Bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele (Angel Merkel) nedēļas sākumā kritizējusi Eiropas Savienību, norādot, ka tā neizmanto diplomātiju, lai izbeigtu karu Ukrainā, raksta “Politico.”
Merkele sacīja, ka līdz šim sniegtais militārais atbalsts ir pareiza rīcībā, tomēr esot iespējams darīt vēl daudz vairāk: “Man ir žēl, ka Eiropa, manuprāt, pietiekami neizmanto savu diplomātisko potenciālu.” Viņa piebilda, ka nepietiek tikai ar to, ka ar Krievijas diktatoru Putinu kontakts ir tikai ASV prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump).
Eiropā pieaug spriedze jautājumā par īpašā sūtņa nozīmēšanu Krievijas un Ukrainas sarunās par mieru. Gan Maskava, gan Kijiva norādījušas, ka ir atvērtas Eiropas vidutāja iesaistei laikā, kad Trampa sarunvedēji galveno uzmanību pievērš ASV un Izraēlas karam ar Irānu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs (Friedrich Merz) 18.maijā informēja, ka pagaidām nav plānota vienas personas nozīmēšana, kas runātu visa bloka vārdā. Viņš piebilda, ka Eiropas līmenī norisinās diskusijas par miera sarunām, tāpat tās notiekot arī šaurākā lokā, piemēram, ar Franciju un Lielbritāniju. Mercs aicināja izvairīties no veltām cerībām, un sacīja, ka pašlaik var cerēt galvenokārt uz to, ka ir iespējams Maskavai vispār radīt vēlmi sēsties pie sarunu galda.
“Kamēr Krievijas puse nav gatava sarunāties, mums nevajag pieņemt nekādus lēmumus par mūsu puses pārstāvniecību,”
uzsvēra Vācijas kanclers.
Merkele bija Vācijas kanclera amatā no 2005. līdz 2021.gadam. Viņa norādīja, ka 2021.gada oktobrī, vēl esot amatā, Eiropas Padomei ieteikusi veidot diplomātiskos sakarus starp Krieviju un ES. Četrus mēnešus vēlāk Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Viņas ieteikumu neesot izdevies īstenot, jo bloka ietvaros pastāv atšķīrīgi viedokļi par to, kā izturēties pret Krieviju. Merkele par to teica, ka ir jāturpina strādāt, kamēr tiek atrasta kopīga nostāja, un diplomātija vienmēr esot bijusi svarīga.
Merkeles atstātais politiskais mantojums pēdējos gados daudz apspriests. Viņas amata termiņa laikā palielinājās Vācijas atkarība no Krievijas gāzes, un kritika par to pieaugusi kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā. Tajā pašā laikā Merkeles pieredze sarunās gan ar Putinu, gan ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski likusi viņas vārdam izskanēt starp potenciālajiem miera sarunu dalībnieku vārdiem. Bijusī politiķe gan informēja, ka viņas birojs nav saņēmis oficiālu piedāvājumu, un uzsvēra, ka uzskata – vērā ņemami sarunu dalībnieki ir tikai tie, kuru rokās pašlaik ir vara. Viņa atsauca atmiņā sarunas ar Putinu pēc 2014.gada, kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu. Merkele sacīja: “Mēs varējām sarunāties ar Putinu tikai tāpēc, ka mums bija politiskā vara, mēs bijām valdību vadītāji. Šī vara ir nepieciešama. Es personiski nekad nebūtu iedomājusies savā vietā uz Minsku, lai sarunātos ar Putinu, nosūtīt kādu citu… Tas ir jādara pašam.”
Minskas vienošanās, kuras veidošanā 2014. un 2015.gadā vidutāji bija Merkele un Francija, nespēja Ukrainā nodrošināt ilgstošu mieru.
Lasiet arī: NATO komandieris mierina – ASV neizvedīs visus karavīrus no Eiropas