Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron), kad Eiropas līderi noslēdza samitu, kurā vienojās pastiprināt centienus piegādāt Kijivai vairāk ieroču, pieļāva iespēju, ka Eiropas valstis varētu nosūtīt karaspēku uz Ukrainu, paskaidrojot, ka pagaidām jautājumā nav vienprātības, pirmdien, 27.februārī, ziņo Politico.
Pirmdien notikušajā krīzes sanāksmē Ukrainas atbalstam piedalījās Eiropas valstu vadītāji, tostarp Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz), Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Deivids Kamerons (David Cameron), kā arī ASV un Kanādas delegācijas.
“Mēs esam pārliecināti, ka Krievijas sakāve ir nepieciešama drošībai un stabilitātei Eiropā,” tika citēts prezidents Makrons.
Lai gan viņš neizslēdza iespēju uz Ukrainu nosūtīt Rietumu sauszemes karaspēku, viņš atzina pastāvošās domstarpības starp sabiedrotajiem, uzsverot, ka nav oficiālas vienprātības par karaspēka izvietošanu.
“Mēs darīsim visu, lai Krievija neuzvarētu šajā karā,”
sacīja Makrons, piebilstot, ka viss ir iespējams un ka “nedrīkst izslēgt iespēju, ka var rasties nepieciešamība pēc drošības, kas tad attaisnotu” spēku izvietošanu.
Pirmo reizi šo jautājumu publiski pacēla Slovākijas premjerministrs Roberts Fico (Robert Fico), atklājot, ka dokumentā pirms samita tika ierosināts apsvērt iespēju NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm nosūtīt karaspēku uz Ukrainu. Fico sacīja, ka dažas valstis ir gatavas nosūtīt savus karaspēku uz Ukrainu, savukārt citas, tostarp Slovākija, pilnībā iebilst pret šo ideju.
Makrons arī paziņoja, ka līderi ir vienojušies izveidot koalīciju dziļo triecienu veikšanai, kas koncentrēsies uz vidēja un tāla darbības rādiusa raķetēm, nenorādot, kad šie ieroči tiks piegādāti.
Lai gan Francija un Lielbritānija jau ir nosūtījušas Ukrainai raķetes, Vācijas kanclers Olafs Šolcs pirmdien atkārtoti uzsvēra, ka viņa valdība neatbalsta tāla darbības rādiusa raķešu “Taurus” piegādi Kijivai.
Pirms pirmdienas samita Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atgādināja par ES munīcijas piegādēm, uzsverot, ka līdz martam solītais viens miljons munīcijas ir izpildīts tikai 30% apmērā, nevis 50%, kā bijis solīts, tādējādi uzsverot, ka ES nav izpildījusi savas saistības laikā, kad Ukrainai ir steidzami nepieciešams militārais atbalsts.
Pirmdienas vakarā Čehijas premjerministrs Petrs Fiala (Petr Fiala) paziņoja, ka sarunās Parīzē ir saņēmis “lielu atbalstu” no Eiropas partneriem savam priekšlikumam nodrošināt Kijivai munīciju ārpus ES, meklējot alternatīvas ASV bloķētās palīdzības paketes un ES piegāžu kavējumu dēļ.
Francijas prezidents pauda atvērtību šai iniciatīvai, tādējādi iezīmējot ievērojamu pavērsienu Francijas nostājā, kas iepriekš bija brīdinājusi, ka nedrīkst iepirkt ieročus ārpus ES, lai saglabātu atbalstu Eiropas aizsardzības ražotājiem.
Lasiet arī: Zelenskis norāda, ka karā divu gadu laikā krituši 31 000 Ukrainas karavīru
