Moldovas eiropeiski noskaņotie līderi noraidījuši Krievijas paziņojumus, ka Ukrainas spēki plāno uzbrukt prokrieviskajam Piedņestras reģionam, un aicinājuši saglabāt mieru, raksta britu raidorganizācija BBC.
Krievijas Aizsardzības ministrija, nepiedāvājot nekādus pierādījumus, paziņojusi, ka Ukrainas sabotieri plānojot iebrukt Piedņestrā, maskējušies par Krievijas karavīriem, tādējādi ievadot Ukrainas iebrukumu separātiskajā reģionā.
Moldova jau vairākas nedēļas brīdina, ka Krievija vēlas sagrābt varu. Amatpersonas noraidījušas Krievijas paziņojumus, un norādīja, ka tie ir mēģinājumi ietekmēt sabiedrību. Valsts sekretārs Valeriu Mija (Valeriu Mija) sacīja:
«Aizsardzības ministrija uzskata, ka tā ir daļa no psiholoģiskās ietekmēšanas operācijas, nevis reāls plāns.»
Moldovas prezidente Maija Sandu (Maia Sandu) vizītes laikā Rumānijā runāja par drošības izaicinājumiem: «Daži vēlas, lai mūsu valsts kristu un Kišiņevā varētu iecelt Kremļa vadītu marionešu valdību.»
Moldova nav NATO sastāvā, toties pagājušā gada jūnijā kopā ar Ukrainu ieguva ES kandidātvalsts statusu. Šīs nedēļas sākumā Sandu arī tikās ar ASV prezidentu Džo Baidenu (Joe Biden), kurš solīja turpināt atbalstīt Moldovas neatkarību.
Moldova, kurā dzīvo 2,6 miljoni iedzīvotāju un kura ir viena no nabadzīgākajām Eiropas ekonomikām, izjūt tiešu kara ietekmi. Šobrīd valsts piedzīvo enerģētikas krīzi, jo tās infrastruktūra nav mainījusies kopš PSRS laika. Iespaidu atstāja ne vien Krievijas lēmums ierobežot gāzes piegādi, bet arī tās uzbrukumi Ukrainas energotīklam. Ievērojamā inflācija un lielais bēgļu pieplūdums no Ukrainas radījis papildus spiedienu, un izraisījis protestu vilni, ko organizē prokremliskā partija Sor un tās vadītājs Ilans Šors.
Tāpat novēroti starpgadījumi, kurus Moldovas valdība nodēvējusi par hibrīduzbrukumiem.
Sandu ir apsūdzējusi Krieviju apvērsuma plānošanā, lai ar Krievijas, Serbijas, Baltkrievijas un Melnkalnes sabotieru palīdzību gāztu Moldovas valdību. Viņa norādīja, ka mērķis būtu uzbrukt valdības ēkām, sagrābt ķīlniekus un tad sarīkot protestus, lai aizvietotu valdību ar Kremlim tīkamiem cilvēkiem. Īsi pēc šiem paziņojumiem 12 Serbijas futbola faniem tika liegta iebraukšana Kišiņevā.
Kremlis paziņojis, ka Moldovas līderi grimst pretkrieviskā histērijā, un brīdinājis, lai amatpersonas ļoti rūpīgi izsver, ko tās saka.
Kad Krievija pērn iebruka Ukrainā, pastāvēja bažas, ka tā centīsies ieņemt Odesu un visu piekrasti līdz Piedņestrai. Šobrīd notiekošais līdzinās situācijai 2022.gada aprīlī. Toreiz Piedņestrā tika ziņots par sprādzieniem, kuri, pēc separātistu līderu teiktā, bija vērsti pret valsts drošības iestāžu vadības ēkām, veciem Padomju perioda radio torņiem un militārajiem objektiem. Piedņestras varas iestādes vainoja ukraiņu sabotierus, savukārt Kijiva norādīja, ka tas ir krievu specdienestu darbs, lai sašūpotu situāciju Moldovā.
Par miera uzturēšanu Piedņestrā atbildīgais Oļegs Beļakovs informējis, ka iedzīvotāju vidū nav panikas, taču Krievijas brīdinājumi esot radījusi pamatu bažām.
