NATO dalībvalstu līderi samitā Ankarā apstiprinājuši kolektīvās aizsardzības jeb Ziemeļatlantijas līguma 5. panta nozīmi un vienojušies turpināt militāro atbalstu Ukrainai šogad un nākamgad vismaz 140 miljardu ASV dolāru apmērā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā.
Kā norādījusi ārlietu ministre Baiba Braže (JV), sabiedrotie samitā vienojušies arī paātrināt NATO militāro spēju attīstību, balstoties Ukrainas kara pieredzē, jaunajās tehnoloģijās un aizsardzības industrijas stiprināšanā.
Braže uzsvēra, ka Ukrainas karš parāda būtiskas pārmaiņas mūsdienu karadarbībā, tādēļ NATO spēju attīstībā īpaša uzmanība jāpievērš dronu un pretdronu risinājumiem, pretgaisa aizsardzībai un tehnoloģiskajam pārākumam. Latvija samitā akcentējusi arī tālas darbības ieroču, hibrīddraudu un Krievijas ēnu flotes radīto risku nozīmi Baltijas reģiona drošībā.
Samita dalībnieki vienprātīgi raksturojuši Krieviju kā ilgtermiņa apdraudējumu eiroatlantiskās telpas drošībai. Braže norādījusi, ka sabotāža, kiberuzbrukumi, dezinformācija un migrācijas instrumentalizācija ir daļa no Krievijas īstenotajiem hibrīddraudiem, kuru novēršanai nepieciešama cieša sabiedroto sadarbība.
Ankarā uzmanība pievērsta arī transatlantiskās aizsardzības industrijas attīstībai. NATO Aizsardzības industrijas forumā paziņots par jauniem kopīgiem spēju iepirkumiem un daudznacionāliem sadarbības projektiem. Latviju forumā pārstāvēja telekomunikāciju uzņēmums LMT, bezpilota tehnoloģiju uzņēmums “Ammunity” un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija.
Latvija samitā pievienojās Kanādas iniciatīvai par Aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi. Deviņas dibinātājvalstis, tostarp Latvija, vienojušās bankas izveides procesu noslēgt līdz 2027. gadam, lai uzlabotu aizsardzības nozares mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi ilgtermiņa finansējumam.
Tāpat Latvija uzsvērusi Baltijas jūras drošības nozīmi un aicinājusi pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas tā dēvēto ēnu floti un tās atbalsta tīklu, lai mazinātu sankciju apiešanu un riskus kritiskajai jūras infrastruktūrai.
Braže NATO samitā Ankarā no 6. līdz 8. jūlijam piedalījās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vadītās Latvijas delegācijas sastāvā. Samita laikā notika arī NATO-Ukrainas Padomes sanāksme, NATO ārlietu ministru tikšanās ar Stambulas iniciatīvas partneriem un vairākas starptautiskās drošības politikas diskusijas.
Jau ziņots, ka Ankarā, Turcijā, notika NATO samits.
Latvijas delegāciju NATO samitā vada Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS) norādīja, ka samitā ir jānodemonstrē, ka alianse par spīti diskusijām un strīdiem spēj būt vienota.
Kā norādīja prezidents, viņš ar premjeru Kulbergu ir vienisprātis, ka NATO samitā Latvijai ir būtiski panākt trīs lietas, kas ir nozīmīgas arī alianses kontekstā. Prezidents norādīja, ka samitā jānodemonstrē, ka alianse par spīti diskusijām un strīdiem spēj būt vienota.
Pēc Rinkēviča vārdiem, ir jāparāda, ka alianse spēj būt vienota būtiskos jautājumos, proti, jautājumos, kas skar atbalstu Ukrainai, NATO piekto pantu, kā arī jautājumos, kas saistīti ar NATO spēju attīstību.
Prezidents atzīmēja, ka NATO dalībvalstu līderi apņēmušies līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Reizē viņš atzina, ka ir nepieciešamas spējas, aizsardzības industrijas attīstība. Viņš atzīmēja, ka Ministru kabinets šajā jautājumā daudz dara gan attīstot vietējo industriju, gan kontekstā ar Kulberga un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska parakstīto abu valstu vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem.
Prezidents arī pauda, ka NATO samitā būtisks jautājums būs par atbalstu Ukrainai. Viņš atzīmēja, ka jau ir programma “Prioritāro Ukrainas prasību saraksts” (PURL) un samitā piedalīsies arī Ukrainas prezidents. Tāpat Latvija ir ieguldījusi un turpinās ieguldīt atbalstam Ukrainai, teica prezidents.
Līdztekus viņš atzīmēja, ka ir būtiski, lai NATO spētu pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem. Viņš norādīja, ka Latvijai ir spēju attīstības mērķi, kas ir būtiski, kurus Latvija pilda un kuri ir iekļauti budžetā un ierakstīti attīstības plānos, taču esot jāņem vērā arī jaunās reālijas, tostarp pretdronu aizsardzība. Viņš norādīja, ka par šo jautājumu ir runāts ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, kā arī NATO ekspertiem.
Kulbergs piebilda, ka aizsardzības risinājumu kontekstā jābūt sinhronizācijai ar Austrumu flangu, NATO jābūt pilnā mērā iesaistītam gaisa telpas aizsardzībā.
Lasiet arī: Latvijas prezidents: Krievijai patīk biedēt, bet aiz mums stāv NATO