izvietot visur, un veco sērijveida projektu iemītniekiem vispirms jānoskaidro, vai viņu balkons spēs izturēt paneļu svaru.
“Greenup” direktors Karolis Bužinskis (Karolis Bužinskas) atgādināja, ka nepieciešama arī rozete, jo paneļus ir jāpieslēdz. Viņš arī pastāstīja, ka balkona saules paneļu sistēmas ir ļoti populāras Vācijā. Bužinska uzņēmums šogad uzstādījis demsit balkona saules paneļus, galvenokārt Viļņā.
Visu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/2616212/solar-panels-on-balconies-are-gradually-gaining-popularity-in-lithuania