Augstās naftas cenas, izvairīšanās no sankcijām un valsts investīcijas nodrošina Krievijai pietiekamus resursus, lai Krievijas armija Ukrainā ar pašreizējo intensitāti cīnītos vēl vismaz divus gadus, tā atsaucoties uz publicēto Lietuvas Valsts drošības pretizlūkošanas departamenta un Aizsardzības ministrijas Aizsardzības izlūkošanas un drošības dienesta, ziņojumu, ceturtdien, 7.martā, vēsta Reuters.
Savā ikgadējā novērtējumā par draudiem Lietuvai drošības aģentūras ziņoja, ka Krievija 2023.gadā ir reformējusi un pastiprinājusi savu kara novājināto armiju Ukrainā. Turklāt tiek ziņots, ka Krievija pilnā sparā gatavojas palielināt savas militārās spējas gar savu robežu ar NATO, tostarp teritorijas, kas robežojas ar Somiju.
“Maskava spēj izvērtēt gūto pieredzi un uzlabot savu kaujas efektivitāti,”
piebilda Lietuvas aģentūras ziņojumā, kura publicēšanai ceturtdienas rītā tika noteikts embargo.
“Reuters” vēsta, ka Krievijas aizsardzības ministrs otrdien paziņoja, ka valsts ir pastiprinājusi savus militāros spēkus valsts ziemeļos un rietumos, reaģējot uz NATO spēku palielināšanos pie valsts robežām.
Aģentūras ziņoja, ka Krievijas izlūkdienesti mēģina izvairīties no sankcijām, kas pēc iebrukuma Ukrainā tika piemērotas Krievijas aizsardzības rūpniecībai.
Kamēr tikai Irāna un Ziemeļkoreja Krievijai atklāti piegādā ieročus un munīciju,
Ķīna ir kļuvusi par tās lielāko mikročipu piegādātāju un juaņs ir kļuvis par galveno Krievijas starptautisko darījumu valūtu, norādīja Lietuvas aģentūras.
Lietuvas drošības iestādes uzsvēra, ka kopš 2023.gada, kad Krievija izvietoja Baltkrievijā militārās kaujas galviņas, notiek to infrastruktūras attīstība.
Ziņojumā arī norādīts uz pastiprinātiem Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienestu centieniem vervēt lietuviešus, kas šķērso robežu. Lietuva 2023.gadā aizturējusi vairākus pilsoņus, apsūdzot viņus par datu sniegšanu Baltkrievijas izlūkdienestiem apmaiņā pret naudu.
Lietuvas drošības aģentūras ziņoja arī par pastiprinātām Ķīnas spiegošanas aktivitātēm 2023.gadā, ko skaidroja ar Lietuvas lēmumu atļaut Taivānai 2021.gadā izveidot de facto vēstniecību. Aģentūras norādīja, ka ar Ķīnu saistītie kiberaģenti regulāri vērsās pret Lietuvas valsts iestādēm, aktīvi pārbaudot vājās vietas ar nolūku iekļūt tīklos un iegūt datus.
Lasiet arī: Krievijas šaha čempions Garijs Kasparovs iekļaušanu Maskavas teroristu sarakstā dēvē par “pagodinājumu”
