BNN pēta | Lietuvas valdošā konservatīvo un liberāļu koalīcija sašūpojas pēc tam, kad deputāti nobalso par likuma grozījumu, kas saistīts ar LGBTQ

Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN

Lietuvas valdošajā konservatīvo un liberāļu koalīcijā valda saspīlējums, turklāt šonedēļ tas sasniedza kulmināciju pēc tam, kad 16 konservatīvo (TS-LKD) deputāti nobalsoja pret Nepilngadīgo aizsardzības likuma grozījumiem, kas tagad paredz aizliegt ar LGBTQ saistītās informācijas izplatīšanu nepilngadīgām personām. Pirms nodošanas Seimam grozījumu apstiprināja valdība.

Otrdien, 7.novembrī, Lietuvas parlaments Seims nobalsoja par grozījumu, kura pašreizējais noteikums paredz, ka šāda informācija “noniecina ģimenes vērtības” un veicina LGBTQ ģimenes koncepciju. Kopumā 50 deputāti balsoja par Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem, 56, tostarp 16 TS-LKD deputāti, balsoja pret, bet 19 atturējās.

Tika uzskatīts, ka šis balsojums būs pārbaudījums plaukstošajai koalīcijai pirms gaidāmā balsojuma par likumu par kopdzīvi, kurā iekļautas arī viendzimuma partnerattiecības.

Iepriekš koalīcijas mazākuma partija Brīvība (Laisvė) iebilda pret koalīciju veidojošās partijas Tēvzemes savienība-LKD likumdošanas iniciatīvu, lai papildus apliktu ar nodokli dzīvojamo īpašumu. Tā kā nodoklis ir robežās no viena līdz četriem procentiem, daļai īpašnieku nodoklis gadā svārstītos no dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem eiro.

Pašlaik likme ir daudz zemāka, un to nosaka pēc kopējā novērtējuma piecu gadu periodā.

Domstarpības par nekustamā īpašuma nodokļiem un ar LGBTQ saistītiem tiesību aktiem

ir tik dziļas un viegli uzliesmojošas, ka pie varas esošajiem vajadzētu sākt domāt par to, kā koalīcija izskatīsies bez Brīvības partijas, šonedēļ paziņoja vairāki Lietuvas ziņu kanāli.

Politikas analītiķis, asociētais profesors Vītauts Dumbļausks (Vytautas Dumbliauskas) aģentūrai BNN sacīja, ka Brīvības izstāšanās no koalīcijas ir “ļoti iespējama”.

“Tāda ir realitāte. Jautājums ir par to, kad viņi ar aizcirtīs durvis – tagad vai nākamgad. Pēdējais variants ir ticamāks, jo viņu aiziešana, tuvojoties vēlēšanām (Lietuvā nākamā gada oktobrī notiks parlamenta vēlēšanas – L. J.), palielinātu viņu izredzes,” teica analītiķis.

Tukšām rokām – bez viendzimuma partnerattiecību likuma un bez aizlieguma par LGBTQ informācijas sniegšanu nepilngadīgajiem atcelšanas Brīvība var mēģināt “atriebties” vecākajam koalīcijas partnerim TS-LKD, saka Dumbļausks.

“Es esmu diezgan pārliecināts, ka viņi to darīs.

Piemēram, viņi var mēģināt izjaukt Gabrieļa Landsberģa (Gabrielius Landsbergis) (TS-LKD līdera un ārlietu ministra – L. J.) ambīcijas kļūt par Lietuvas jauno eirokomisāru, ja viņš beidzot pateiks, ka vēlas to darīt pēc tam, kad beigsies viņa pilnvaru termiņš valdībā. Un ir vēl daudz citu veidu, kā traucēt koalīcijai,” aģentūrai BNN sacīja Dumbļausks.

Pirms otrdien gaidāmā LGBTQ balsojuma premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) atmosfēru Ministru kabinetā salīdzināja ar “plīstošiem šķīvjiem”. Viņa tā izteicās, strīdoties ar ekonomikas un inovāciju ministri un Brīvības partijas līderi Aušrinu Armonaiti (Aušrinė Armonaitė), kura pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņas partija neatbalstīs ierosināto nekustamā īpašuma nodokļa likumprojektu.

Tikmēr Landsberģis otrdien pēc balsojuma par LGBTQ jautājumiem sacīja, ka liberāļi cenšas glābt savus reitingus, kas ir nokrituši līdz pašai apakšai.

