Viens no galvenajiem iemesliem, lai pievienotos Eiropas Savienībai, Moldovai vienmēr bijusi drošība, un tagad Kišiņeva norādījusi, ka var drošības jautājumos arī palīdzēt blokam, raksta “Politico.”
Moldovas premjerministra vietniece Eiropas jautājumos Kristina Gerasimova (Cristina Gherasimov) “Politico” sacīja, ka Moldovas uzņemšana ES bieži tiek aprakstīta kā drošības garantija valstij, un tā arī esot, bet tas esot tikpat liels ieguldījums arī pašas Eiropas drošībā. Nelielā valsts, kas atrodas starp Rumāniju un Ukrainu ir kļuvusi par krievu hibrīduzbrukumu izmēģinājumu poligonu, un līdz ar to apzinājusi labākos veidus, kā stāties pretī Maskavas radītajiem draudiem.
Moldovas prezidentes Maijas Sandu (Maia Sandu) valsts drošības jautājumu padomnieks Staņislavs Sekreru (Stanislav Secrieru) norādīja, ka arī Moldova var dot savu pienesumu – grūti nākušas zināšanas un jau izmēģinātus risinājumus, lai cīnītos ar Krievijas hibrīddraudiem.
Moldovas valdība apsūdzējusi Krieviju par plaša mēroga ietekmes kampaņām un centieniem destabilizēt situāciju valstī pirms vēlēšanām 2024. un 2025.gadā. Kremļa paņēmienu klāstā esot bijusi gan balsu pirkšana un kiberuzbrukumi kritiskās infrastruktūras objektiem, un arī “troļļu fermu” izmantošana, lai tiešsaistē izplatītu dezinformāciju.
Maskava iejaukšanos Moldovas vēlēšanu procesos noliegusi.
Sandu ārlietu politikas un ES lietu padomniece Olga Roska (Olga Rosca) norādīja, ka Moldova ir kā kanārijputniņš ogļraktuvēs Maskavas citviet pielietotajai taktikai, un vēlēšanas ir vienkāršākais veids, kā Krievija var izvērst savu ietekmi.
Moldova arī izjaukusi Maskavas veidotu pārrobežu tīklu, kas slepenās nometnēs Bosnijā un Serbijā apmācija jaunus vīriešus un sievietes veikt operācijas Francijā un Vācijā. Saskaņā ar “Politico” veikto izmeklēšanu, nometnēs jauniešus apmācīja vadīt lidrobotus, rīkoties ar spridzekļiem un protestu laikā izvairīties no tiesībsargājošajām iestādēm. Sekreru norādīja, ka Moldova ar savām zināšanām dalījusies ar ES dalībvalstīm, kurās šogad un nākamgad plānotas vēlēšanas. Viņš piebilda, ka Moldova ar izmēģinājumu un kļūdu metodi izmēģinājusi un veiksmīgi ieviesusi mērus, lai cīnītos ar Krievijas ietekmi, un var dalīties ar pieredzi, kā novērst nelikumīgu finansējuma avotu izmantošanu, cīnīties ar dezinformāciju un kiberapdraudējumiem, un nosargāt vēlēšanu procesu.
12.aprīlī paredzētas Ungārijas parlamenta vēlēšanas, kas īpaši būtiskas gan Briselei, gan Maskavai, jo noteiks, vai Budapeštā saglabāsies Kremlim draudzīga vadība, vai tomēr valsts ciešāk iekļausies ES. Nākamgad vēlēšanas paredzētas Francijā, Itālijā, Spānijā un Polijā.
Francijas varas iestādes ziņojušas, ka
pirms pašvaldību vēlēšanām martā konstatēja zema līmeņa ar Krieviju saistītas deziformācijas kampaņas,
bet brīdināja, ka nākamgad, pirms prezidenta vēlēšanām, risks būs augstāks. Dezinformācijas kampaņas un citas hibrīdoperācijas, visticamāk, nāks par labu populistiem, tostarp pašlaik aptauju priekšgalā esošajai galēji labējai partijai “Nacionālā alianse,” kas vēsturiski bijusi Kremlim draudzīga.
“Politico” rīcībā esošā dokumentā, kas pērn pēc vēlēšanām Moldovā nonāca pie ES amatpersonām, Moldovas valdība norādījusi, ka ceļš uz iestāšanos blokā ir ļoti šaurs. Moldovieši uzsvēruši, ka proeiropeisko partiju uzvara atver iespēju logu, bet nespēja to izmantot var novest pie pieaugoša vēlētāju atbalsta populistiskajiem spēkiem, kuri savukārt dod priekšroku Krievijas interešu īstenošanai. Tas radītu tālejošas sekas drošībai visā reģionā.
Sandu apmeklējusi Eiropas valstis, lai iepazīstinātu ar apsvērumiem, kādēļ blokam jāuzņem Moldova. ES Kišiņevas iestāšanās pieteikumi sasaistījusi ar Kijivas iestāšanos, unn oficiālās sarunas apstājušās, jo Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán) iebilst pret Ukrainas uzņemšanu ES.
1.aprīlī uzrunājot Latvijas parlamentu, Sandu Moldovas uzņemšanu nodēvēja par stratēģiskās saskaņošanās jautājumu, uzsverot, ka tādu valstu kā Moldovas atstāšana ārpus bloka ir dāvana Kremlim.
Lasiet arī: Vēlēšanu novērošana Ungārijā: ķīviņi un potenciāla rezultātu apstrīdēšana