Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) uzdevis Bērnu aizsardzības centram (BAC) uzlabot komunikāciju ar sabiedrību un medijiem, tostarp sniegt skaidrojumus par veiktajiem iepirkumiem, aģentūru LETA ar savas padomnieces Daces Gulbes starpniecību pēc tikšanās ar BAC vadītāju Gunitu Kovaļevsku informēja ministra birojā.
Ministrs platformā “X” klāsta, ka viņš pirmdien ticies ar Kovaļevsku, ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju saistībā ar centra īstenoto iepirkumu aptuveni divu miljonu eiro apmērā.
Publiskajā telpā notiek viedokļu apmaiņas par dažādiem centra iepirkumiem, piemēram, 472 582 eiro iepirkums par vadlīniju, ārzemju pieredzes un aprobācijas izstrādi par to, kā palīdzēt sērojošiem bērniem. 39 900 eiro plānots tērēt metodes izveidošanai bāriņtiesu darbinieku novērtēšanai. Tāpat uzmanība pievērsta iepirkumam 50 000 eiro vērtībā nepilngadīgo atbalsta sistēmas “biznesa procesu apraksts” izveidei, kā arī skolu diskriminācijas un vardarbības incidentu vadības sistēmas izstrādei par 387 000 eiro.
Politiķis raksta, ka tikšanās laikā saņēma detalizētu centra vadības skaidrojumu par projektu saturu un īstenošanu.
Vienlaikus viņš uzdevis BAC nekavējoties sniegt sabiedrībai un mediju pārstāvjiem skaidru, saprotamu un pilnīgu informāciju par projektu mērķiem, aktivitātēm un izdevumu struktūru, nodrošinot caurskatāmību un atklātumu.
“Uzsveru, ka sabiedrībai ir tiesības saprast, kā un kāpēc tiek izmantoti līdzekļi, kas paredzēti bērnu labbūtībai,” pauž ministrs.
Politiķa ieskatā BAC līdz šim paveiktais darbs nav bijis pietiekami skaidrots un sabiedrībai saprotami atspoguļots, tāpēc viņš uzdevis iestādei līdz janvārim iesniegt konkrētu plānu, kā tiks uzlabota komunikācija ar sabiedrību un medijiem, nodrošinot “savlaicīgu, proaktīvu un saprotamu informācijas apriti”.
Tikmēr BAC publiskā paziņojumā skaidro, ka šobrīd īsteno divus Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektus. Viens no tiem ir “Profesionālās kvalifikācijas pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana”, bet otrs – “Atbalsta pasākumi bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām un to ģimenēm”. Projekti īstenojami līdz 2029. gada beigām.
BAC skaidro, ka ES fondu projektu finansējums ir “stingri mērķēts, tāpēc publiskajā telpā paustie vispārinājumi un interpretācijas ir maldinošas”.
Centrā skaidro, ka abu projektu mērķis ir stiprināt bērnu tiesību aizsardzības sistēmas kvalitāti Latvijā un projektos tiek nodrošināts atbalsts bērnu tiesību aizsardzības sistēmā – no speciālistu prasmēm, integrētiem un atvieglotiem procesiem līdz reāli pieejamiem pakalpojumiem bērniem un ģimenēm. Tas nozīmē vienlaikus stiprināt speciālistu kompetences un nodrošināt profesionālo supervīziju, sakārtot bāriņtiesu darba kvalitātes instrumentus, izvērtēt pakalpojumu efektivitāti, attīstīt BAC kā koordinējošu un atbalstošu institūciju, kā arī nodrošināt metodiskos materiālus pašvaldībām un speciālistiem, lai dažādās vietās Latvijā rīcība būtu saskaņota, nevis fragmentēta.
Paralēli tiek izvērtēta pakalpojumu pieejamība un ieviesti konkrēti atbalsta risinājumi – mentori, tematiskās atbalsta grupas, bērnu atbalsta speciālistu tīkls, starpnozaru palīdzība iespējami tuvāk bērna dzīvesvietai, kā arī ģimeniskā vidē balstīti pakalpojumi un dzīvokļa pakalpojums situācijās, kur vajadzīgs strukturēts atbalsts noteiktā periodā, skaidro BAC.