“To, kas šobrīd notiek, es sauktu par populistu futbolu, mēģinot problēmu (nekustamā īpašuma nodokli) pārcelt uz nākamo valdību,” sacīja TS-LKD līderis, uz ko Armonaite atbildēja: “Tā ir jūsu partija, kas strādā virsrakstiem,” piebilstot, “Pēc konservatīvo domām, jēgpilnas debates notiek tikai tad, kad visi aplaudē viņu priekšlikumiem, un to sauc par demokrātijas svētkiem. Mums ir cita izpratne par debatēm.”

Tomēr Brīvības partijas uzvedība sarūgtina arī pārējos koalīcijā esošos liberāļus, t.i., Liberālo kustību.

“Šie Brīvības partijas priekšnesumi

ir domāti tikai, lai glābtu savu politisko ādu. Mēs jau domājam par to, kā izskatītos valdība bez Brīvības partijas. Starp citu, mazākuma valdība ir Lietuvā pārbaudīts modelis,” sacīja Eiženijs Gentvils (Eugenijus Gentvilas), Liberālās kustības frakcijas vecākais.

Pēc tam, kad Seims noraidīja priekšlikumu atteikties no noteikuma, kas aizliedz nepilngadīgajiem runāt par homoseksuālām attiecībām, Tomass Vītauts Raskevičs (Tomas Vytautas Raskevičius), atklāti homoseksuāls Brīvības deputāts, sacīja, ka valdībai, premjerministram, nav Seima vairākuma uzticības, kad runa ir par vērtību un cilvēktiesību jautājumiem.

“Man šķiet, ka šodienas balsojuma rezultāti liecina, ka tā nav,” otrdienas vakarā pie Seima žurnālistiem sacīja Raskevičs, kurš otrdienas vakarā sarīkoja “pilsoniskās nepakļaušanās akciju” – sadedzinot trīs grāmatas ar LGBTQ tematiku, tostarp Brokeback Mountain.

Pēc deputāta domām,

neatceļot aizliegumu, Seims ir ieviesis cenzūru,

kas nozīmē, ka LGBTQ pārstāvji tiek izstumti ārpus likuma un publiskās diskusijas.

Spēkā esošajā likumā ir noteikts, ka informācija par LGBTQ jautājumiem negatīvi ietekmē nepilngadīgos, jo, citējot pašreizējo likuma pantu, tā “noniecina ģimenes vērtības, veicina atšķirīgu laulības un ģimenes veidošanas jēdzienu no tās, kas nostiprināta Konstitūcijā un Civillikumā”.

Tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska (Ewelina Dobrowolska), iesniedzot priekšlikumu, norādīja, ka līdzīgs regulējums pašlaik ir tikai Ungārijā.

Grozījumi tika iesniegti pēc tam, kad ECT nolēma, ka Lietuva ir pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumus par vārda brīvību. Tagad Lietuvu tiesā ir iesūdzējusi jau mirusī autore Neringa Macate (Neringa Macatė) pēc tam, kad tiesa nolēma, ka viņas grāmata Dzintara sirds ar homoseksuālu tematiku ir pretrunā iepriekš minētajam likumam par nepilngadīgo aizsardzību.

Lietuvai vēl ir jāatrod veids, kā rīkoties saistībā ar Strasbūras tiesas spriedumu.

Vairāki iepriekšējie mēģinājumi Lietuvā ieviest civilās partnerattiecības, ir cietuši neveiksmi jau sākotnējā parlamentārā procesa posmā.

Savukārt jautājumā par nekustamā īpašuma nodokli TS-LKD vadītā valdība uzstāj, ka ir jāpieņem jauns nekustamā īpašuma nodoklis, lai valsts varētu izmantot ES Ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļus.

Brisele jau ir iesaldējusi daļu no Lietuvai paredzētajiem līdzekļiem un apgalvo, ka tos nepiešķirs, ja Lietuva nepieņems nodokļu tiesību aktus.

Ja Lietuva nerīkosies, tā varētu zaudēt aptuveni 100 miljonus eiro.

  Lai no tā izvairītos, finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) apgalvo, ka, lai varētu saņemt ES līdzekļus, ir jāievieš ne tikai nekustamā īpašuma nodoklis, bet arī citi nodokļi, piemēram, vides nodoklis.

Brīvība apgalvo, ka valdība savā koalīcijas programmā nav iekļāvusi nodokļu palielināšanu, un uzstāj, ka Brisele nemaz nepieprasa ieviest nekustamā īpašuma nodokli.

Prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ir teicis, ka valdība pati ierosinājusi ieviest šos jaunos nodokļus, tostarp nekustamā īpašuma nodokli, apmaiņā pret miljardiem eiro ES atbalsta. Valsts vadītājs ir paziņojis, ka viņš uzliks veto pašlaik ierosinātajam nekustamā īpašuma nodoklim.

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas