Jolanta Kalniņa jau mēnesi gaida atbildi no tiesas saistībā ar prasību ierobežot viņas dēla ar dziļu garīgu atpalicību rīcībspēju. Tas nepieciešams, lai ģimene varētu ne tikai pieņemt lēmumus saistībā ar puiša ārstēšanu, bet arī saņemt pabalstu, jo līdz ar pilngadību tas vairs nepienākas, vēsta LSM.
Atbilstoši Latvijas likumiem, sasniedzot pilngadību, persona kļūst patstāvīga, un visi lēmumi ir jāpieņem pašam. Taču, ko darīt, ja cilvēkam ir smaga garīga rakstura slimība, kuras dēļ viņš pats nevar pieņemt lēmumus un parūpēties par sevi?
Roberts Kalniņš ir dzimis priekšlaicīgi un ar smagām diagnozēm, no kurām viena ir ļoti dziļa garīga atpalicība. Robertam ir nepieciešama pastāvīga aprūpe, jo viņš nestaigā, nerunā un nespēj kontrolēt savas kustības. Pirms mēneša viņš kļuva pilngadīgs, un likums nosaka, ka tagad lēmumi viņam ir jāpieņem pašam, norāda LSM.
Pēc pilngadības iesaldē visu valsts atbalstu. https://t.co/o1Bh24BP09 pic.twitter.com/wZuNWGyEFJ
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) August 12, 2023
Roberta mamma skaidro, ka pirms mēneša ir iesniegusi dokumentus prokuratūrā un bāriņtiesā, lai tiesa piešķirtu viņai aizgādniecību par dēlu. Jolanta norāda, ka lēmumu gaida jau mēnesi – ierakstītās vēstules ir atnākušas pastā, taču tām piekļūt nav iespējams, ņemot vērā, ka tās nāk uz Roberta vārda. Viņa arī uzsver – lai varētu turpināt saņemt pabalstu, dēlam ir jāpiesakās pašam, bet viņš to nevar izdarīt.
“Man nav jābūt ekstrasensam, lai zinātu, ka tās vēstules ir no tiesas, jo viņam neviens cits nekad nav rakstījis un nerakstīs,” spriež Jolanta un piebilst, ka Roberts nevar aiziet pats pēc vēstules un parakstīties par tās saņemšanu.
LSM norāda, ka pagaidām ģimenei palīdz draugi, taču
“sāpe” nav tikai par atceltajiem pabalstiem – pilngadības sasniegšana nozīmē arī to, ka lēmumi par ārsta apmeklējumiem jāpieņem arī pašam Robertam.
Jolanta stāsta, ka katru reizi pie ārsta ir jāparakstās par veiktajām procedūrām, dodot savu piekrišanu tām.
“Šobrīd Roberts to nevar izdarīt, jo viņam nav aizgādņa, viņš ir pats par sevi,” skaidro Jolanta un piebilst, ka Robertam pašam jāizskaidro, kas viņam vainas, jāparakstās, ka piekrīt medicīniskajām manipulācijām.
Tiesas spriedumu par rīcībspējas ierobežošanu ģimenei var nākties gaidīt pusgadu.
Tiesa LSM norādīja, ka likuma ietvaros savādāk rīkoties nevar, jo rīcībspējas ierobežošana ir nopietns cilvēktiesību lēmums un jābūt neapgāžamiem pierādījumiem, lai varētu pieņemt šādu lēmumu.
Savukārt Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Kraukle LSM pauda, ka “tiesai nav izvēles iespējas neievērot kārtību, kāda ir noteikta attiecīgajās Civilprocesa normās”. Tāpat Kraukle uzsvēra, ka “tiesai ir pienākums par pieteikumu paziņot personai un lūgt viņai paskaidrojumu”.
Tikmēr Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna LSM situāciju nodēvēja par “nenormālu” un piebilda, ka šādās situācijās ir jālemj par pagaidu aizgādniecību.
Arī Labklājības ministrijas (LM) pārstāve Aiga Lukašenoka atzīst, ka “jautājums ir sarežģīts” – ja ģimenei nav iztikas līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, viņi var griezties sociālajā dienestā, lai pieteiktos krīzes pabalstam.
Līdztekus TM un LM strādā pie grozījumiem likumā, lai novērstu šādus gadījumus, kad ģimenes varētu palikt bez valsts atbalsta. Plānots, ka jaunie grozījumi ļaus ierosināt lietu par rīcībspējas ierobežošanu aptuveni trīs mēnešus pirms pilngadības sasniegšanas, lai tiesa var veikt nepieciešamo izpēti un uzreiz pēc pilngadības iestāšanās piešķirt pagaidu aizbildniecību. Grozījumi arī ietver iespēju likumiskajam pārstāvim pieprasīt pabalstus, ja ir iesniegts iesniegums tiesai par rīcībspējas ierobežošanu. Tādējādi ģimenes nezaudētu pabalstus arī līdz tiesas lēmumam.
Lasiet arī: IZM kā lielāko izaicinājumu izglītības nozarē saredz pedagogu atšķirīgo sniegumu