Lai šie risinājumi sasniegtu mērķa grupas un tiktu savlaicīgi izmantoti, projektos paredzēta arī mērķēta informēšana un prevences komunikācija par uzvedības un atkarību risku savlaicīgu atpazīšanu un atbalsta iespējām bērniem, vecākiem, aizbildņiem un audžuģimenēm, skaidro centrā.
ESF+ programmu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā drīkst izmantot tikai konkrētiem mērķiem – sistēmas attīstībai, kompetenču stiprināšanai, preventīvajiem un atbalsta pasākumiem. Šis finansējums nav brīvi pārdalāms citu nozaru vai citām vajadzībām, norāda centrā. Visu BAC koordinēto un LM pārraudzīto projektu aktivitātes “ir vērstas uz ilgtermiņa ieguvumiem bērniem un ģimenēm un šo projektu rezultātiem ir jāsniedz noteiktie pārmaiņu mērķi”, norāda iestādē.
Šajā kontekstā publiskā komunikācija nav dekorācija, bet sistēmas funkcija, akcentē BAC. Centrā uzsver, ka ilgtermiņā nepieciešama vienota līmeņa informēšana par, piemēram, bāriņtiesu lomu un rīcības ceļiem, kā arī skaidri, ceļveža tipa materiāli katrai iestādei un sabiedrībai. Tie mazina apjukumu, samazina “pārsūtīšanu” starp institūcijām un palīdz bērnam un ģimenei nonākt pie atbalsta ātrāk un drošāk, skaidro BAC.
Papildus BAC kā Valsts kancelejas sadarbības partneris piedalās ESF+ līdzfinansētā projektā, kura mērķis ir stiprināt bērnu un ģimeņu emocionālo noturīgumu krīzes un vardarbības situācijās. Projekta laikā tiek veidota atbalsta sistēma bērniem un viņu ģimenēm, saskaroties ar tuvinieku vai draugu nāvi, smagu slimību vai invaliditāti, kā arī organizēti diskriminācijas un vardarbības mazināšanas pasākumi izglītības iestādēs, kuros tiek iesaistīti gan bērni, gan pedagogi.
BAC uzsver, ka preventīvi pasākumi, vienotas pieejas un profesionāli sagatavoti speciālisti ir būtisks priekšnoteikums tam, lai bērni visā Latvijā atbalstu saņemtu savlaicīgi, kvalitatīvi un ar iespējami mazāku nepieciešamību pēc krīzes intervenču risinājumiem nākotnē.
Visas BAC koordinētās un LM pārraudzītās projektu aktivitātes ir vērstas uz ilgtermiņa ieguvumiem bērniem un ģimenēm, un katram projektam ir sasniedzami noteikti pārmaiņu mērķi. Piemēram, sabiedrisko attiecību un komunikācijas iepirkums tiek organizēts vispārīgās vienošanās ietvarā – tas nosaka maksimāli pieejamo budžetu četru gadu periodam un piegādātāju loku, kas ir tiesīgi īstenot projektu komunikācijas aktivitātes, lai projekta rezultāti sasniegtu mērķa grupas un tiktu ieviesti praksē līdz 2029. gadam.
BAC uzsver, ka “preventīvi pasākumi, vienota pieeja un profesionāli sagatavoti speciālisti ir priekšnoteikums tam, lai bērni visā Latvijā atbalstu saņemtu savlaicīgi un kvalitatīvi – ar iespējami mazāku nepieciešamību pēc krīzes intervenču risinājumiem nākotnē”.
Centra pārstāvji pauž, ka tas ir atvērts skaidrot projektu mērķus un aktivitātes, kā arī piedalīties “konstruktīvā, faktos balstītā diskusijā, vienlaikus neatbalstot apzināti maldinošas informācijas izplatīšanu par bērnu labbūtībai paredzētiem pasākumiem”.