Partija Latvija pirmajā vietā (LPV) nosūtījusi vēstuli valsts drošības institūcijām, kurā argumentēti lūgts izvērtēt tulkotājas un dzejnieces Liānas Langas (īstajā vārdā Liāna Bokša) rīcību, publiski kurinot naidu starp dažādu tautību cilvēkiem, informē LPV pārstāvji.
Vēstule nosūtīta Ģenerālprokuroram, Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram un Valsts drošības dienesta (VDD) priekšniekam.
LPV līderis Ainārs Šlesers aicina drošības dienestus tiesiski izvērtēt Langas sociālajos tīklos paustos publiskos, provokatīvos izteikumus, vērtējot to saturu, formu un argumentus, kā arī šis personas ietekmi uz auditoriju.
Tāpat vēstulē uzsvērts, ka būtu svarīgi noskaidrot, vai Langas aktivitātes nav citu – Latvijai nedraudzīgu valstu, it īpaši Krievijas Federācijas, atbalstītas un vadītas.
“Langa ir iniciatore tēmturim #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Viņa sociālajos tīklos, apelējot pie latviešu nacionālajām jūtām, izmanto šo tēmturi, mērķtiecīgi kultivējot naidu pret tiem mazākumtautību pilsoņiem, kuru sarunvaloda ir krievu. Langa prezentē sevi, kā “valsts politikas realizētāju”, kura, likvidējot rusifikācijas politiku, izskauž divvalodību un cenšas nodrošināt valsts valodas aizsardzību. Turklāt Twitter un Facebook kontos Langai ir vairāki desmiti tūkstošu sekotāju, kuri seko viņas izteikumiem,” teikts LPV paziņojumā medijiem.
Vēstulē uzsvērts, ka
Langa katru dienu publicē pārdomas “par apsaimniekotājiem krieviem, kas terorizē latviešu uzņēmējus, apkalpojošā personāla krieviem un uzņēmējiem, kuri esot “krievelības oāzes” un “rašistiem”, kas pārkāpj viņas iedomātu kārtību”.
“Slēpjoties aiz rūpēm par latviešu valodas lietojumu publiskajā telpā (piemēram, “jo ātrāk nosmērēs Ziepniekkalna krievs savas trenūzenes, ātrāk iemācīsies lasīt latviski” vai “Rus.LSM ir rašizētāju medijs” un “Maxima atrodas paRašas protektorātā”), Bokša savā retorikā izmanto šobrīd tik populāro “noliegšanas” kultūru (cancel kultūru), vēršot to pret krievu mazākumtautību.” Lai arī Bokša pati cenšas apgalvot, ka viņa nevēršas pret atsevišķiem krievu tautības cilvēkiem, bet gan tikai pret “LV publiskās telpas derusifikāciju”, realitātē viņa izplata informāciju, kas ir naida runa un kas precīzi atbilst Krimināllikuma 78.panta pazīmēm,” teikts LPV vēstulē.
Vēstules noslēgumā LPV atzīmē, ka neesot pieļaujama nesodāma spēlēšanās ar vārda brīvību, valsts konstitucionāliem pamatiem un mazākumtautību tiesībām. Vēstules autori arī uzsvēruši, ka “Latvijā ikviena cilvēka brīvībai un cieņai ir jābūt aizsargātai, jo ikviens pilsonis mūsu valstī ir vērtība, kuram ir tiesības savā valstī justies droši”.
LPV skatījumā, “personām, kas apzināti provocē linča tiesu, tai skaitā arī Langai,” ir jāapzinās, ka par šādu pārkāpumu pienākas likumā noteikts sods.
“Mūsuprāt, tas nav tikai tiesiskas valsts, bet arī nacionālās drošības jautājums, kura nodrošināšana ir arī tiesībsargājošo institūciju un valsts speciālo dienestu pienākums!” pausts LPV vēstulē.
Šlesers jau iepriekš publiskajā telpā paudis, ka plāno vērsties drošības iestādēs ar lūgumu izmeklēt Langas pagātni. “Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. Punkts. Tur nav nekādu diskusiju. Bet tagad parādās jauna terminoloģija kā atkrievošana. It kā izklausās cēli, un noteikti tas uzrunā ļoti daudzus nacionāli noskaņotus cilvēkus, latviešus, bet vienmēr ir jāuzdod jautājums – kas ir konkrētās iniciatīvas autors un kas aiz tā visa stāv?” tā 15. jūnijā Saeimas sēdes debatēs sacījis partijas LPV līderis.
Sēdes laikā Šlesers asi kritizēja Langu un uzdeva jautājumus klātesošajiem deputātiem, vai viņi zina, kas ir Liāna Langa, un ar ko viņa nodarbojās padomju laikos Krimā.
Pērn sociālajos tīklos Twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju.
Tāpat nesen līdzdalības platformā ManaBalss.lv savākti vairāk nekā 10 000 cilvēku paraksti, paužot atbalstu iniciatīvai par valsts valodas nostiprināšanu Latvijā likuma grozījumiem.
Iniciatīvas autore ir Langa, kura īsteno domubiedru kampaņu #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju.
Kampaņas mērķis ir valsts valodas stiprināšana un Latvijas publiskās vides lingvistiskā derusifikācija, kas bija arī viens no Trešās atmodas mērķiem.
Langa norādījusi, ka kampaņu uzsākt pamudināja divvalodība de facto visā Latvija, jo gan sabiedrība gan valsts institūcijas un komercuzņēmumi ignorēja Satversmes burtu un garu, kā arī 2012.gada Valodas referendumā tautas lemto par vienvalodīgu valsti, kurā latviešu valoda ir visu sabiedrību vienojošā valsts valoda.
Viena gada darbības laikā kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju kļuvusi populāra un izvērtusies par visas tautas kustību – tajā iesaistījušies daudzi simti brīvprātīgo, kas raksta vēstules institūcijām un uzņēmumiem, vēršas pie tiem soctīklos, aicinot izņemt krievu valodu no publiskās saziņas – tīmekļvietnēm, telefonpakalpojumiem (kur klientiem bija jāizvēlas viena no trim valodām) un publiskās ārtelpas. Kampaņa ir ietekmējusi arī sabiedrības lingvistisko uzvedību.
Kampaņu #Runālatviski pamanīja un visaugstākajā līmenī atzinīgi novērtēja Valsts prezidents Egils Levits, 2022.gada 8.septembrī uzrunājot 13. Saeimas deputātus: “Bet it sevišķi gribu norādīt uz sabiedrības iesaisti. Piemēram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību ir daudziem likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi. Un ļoti daudzi ir mainījuši savu nostāju. Jo mūsu valstij ir kopēja valsts valoda. Tā ir demokrātiskā saziņas valoda visiem, neatkarīgi no paralēli tai lietotās dzimtās valodas vai tautības.”
Lasiet arī: Pēc vagneriešu dumpja Latvija un Lietuva aicina NATO pastiprināt drošību uz austrumu robežas
