Augstas inflācijas apstākļos un būtiski pieaugot dzīves dārdzībai, kas pārsniedz algu pieaugumu, Latvijas iedzīvotāji izvēlas ņemt mājokļa aizdevumu uz iespējami garāku laika periodu.
Šogad uz termiņu no 25 līdz 30 gadiem hipotekārais kredīts izsniegts 46% no jauna slēgto kredītlīgumu, un tas ir par 12% vairāk nekā 2020.gadā – liecina AS Kredītinformācijas Birojs apkopotā informācija. Kredītiestāžu dati liecina, ka aizņēmumi līdz 10 gadiem kļūst arvien nepopulārāki.
Aizdevuma ņēmēju vecuma grupā no 18 līdz 30 gadiem kredītlīgumi no 25 līdz 30 gadiem slēgti pat 57% gadījumu, kas ir pieaugums par 15% pēdējo triju gadu laikā.
“Tas nozīmē to, ka liela daļa kredītņēmēju atmaksās aizdevumu tikai salīdzinoši īsi pirms darba gaitu beigām. Tā kā lielākā vai mazākā mērā inflācija kāpa arī citās Eiropas valstīs, tad šāda tendence ir vērojama arī citviet Eiropā. Piemēram,
Lielbritānijā līgumu termiņi jau sasniedz pat 35 un vairāk gadus,
bet Latvijā maksimālai termiņš joprojām ir 30 gadi,” skaidro Kredītinformācijas Biroja izpilddirektors Intars Miķelsons.
Ekonomiskā situācija ietekmē arī izsniegto hipotekāro kredītu skaitu – tas šī gada pirmajā pusgadā samazinājies par 22%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Vismazāk izsniegto kredītu bija šī gada janvārī, bet visvairāk – martā. Tajā pašā laikā noslēgto līgumu vidējā summa turpina kāpt – pirmajā pusgadā tā bija ap 84 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka
pēdējo desmit gadu laikā tā pieaugusi par gandrīz 85%.
Miķelsons norāda, ka dzīves dārdzības dēļ daļa klientu vairs nevar atļauties mājokļa kredītu. Daļa vēlas sagaidīt Euribor likmes stabilizāciju, kas kopš pagājušā gada vasaras tikai turpinājusi augt, pārsniedzot sākotnējās prognozes. Jāņem vērā, ka pēdējos gados būtiski augušas arī mājokļu cenas.
Neskatoties uz dzīves dārdzību un grūto ziemas sezonu pērn, pret savām hipotekārā kredīta saistībām
kredītņēmēji izturas atbildīgi.
Šobrīd hipotekāro kredītu līgumu ar kavējumiem virs 90 dienām, kuri pārsniedz 150 eiro, ir aptuveni 0,9%.
“Izskatās, ka hipotekārā kredīta maksājums ir viens no pirmajiem, ko iedzīvotāji cenšas atmaksāt, jo kavētāju skaits ir patiešām niecīgs. Jācer, ka gadu gaitā augusi arī iedzīvotāju finanšu pratība un spēja atbildīgāk plānot ikmēneša izdevumus,” saka tirgus eksperts.
Kredītinformācijas birojs ietilpst starptautiskajā kredītinformācijas pakalpojumu uzņēmumā Creditinfo Grupa un, kā pats apgalvo, pārvalda valstī apjomīgāko fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi. Tā akcionāri ir Latvijas lielākās komercbankas.
Lasiet arī: Saeima konceptuāli atbalsta ieceri uz pusi mazināt hipotekāro kredītu likmi
