Pirkt, nogaidīt vai uz pāris gadiem aizmirst plānu par dzīvokļa pirkšanu? Pēc 2021.gadā sasniegtajām virsotnēm Lietuvas nekustamo īpašumu tirgus 2022.gadā zaudē jaudu.
Pamatojoties uz Lietuvas Reģistru centru (SECR), nekustamo īpašumu darījumu apjoms Lietuvā šogad sarucis par 18 procentiem, un drūmā noskaņa saglabāsies arī 2023.gadā.
«Šī brīža kritumu varam skaidrot ar «nogaidīt un vērot» stratēģiju, ko līdz ar cenu samazināšanos pēc pīķa punkta piekopj potenciālie pircēji, un cenu maiņa ir sagaidāma visā nekustamo īpašumu tirgū. Īpaši noraizējušies ir jauno projektu attīstītāji, jo daudzi no viņiem ir izmantojuši aizņēmumus, lai sāktu darbu vai pabeigtu projektus. Tomēr augsto būvniecības izmaksu dēļ viņi nesamazina cenas. Vēl ne,» BNN pastāstīja Palangā strādājoša nekustamo īpašumu aģente Regina Linge (Regina Lingė).
Šogad līdz novembrim Lietuvā ir notikuši 110 000 darījumi ar nekustamajiem īpašumiem, kas ir par 18 procentiem mazāk nekā pērn šajā pašā periodā (134,4 000 darījumu).
Šī gada oktobrī ir reģistrēti 11,2 tūkstoši nekustamā īpašuma darījumu, kas ir par 20 procentiem mazāk nekā pērn oktobrī, tomēr vērojams trīs procentu krājums, salīdzinot ar septembri. No 29,1 tūkstoša darījumu, kas veikti oktobrī, teju 10 tūkstoši notikuši galvaspilsētā Viļņā, un tas ir 13 procentu kritums salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt Kauņā darījumu skaits samazinājies par 15 procentiem, savukārt Klaipēdā par 17 procentiem.
«Jaunākie dati parāda, ka pirmreizējo dzīvokļu tirgū pircēji ir «nospieduši bremzes», un jauni dzīvokļa pirkšanas darījumi notiek ļoti maz. Saskaņā ar mūsu datiem, Viļņā 2022.gada trešajā ceturksnī pirmreizējā dzīvokļu tirgū ir notikuši tikai nedaudz vairāk par 270 darījumiem. Iepriekš ar tik zemu aktivitāti saskārāmies 2012.gadā un pirmā Covid-19 viļņa laikā 2020.gadā. Tajā pašā laikā vecāku dzīvokļu tirgus aktivitāte saglabājas diezgan augsta,» BNN uzzināja no Obers-Haus tirgus izpētes komandas vadītāja Baltijas valstīs Raimonda Regini (Raimondas Reginis). «Runājot par dzīvokļu cenām, mēs neredzam izteiktas negatīvas izmaiņas, izņemot atsevišķu pārdevēju optimisma samazināšanos un dažkārt mazliet zemākas cenas. Lūkojoties uz pēdējo mēnešu darījumu apjomu un katra darījuma summu, redzam, ka cenas saglabājas augstākajā punktā. Piemēram, sīkāk analizējot Viļņas plašāko dzīvokļu segmentu – samērā veci dzīvokļi dzīvojamajos rajonos – to cenas jau ir pārsniegušas iepriekšējo pīķa punktu, kas bija 2007.–2008.gadā.»
«Kopumā pēc pamatīga cenu kāpuma 2021.–2022.gadā dažādu segmentu mājokļu cenas ir sasniegušas visu laiku augstāko punktu,» piebilda Reginis.
Pamatojoties uz SECR informāciju, tikai vecāku mājokļu tirgū šobrīd nav vērojamas problēmas. Tomēr SECR norāda, ka, neskatoties uz zemajiem rādītājiem, tie joprojām ir diezgan tuvu pirmspandēmijas līmenim 2019.gadā. «Varam teikt, ka nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte ir atgriezusies 2019.gada līmenī. 2020.gadā to ietekmēja pandēmijas un karantīnas ierobežojumi, bet 2020.gadā darījumu skaits strauji auga un mēs sasniedzām visu laiku augstāko līmeni. Šogad mēs varam vērot kritumu, tomēr varam teikt, ka šobrīd tirgus ir nostabilizējies,» norāda datu analītiķis Pauļus Rudzkis (Paulius Rudzkis).
Nekustamo īpašumu cenas ir kāpušas kopš pagājušā gada. Pēc Obers-Haus datiem lielajās pilsētās dzīvokļu cenas ir pieaugušas par 22,7 procentiem. 2022.gada septembrī dzīvokļu cenas Viļņā pieauga par 2,4 procentiem un sasniedza 2 504 eiro par kvadrātmetru. Reginis komentēja: «Augstas inflācijas apstākļos aug ne tikai nekustamā īpašuma cenas, bet arī produktu un pakalpojumu izmaksas, kas tiešā veidā atstāj iespaidu uz īpašuma pārdošanas cenu. Nesenais materiālu un darba izmaksu pieaugums atspoguļojas mājokļu cenā. Piemēram, pircēji maksā 2 500 eiro par kvadrātmetru par izremontētu dzīvokli tipveida mikrorajonā Viļņā. Pirms gada nekas tāds nebija iedomājams. Tātad, neskatoties uz optimisma zudumu nekustamā īpašuma tirgū, mēs joprojām redzam 2021.gada iespaidu.»
Izskatās, ka vairums nekustamo īpašumu aģentu gatavojas visnotaļ drūmiem mēnešiem. Nesen veiktā aptaujā 59 procenti no viņiem atzina, ka nākamajos sešos mēnešos paredz līdz pat 10 procentus lielu cenu samazinājumu, un nav neviena, kas uzskatītu, ka cenas augs.
Taujāti pēc tirgus aktivitātes novērtējuma, aptaujātie aģenti gan nebija pārlieku pesimistiski. Lielākā daļa aptaujāto vērtēja tirgus aktivitāti kā vidēju, norādot, ka pārdevēji šobrīd ir aktīvāki par pircējiem.
«Nekustamo īpašumu pircēju noskaņojumu neapšaubāmi ietekmē ne tikai drūmās ekonomiskās prognozēs, ko rada augošā inflācija vai pesimistiskais nekustamā īpašuma tirgus vērtējums, bet arī ģeopolitiskā situācija un kara tuvums. Mums visiem jānogaida labāki laiki,» secināja Linge.
