Britu audita un citu profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Ernst & Joung [zīmols EY] vietējā pārstāvniecība informē, ka trijās Baltijas valstīs sadarbībā ar sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu Norstat ir veikts pētījums par cilvēku attieksmi pret mākslīgā intelekta tehnoloģijām un to izmantošanu.
Tas atklāj, piemēram, ka kopumā jau 27% Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši kādu mākslīgā intelekta [turpmāk AI – starptautiski atpazīstams saīsinājums no angļu valodas “artificial intelligence”] tehnoloģiju – ChatGPT, Bard, Claude vai citu risinājumu. Igaunijā šis rādītājs ir tāds pats kā Latvijā (27%), bet Lietuvā AI tehnoloģiju jau izmantojuši nedaudz mazāk cilvēku jeb 19%.
Papildus citai informācijai, AI izmantošanas paradumi norāda uz jaunas digitālo prasmju plaisas veidošanos sabiedrībā, jo AI
izteikti izmantojuši gados jaunāki un turīgāki cilvēki.
Pētījums parāda būtiskas atšķirības AI izmantošanā dažādos demogrāfijas griezumos. Proti, Latvijā pat vairāk kā puse jeb 58% gados jaunāku cilvēku vecumā no 18 līdz 29 gadiem jau ir lietojuši AI tehnoloģijas, kamēr vecuma grupā “30–39 gadi” šādu cilvēku ir būtiski mazāk – 38%, bet vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 26%. Vecāka gada gājuma cilvēki AI lietojuši vēl mazāk, piemēram, “50–59 gadu” grupā šādu cilvēku ir tikai 13%, bet vecumā virs 60 gadiem – vairs tikai 11%.
Tāpat AI izmantošana cieši saistīta ar cilvēku ekonomisko stāvokli – proti, 49% iedzīvotāju ar mēneša ienākumiem virs 1501 eiro jau ir lietojuši AI tehnoloģijas, kamēr cilvēki ar ienākumiem līdz 550 eiro mēnesī AI risinājumus ir izmantojuši tikai 18% gadījumu.
“Redzam, ka jo cilvēki jaunāki vai turīgāki, jo vairāk tie jau lietojuši AI tehnoloģijas. Tas būtu gaidāms, jo AI risinājumi pagaidām ir izplatītāki profesionāļu aprindās, taču šī tendence rada risku, ka sabiedrībā var veidoties jauna digitālā plaisa – šoreiz to noteiks izpratne par AI tehnoloģiju. Tas ir svarīgi, jo AI risinājumi drīz būs daudzu un dažādu procesu pamatā – līdzīgi kā ar interneta izplatību pirms aptuveni 30 gadiem, kad strauji sāka attīstīties e-komercija un digitalizācija,” saka EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.
Situācija abās pārējās Baltijas valstīs ir līdzīga. Proti, Igaunijā AI tehnoloģijas jau ir izmantojuši 56% cilvēku vecumā no 18 līdz 29 gadiem (Lietuvā – 40%), bet tikai 34% vecuma grupā “30–39 gadi” (Lietuvā – 22%), 20% vecuma grupā “40–49 gadi” (Lietuvā – 22%) un tikai 8% vecumā virs 60 gadiem (Lietuvā – 8%).
Ienākumu ziņā Igaunija atšķiras no citām Baltijas valstīm, tur AI tehnoloģiju lietošanas paradumi ir līdzsvarotāki – proti, Igaunijā iedzīvotāji ar mēneša ienākumiem virs 1501 eiro AI tehnoloģijas ir izmantojuši 32% (Lietuvā – 34%) gadījumu, bet iedzīvotāji ar ienākumiem līdz 550 eiro gandrīz tikpat – 31% gadījumu (Lietuvā – tikai 5%).
EY un Norstat pētījums par mākslīgā intelekta izmantošanu un attieksmi pret to ir veikts visās Baltijas valstīs šī gada oktobrī, aptaujājot vismaz tūkstoti iedzīvotāju katrā valstī.
Lasiet arī: Tonijs Blērs: Mākslīgais intelekts mainīs visu
