TV3 raidījums Nekā personīga ziņo, ka uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks atteicies no sadarbības ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) 220 miljonu eiro vērto pasūtījumu ieguvušo firmu SIA Zītari LZ. Latvijā lielākais graudu produktu ražotājs so līgumu sauc par neizpildāmu un aizdomīgu. Tāpēc Zītari LZ patlaban nenodrošina noslēgtās vienošanās saturu – veidot NBS pārtikas krājumus iespējama kara gadījumam.
Aizsardzības ministrijā piektdien, 3.martā, ir jānoslēdzas pārbaudei, kā neliela Rojā reģistrēta firma tikusi pie vērienīgā pasūtījuma NBS apgādāšanai ar pārtiku. Saskaņā ar līgumu uzņēmums ir atbildīgs arī par armijas rezervēm kara gadījumā.
Nekā personīga vēsta: tam zināms, ka
vairāki lielie pārtikas ražotāji atteikušies sadarboties ar konkursa uzvarētāju.
Rojas uzņēmumam ir saikne ar partiju Latvijas attīstībai, un konkursa komisijā darbojies arī iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika biroja darbinieks.
NBS pārtikas iepirkums sastāv no divām daļām. Viena ir produktu piegāde ikdienas vajadzībām, lai bāzēs var gatavot maltītes karavīriem un zemessargiem. Otra – stratēģisko pārtikas rezervju glabāšana armijai kara gadījumam. Uzvarētājs saņem līgumu, kas ir spēkā piecus gadus; tā summa ir 220 miljoni, ko var palielināt līdz 330 miljoniem.
Pasūtījums ir milzīgs, tāpēc loģiski šķistu, ja konkursā meklētu pieredzējušu loģistikas vai vairumtirdzniecības firmu, vai ražotājus ar lielu noliktavu tīklu un savu transportu.
Konkursa pirmajā posmā piedāvājumus iesniedza pieci pretendenti. Arī līdzšinējie NBS pārtikas piegādātāji – SIA Sanitex, SIA Rēzeknes gaļas kombināts un SIA Lanekss. Nolikums paredzēja, ka iepirkumā var startēt arī ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji ar triju gadu pieredzi, kaut armijai vajadzīga pārtikas piegāde un glabāšana, nevis pavāri.
Šī mazā atruna ļāva konkursā pieteikties arī nelielam ēdināšanas uzņēmumam Zītari LZ, kura apgrozījums 2021.gadā bija pusmiljons eiro. Savukārt vairumumtirgtotājam Sanitex tad apgrozījums bija 411 miljoni eiro, Rēzeknes gaļas kombinātam – 52 miljoni, konkursā pieteiktai Piegādātāju apvienībai – 55 miljoni, vairumtirgotājam Lanekss – 4,1 miljoni eiro.
Par atbilstošām konkursa prasībām atzina trīs kompānijas. Taču lielākais vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmums Sanitex savu piedāvājumu neiesniedza.
Uzņēmuma valdes loceklis Kārlis Ābele raidījumam skaidro: «Jau ilgstoši esam bijuši viens no lielākajiem pārtikas piegādātājiem visam valsts sektoram, tai skaitā NBS. Šī pieredze ļāva būt drošiem par mūsu spējām izpildīt šī iepirkuma prasības.(..) Izskatot piedāvātos nosacījumus šajā iepirkumā, Sanitex secināja, ka
līguma projekta prasības ietver pārāk lielus riskus – līgumsodu apmēri ir nesamērīgi.
Ja līgums tiktu parakstīts, tas nostādītu uzņēmumu izteikti nevienlīdzīgā tiesiskā situācijā.»
Piedāvājumus finālā iesniedza divi uzņēmumi – Zītari un Lanekss. Par saimnieciski izdevīgāko valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs atzina Zītaru piedāvājumu.
Iespaidīgā pārtikas apgādes armijai iepirkuma uzvarētājs pamatā bāzējas Rojā. Rīgā tam ir līgums par ēdināšanu ar Rīgas satiksmi, taču jau šogad 31.martā līgums beidzas. Zītaru gada pārskatā teikts, ka firma vēl apkalpo Rojas vidusskolas ēdnīcu. Covid-19 pandēmijas laikā tā saņēma atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem. Portāla Firmas.lv informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi – četri vieglie, četri kravas auto un viena piekabe.
