Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 18.novembrī sabiedrībai piedāvā valsts svētkiem atbilstošu programmu visai ģimenei. Tā rosina pamatīgāk izzināt Latvijas dibināšanas laikmetu, ļauj apjaust vēsturisko notikumu un personību nozīmi.
Muzejs Brīvības bulvārī 32, Rīgā, būs atvērts no pulksten 10.00 līdz pulksten 18.00, un valsts svētkos ieeja tajā būs par brīvu.
Apmeklētāji aicināti individuāli iepazīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju, kurā atspoguļota Latvijas vēsture no akmens laikmeta līdz mūsdienām, kā arī viņiem būs iespēja noteiktas ekspozīcijas daļas un izstādes apskatīt muzeja gidu vadībā.
Pulksten 11.00 tiek rīkota ekskursija pastāvīgajā izstādē Latvijas valsts dibinātāji un dibināšana. Tajā stāstīts par sarežģītajiem militāri politiskajiem apstākļiem, kādos notika valsts dibināšana 1918.gadā, par valsts dibināšanas svinīgās sēdes norisi un tās aizkulisēm, kā arī par Latvijas valsts dibinātājiem un viņu tālākiem likteņiem pēc 1918.gada.
Pulksten 12.00 un 15.00 ir ieplānota nodarbība ģimenēm ar bērniem Mana Latvija. Kaut tā paredzēta vecāko pirmsskolas grupu bērniem un sākumskolas skolēniem, arī mazāki un lielāki līdznācēji tajā radīs sev interesanto. Bērni uzzinās, cik cilvēku dibināja Latvijas valsti 1918.gadā, kur tika pieņemts svarīgais lēmums, kāpēc daudzus valstij svarīgus jautājumus varēja risināt tikai pēc diviem Neatkarības kara gadiem un kas šajā laikā notika Latvijā.
Pulksten 13.00 un 16.00 – ekskursija izstādē Satversme 100+: pamatlikuma pieņemšana 1922.gadā vainagoja jaundibinātās valsts izveidi un reizē bija vēsturisks pagrieziena punkts, pirmoreiz Latvijā nostiprinot demokrātiju. Jaunā izstāde veidota kā scenogrāfiski izteiksmīgs stāsts, kurā Satversmes tapšana 1920.–1922.gadā rādīta uz plašāka Latvijas vēstures fona.
Apmeklētāji tajā var izzināt Latvijas pamatlikumu gan ar muzeja priekšmetu, gan ar interaktīvu taktilo elementu palīdzību. Satversmes autoru diskusijas mūsdienīgā veidolā un interpretācijā izstādē iedzīvinājuši pazīstami Latvijas teātru aktieri. Ekskursijas svētku dienā vadīs izstādes kuratori.
Plksten 14.00 – ekskursija ekspozīcijas daļā Latvijas Republika 1918.–1940. Muzeja pamatekspozīcijā atspoguļota neatkarības pasludināšana 1918.gada 18.novembrī un tās priekšvēsture, kā arī tālākais valsts un sabiedrības ceļš, līdz Latviju 1940.gadā okupēja PSRS. Iekšpolitiskās norises 1920.–1940.gadā atspoguļotas, iepazīstinot ar Satversmes pieņemšanu, Latvijas ārpolitikas nostādnēm, Latvijas armiju, Latvijas politisko sistēmu – Saeimas un Valsts prezidenta institūcijas – vēsturi, kā arī stāstot par starpkaru Latvijas rūpniecību, lauksaimniecību un kultūru.
Otrā stāva konferenču zālē pulksten 12.00, 14.00 un 16.00 tiks rādīts teatralizēta uzveduma Latviju dibināsim rīt videoieraksts.
Šis ir gidu – muzeja vēsturnieku – vadīts stāsts par to, kā 39 delegāti no atšķirīgām politiskām partijām sarežģītos apstākļos 1918.gada 18.novembrī pasludināja jauno Latvijas valsti. Izšķirošās, dramatiskākās un no mūsdienu viedokļa arī neparastākās valsts dibināšanas stāsta epizodes vēsturniekiem palīdz izstāstīt aktieri, kuri iejūtas dažādu notikumu dalībnieku lomās.
Teatralizētās etīdes veltītas gan Latviešu pagaidu nacionālās padomes dzimšanas aizkulisēm 1917.gada nogalē, gan Demokrātiskā bloka nelegālajām sapulcēm Rīgā vācu okupācijas laikā, tāpat tās rāda pretrunas Latvijas Tautas padomes tapšanas procesā 1918.gada 16.–17.novembrī un steigu, kādā 17. un 18.novembrī bija jārisina ar valsts dibināšanu saistītie praktiskie jautājumi. Videoizrādē piedalās vēsturnieki Toms Ķikuts un Imants Cīrulis, aktieri Kārlis Anitens, Anna Šteina un Madars Zvagulis.
Tāpat apmeklētāji varēs apskatīt citas Latvijas vēstures ekspozīcijas daļas, kā arī trīs izstādes.
Izstādē Krāsainā Latvija var izsekot krāsu fotouzņēmumu vēsturei Latvijas teritorijā kopš 1910.gada, kad tika uzņemti pirmie autohroma diapozitīvi, tiem seko unikāli 1930.gadu starpkaru Latvijas fotouzņēmumi krāsās, padomju posma fotogrāfu veikums līdz pat valsts neatkarības atgūšanai 1990.gadā, kad sākās modernās krāsu fototehnikas ēra.
Pastāvīgā izstāde Nauda Latvijā hronoloģiski atainoti dažādās naudas ceļi Latvijas teritorijā, sākot ar preču naudu senākās vēstures periodā līdz mūsdienām. Izstādē skatāmas gan unikālas monētas un papīra naudaszīmes, kas ataino Latvijas naudas vēsturi, gan arī monētu depozīti, kas ļauj ielūkoties dažādu vēsturisko laikmetu un Latvijas reģionu naudas apgrozības īpatnībās.
Izstāde Krimplēnmānija – modes kliedziens padomju garderobē veltīta spilgtai modes parādībai 1960.–70.gados. Muzejā izstādīts viens no Latvijā bagātākajiem krimplēna tērpu vākumiem no mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas, ko papildina LNVM krājuma priekšmeti un privāti apģērbu deponējumi, kā arī privātpersonu atmiņas par to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja.
