Lietuva turpina centienus pārliecināt kolēģus abās pārējās Baltijas valstīs paātrināt elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tikliem, ceturtdien, 29.jūnijā paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
“Būtu optimāli, ja Baltijas valstis pieņemtu kopīgu lēmumu,” viņa teica intervijā radiostacijai Žiniu radijas, piebilstot, ka lēmumu atvieglotu dažādu institūciju veiktu pētījumu rezultāti.
“Mūsuprāt, visos šajos pētījumos pozitīvi novērtētas iespējas ātrāk veikt sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, tomēr vēl turpinās diskusijas ar kolēģiem Baltijas valstīs,” sacīja Lietuvas premjerministre.
“Es nezaudēju cerību pārliecināt, ka to var izdarīt pēc iespējas ātrāk, kamēr mums vēl ir laiks, un mēs šos jautājumus apspriežam, rīkojam dažāda līmeņa sarunas un cenšamies pārliecināt savus kolēģus,” viņa klāstīja.
Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis trešdien, 28.jūnijā, paziņoja, lai sinhronizāciju veiktu 2024.gadā, jautājums par tā sauktā BRELL loka līguma nepagarināšanu jāatrisina šogad.
Vienošanās automātiski tiek pagarināta katru gadu, ja neviena no to parakstījušajām pusēm līdz augustam jeb pusgadu līdz kārtējās vienošanās termiņa beigām nepaziņo, ka atsakās no turpmākas dalības.
Ja Lietuva to neizdarīs, nākamo reizi Lietuva no BRELL loka varēs izstāties tikai 2025.gadā.
Jau vēstīts, ka Lietuvas valstij piederošais elektropārvades sistēmu operators Litgrid 22.aprīlī pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.
Lietuvas amatpersonas iepriekš paziņoja, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties 2024.gada februārī.
Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025.gadā, kas varētu kavēt plānus drīzāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu.
Lietuva ir apņēmusies līdz 2024.gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Igaunijai ir šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt agrāk, nekā plānots iepriekš.
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro.
Lasiet arī: Duda: Vagner Baltkrievijā var radīt draudus reģionam