Igaunijas vēstniecības Maskavā pārstāvji sacīja laikrakstam Postimees, ka, neskatoties uz draudiem, vēstniecība ir drošībā un regulāri tiek pārbaudīti izteiktie draudi, vēsta igauņu sabiedriskais medijs ERR.
Jautājumi no laikraksta puses tika uzdoti pēc tam, kad Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova, reaģējot uz diskusijām par Krievijas tūristu vīzu aizliegumu, izteicās, ka cilvēki varētu sākt apmētāt Igaunijas vēstniecību ar akmeņiem.
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) informēja, ka draudu konstatēšanas gadījumā tikšot veikti papildus pasākumi, lai aizsargātu vēstniecību. Viņš arī norādīja, ka saskaņā ar Vīnes konvenciju par vēstniecības drošību atbild uzņēmējvalsts.
Igaunijas vēstnieks Krievijā Margus Laidre (Margus Laidre) sacīja, ka vēstniecība esot saņēmusi draudu vēstules, taču situācija tiek kontrolēta, un darbs norit kā parasti.
Uz Igaunijas vēstniecību, pirmdien, 5.septembrī tika atvests liels akmens uz Kura bija uzkrāsots Igaunijas karogs un ap to bija apvilkta cilpa.
Tomēr vēstnieks norādīja, ka šie draudi nav salīdzināmi ar notikumiem, kas risinājās pēc tā dēvētā Bronzas kareivja pārvietošanas no pilsētas centra uz karavīru kapsētu Tallinā, 2007.gadā.
Viņš sacīja, ka šobrīd saistībā ar izteiktajiem draudiem pie vēstniecības patrulē Krievijas policisti, lai novērstu jebkādas nekārtības, un vēstniecībai ir arī sava igauņu apsardze.
Savukārt Igaunijas bijusī vēstniece Krievijā Marina Kaljuranda (Marina Kaljurand) un bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet) ir skeptiski noskaņoti par Krievijas policijas klātbūtni.
«Ja [Krievijas] Ārlietu ministrija saka, ka tagad var sākt mest akmeņus, tas faktiski ir tiešs aicinājums uz vardarbību pret mūsu diplomātiem un vēstniecību,» teica Kaljuranda.
Paets sacīja Postimees: «Tajā laikā [2007.gadā] Krievijas valsts nevarēja garantēt diplomātu un vēstniecības drošību, un tagad, kad Ukrainā notiek karš, man nav nekādu ilūziju, ka Krievijas valsts darīs kaut ko, lai aizsargātu Igaunijas vēstniecību».