Iepirkuma organizētāji skaidro, ka uzvarētājam nav vajadzīgas savas noliktavas un transports. Tā pienākums esot nodrošināt pārtikas piegādātājus un ražotājus, kuri piedāvā produktus komersanta izveidotajā e-platformā. Šāds risinājums izvēlēts, lai mainītu līdzšinējo kārtību, kad katra armijas vienība slēdza vienošanās ar uzņēmumiem un pati administrēja pasūtījumus. Tagad to darīs Rojas firma.
Citiem vārdiem – paralēli elektronisko iepirkumu (EIS) katalogam, ko valsts jau uztur, būs vēl viens militārais pārtikas e-veikals, ko par valsts naudu administrēs privātfirma.
Zītaru un otra pretendenta Lanekss administratīvie izdevumi piedāvājumā atšķīrās vairāk nekā 40 reizes. Arī pārtikas uzglabāšanas tarifi Zītari LZ bija 40 reizes mazāki nekā otram pretendentam – viens eiro par tonnu. Šīs jomas pārzinātāji Nekā personīga atzīst: ņemot vērā noliktavu nomas maksu, darbinieku algas, nodokļus, tarifi neatbilst tirgus situācijai.
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs Artis Lapiņš komentē: «Piedāvājumu vērtēšana ir pasūtītāja atbildība. To, vai piedāvājums nav nepamatoti sadārdzināts vai nepamatoti lēts, vērtē pasūtītājs. Ja pasūtītājam rastos jautājumi, protams, mēs konsultētu.»
Zītari LZ projektu vadītājs Artūrs Rācenis skaidro: «Mēs aprēķinājām, ka armija varētu tērēt apmēram no 10 līdz 20 miljonus eiro gadā, un rēķinājām, cik mums varētu maksāt administrācijas uzturēšana, platformas izveide. [..] Mums ir jāizveido e platforma, kura funkcionēs, caur kuru NBS vienības veiks pasūtījumu. Mums ir saslēgti līgumi ar lielākajiem, arī mazākajiem, pārsvarā visiem Latvijas ražotājiem.»
Raidījumam ir zināms, ka Dobeles dzirnavnieks atteicies no sadarbības ar Zītariem. Lieluzņēmums pirmo reizi saskaras ar tādu sadarbības līgumu, kurā nav definēti rezervētie produktu apjomi, ne arī pausta gatavība tos pirkt. Vienlaikus līgumā noteikts pienākums glabāt lielas rezerves. Soda sankcijas par laikus nepiegādātu preci esot nesamērīgi lielas, tāpēc lielākais pārtikas ražotājs Latvijā līgumu ar Zītari LZ neparakstīs.
Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils: «Nav saprotama šī uzņēmuma loma, kas ir vinnējis šajā iepirkumā.
Jo viņu piedāvātā sadarbība līguma «melnrakstā» paredz visu atbildības pārnešanu uz ražotāju.
Var būt tāda situācija, ka tiek veikts pasūtījums, kas ražotājam jāizpilda divu dienu laikā, piemēram, vienas miltu pakas apjomā ar piegādi kaut kur Latgalē. Tie nosacījumi nav izpildāmi, un viņi ir neloģiski, un pat atrauti no realitātes jeb parastās komercprakses.»
Zītaru pārstāvis apgalvo, ka tādā gadījumā Dobeles dzirnavnieka produkciju pirks no vairumtirgotājiem. Vai valsts nepārmaksās un pārtikas pietiks, neviens atbildēt pašlaik nevar. Zītariem esot līgumi ar vairākiem vietējiem piena un gaļas ražotājiem un vairumtirgotājiem. Patlaban konkursa uzvarētājs nodrošina ar pārtiku divas nelielas NBS bāzes. Kadagā, kur vidēji dienā nepieciešamie produkti tiek vesti ar diviem lieliem kravas furgoniem, vēl ir spēkā iepriekš saslēgtie līgumi, tāpēc par Zītaru spējām pildīt uzņemtās saistības pārliecināties šobrīd nav iespējams.
Konkursā pretendentiem bija jāapliecina, ka viņi varēs nodrošināt pārtikas rezervju uzglabāšanu Latvijā un produktu apriti atbilstoši to derīguma termiņiem.
