Pēc balsu saskaitīšanas Lietuvas centriski kreisās opozīcijas sociāldemokrāti (SD) ieguva 20% vēlētāju balsu, apsteidzot premjerministres Ingrīdas Šimonītes vadīto valdošo “Tēvzemes savienību” (18%) un pret valdību noskaņoto “Nemuna rītausmu” (15%), svētdien, 13.oktobrī, SD līderei Vilija Blinkevičūtei paziņojot, ka pēc parlamenta vēlēšanām tā kopā ar divām citām partijām centīsies izveidot vairākuma koalīcijas valdību, vēsta “Reuters”.
Sākotnējie rezultāti liecināja, ka SD uzvarēja vēlēšanās, kurās dominēja bažas par dzīves dārdzību un iespējamiem draudiem no kaimiņvalsts Krievijas puses.
“Domāju, ka tā būs koalīcija ar divām kreisajām partijām,” žurnālistiem sacīja Blinkevičūte, piebilstot, ka runa ir par partijām “Zemnieki un zaļie” un “Lietuvas vārdā”.
Ja Blinkevičūtei izdosies izveidot valdību, tiek sagaidīts, ka viņa saglabās Lietuvas stingro nostāju pret Krieviju un tās milzīgos izdevumus aizsardzībai. NATO lēš, ka Baltijas valsts ar 2,9 miljoniem iedzīvotāju militārajām vajadzībām tērēs aptuveni 3% no IKP, padarot to par alianses sesto lielāko tērētāju šogad.
Blinkevičūte sacīja, ka valsts ārpolitika nemainīsies un palīdzība Ukrainai paliks prioritāte.
“Es uzskatu, ka mūsu vēlētāji, mūsu iedzīvotāji teica, ka viņi vēlas pāris pārmaiņas,” viņa sacīja, norādot, ka galvenās jomas, kas rada bažas, ir ienākumi, mājokļi, veselības aprūpe un izglītība.
Šimonītes centriski labējās valdības popularitāti mazināja inflācija, kas pirms diviem gadiem pārsniedza 20%, kā arī pasliktinājušies valsts pakalpojumi un palielinājusies plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem.
Priekšvēlēšanu kampaņā liela uzmanība tika pievērsta iekšpolitikas jautājumiem, un SD solīja risināt pieaugošo nevienlīdzību, palielinot nodokļus turīgākajiem Lietuvas iedzīvotājiem, lai palīdzētu finansēt lielākus izdevumus veselības aprūpei un sociālajiem izdevumiem.
Taču Lietuvā lielas bažas rada arī valsts drošība. Trīs ceturtdaļas lietuviešu uzskata, ka Krievija tuvākajā nākotnē varētu uzbrukt viņu valstij, liecina “Baltijos Tyrimai/ELTA” maijā veiktās aptaujas rezultāti.
Visas vadošās partijas stingri atbalsta Ukrainu tās karā ar Krieviju un atbalsta aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Lietuvā ir jauktā balsošanas sistēma, un tās parlamentā, Seimā, 141 deputāts tiek ievēlēts uz četriem gadiem. Pusi deputātu ievēl tautas nobalsošanā, bet otru pusi – vēlēšanu vienmandātu apgabalos, kas parasti ir izdevīgāk lielākām politiskajām partijām. Lai iegūtu mandātus partijai ir vajadzīgi vismaz 5% balsu, bet partiju apvienībai – vismaz 7% balsu; 27.oktobrī notiks otrā kārta.
Oficiālie dati liecina, ka svētdien nobalsoja 52,1% balsstiesīgo Baltijas valsts vēlētāju, salīdzinot ar 47,2% pirms četriem gadiem.
Lasiet arī: Nedēļa Lietuvā | Viļņā nošauts advokāts, divi policisti ievainoti; izlaistas pirmās aizsardzības obligācijas