Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) savā mediju paziņojumā vēsta, ka tā aicina Saeimu, izskatot valsts budžeta likumprojektu, uzklausīt un sadzirdēt pašvaldības par kritisko situāciju nākamgad – īpaši visās Latgales pašvaldībās.
Organizācija norāda: lai arī ticis parakstīts Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokols par budžetu 2024.gadam un vidējam termiņam, aizvien saglabājušies atšķirīgi viedokļi par finansējuma nepieciešamību pašvaldībām strauji pieaugošo izdevumu segšanai un pamatfunkciju nodrošināšanai.
Lai arī pašvaldībām pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu pieaugums ir 7,9%, nākamgad tas nenosegs valsts papildu uzliktās funkcijas, kas noteiktas ar dažādiem likumiem un normatīvajiem aktiem. Tā, piemēram, 2024.gadā par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai,
par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai,
deisntistucionalizācijas projektu īstenošanai netika piešķirti 25 miljoni eiro. Palielinās arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļu pabalsta izmaksa.
Valdība nākamā gada valsts budžetu ir nosaukusi par drošības un ilgtspējas budžetu. LPS priekšsēdis Gints Kaminskis relīzē uzsver – ja valsts prioritāte ir iekšējā un ārējā drošība, tad arī pašvaldībās tā ir prioritāte. Tāpat arī izglītība, veselība un citas svarīgas nozares, kurās pašvaldības darbojas. Budžeta kontekstā pašvaldības nevar skatīt kā vienu atsevišķu nozari. Tomēr šī brīža situācija aizvien rada nopietnus izaicinājumus lielai daļai pašvaldību līdzekļu trūkuma un nenoteiktības dēļ, jo tikai pašvaldības ar stabilu bāzes finansējumu nākotnē ir valsts pamats turpmākajai attīstībai, drošībai, ilgtspējai un sociālajam mieram.
Tāpēc ir jānodrošina nepieciešamais finansējums pašvaldību funkciju veikšanai, citādi nākamgad tās saskarsies ar virkni izaicinājumu, ko izjutīs iedzīvotāji. Pēc sarunām ar Ministru prezidentu un Finanšu ministriju valsts budžetā tika rasti papildus septiņi miljoni eiro viskritiskākajā situācijā esošām 19 pašvaldībām, kā arī 5,5 miljoni eiro deinstitucionalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti. Tomēr šāds atbalsts nebūs pietiekams, jo
ieņēmumi pašvaldībām jau kļuvuši neatbilstoši izdevumu prasībām
– un to vairs nevar risināt ar aizņemšanos.
Kaminskis akcentē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums par 5% pašvaldībām pēdējo gadu laikā radījis situāciju, kurā līdzekļu vairs nav pat pamatfunkcijām, nerunājot par attīstību. Šogad nodokļa proporcijas maiņas dēļ pašvaldību budžetos nav ieskaitīti 130 miljoni eiro. Paralēli pašvaldībās visu laiku tiek optimizēti izdevumi, bet to var veikt līdz zināmam līmenim, jo pieejamo rezervju iespējas ir izsmeltas. Turklāt valsts līdzdalība izlīdzināšanā – salīdzinoši ar pagājušo gadu – ir samazinājusies par 45 milj. eiro. Ar MK panākta vienošanās sākt kopīgu darbu pie pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas pilnveides.
Vienlaikus inflācijas rezultātā pieaug cenas un pakalpojumu izmaksas, bet kredītprocentu likmju kāpums 2023.gadā līdz gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildus 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Nākamgad būs arī jānodrošina jaunas obligātās funkcijas, kam nav noteikts valsts līdzfinansējums to īstenošanai, piemēram, pašvaldību policijas izveidei un darbības uzsākšanai.
Ja vēlamies pašpietiekamas pašvaldības, uzsver Kaminskis, tad ilgtermiņā ir jābūt stabilam un prognozējamam finansējumam visās pašvaldībās un visos reģionos, kas saistīts ar likumā noteikto funkciju pildīšanu visā valstī, kā arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju, lai pašvaldības par saviem līdzekļiem varētu īstenot projektus un ieguldīt attīstībā, iedzīvotāju labklājībā.
Jau vēstīts, ka šī gada 24.oktobrī valdībā tika apstiprināts LPS un MK vienošanās un domstarpību protokols, bet 31.oktobrī to parakstīja Ministru prezidente Evika Siliņa un LPS priekšsēdis. Lai arī panāktas vairākas pašvaldībām būtiskas vienošanās, puses saglabā atšķirīgus viedokļus dažādos pašvaldībām un tās iedzīvotājiem nozīmīgos jautājumos. Pēc protokola parakstīšanas tas tika pievienots 2024.gada valsts budžetam un budžeta ietvaram līdz 2026.gadam. Oficiāli tas iesniegts Saeimā šī gada 3.novembrī.
Lasiet arī: Saeimā iesniegts 2024.gada valsts budžeta projekts