Zītari LZ projektu vadītājs skaidrojas, ka šie krājumi šobrīd tiek precizēti un visticamāk tiks veiktas izmaiņas rezervēs, un uz Nekā personīgi jautājumu – tad šobrīd krājumi ir vai nav armijai? – atbild: «Šobrīd uz diviem mēnešiem nav jānodrošina. Tātad februāris, marts – netiek prasīts, lai būtu nodrošinātas rezerves. No NBS notiek iespējams kaut kādas izmaiņas rezervju sarakstā.»
«Tad ja šobrīd sākas karš, rezervju nav?» viņam vaicā Nekā personīga. «Nemācēšu pateikt,» atbild Rācenis.
Dobeles dzirnavnieka valdes priekšsēdētāja replika: «Tur droši vien būtu jāvērtē atbildīgajām personām Aizsardzības ministrijā un ierēdņiem, cik komfortabli viņi jūtas, pie šāda veida līgumu parakstīšanas. Cik pārliecināti, ka X stundā šīs te piegādes arī notiks.»
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) raidījumam skaidro, ka «Mēs darām visu, lai saprastu, kāda ir situācija.» Viņa uzsver, ka šobrīd ir uzdots veikt padziļinātu pārbaudi par šo konkrēto iepirkumu.
Iepirkumu NBS vajadzībām sāka aptuveni pirms gada vēl iepriekšējā aizsardzības ministra Arta Pabrika, Latvijas attīstībai pārstāvja, pilnvaru laikā.
Zītarus par uzvarētāju pasludināja pērn pirms Ziemassvētkiem.
Tad saimniekot ministrijā jau bija sākusi Nacionālās apvienības ministre Ināra Mūrniece.
Iepirkumu komisijā bija gan NBS, gan valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra, gan ministrijas pārstāvji. Trīs nedēļas vēlāk komisijā papildus iecēla vēl vienu locekli – juristu Valdi Verneru no ministra Pabrika biroja.
Verners ir apvienībai Attīstībai/Par nozīmīgs cilvēks. Kā politiskā spēka pārstāvis darbojies Centrālajā vēlēšanu komisijā, iepriekš bijis juridiskais padomnieks citam ministram no Latvijas attīstībai – Jurim Pūcem, kad viņš vadīja VARAM ministriju. Laikā, kad sākās iespaidīgais pārtikas iepirkums armijai Verners jau strādāja aizsardzības ministrijā un sniedza juridiskos padomus ministram Pabrikam.
Uz Nekā personīga uzdoto jautājumu atbild Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (Aizsardzības ministrijas un NBS apgādātāja) Centralizēto iepirkumu vadības departamenta vadītāja Māra Ozoliņa:
«– Tā ir tāda ierasta prakse, ka kāds no ministra politiskajiem biroja darbiniekiem piedalās iepirkumā?
– Nē, es nevarētu teikt, ka tā ir ierasta prakse. Bet, ja ministrija izmanto iespējas, norīkot kādu savu cilvēku komisijā, mums tas ir jādara.»
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks ir ierasti kategorisks: «Šeit pārmest, ka mums ir viens papildu jurists kādā svarīgā komisijā, ir pilnīgi nevietā. Jo es neredzu šeit nekādu pamatojumu! Man neviens nepateica, ka tas ir aizliegts, ja es to zinātu, tad tā nedarītu!»
Daudz pazīstamāki par pašu firmu Zītari LZ ir tās īpašnieki. Viens no tiem – advokāts Modris Supe – pērnajā vasarā iecelts par uzņēmuma prokūristu ar tiesībām to pārstāvēt atsevišķi. Supe turpat 20 gadus ir risinājis Leonīda Loginova vadītās Rīgas brīvostas intereses dažādās tiesvedībās. Pēc Loginova aiziešanas no amata Supe piedalījās jaunā pārvaldnieka atlasē, kurā uzvarēja Ansis Zeltiņš – Zītaru izpilddirektora Jura Zeltiņa brālis.
Saskaņā ar KNAB datu bāzi, Modris Supe 2021.gadā un 2022.gadā ir ziedojis politiskai partijai Latvijas attīstībai – pērn 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro.
Par to Pabriks skaidrojas šādi: «Diemžēl es to nezināju, es tam nepievērsu uzmanību. Ja es zinātu, ka tas būs tik būtisks faktors , es būtu teicis, lai šo naudu atgriež vai kā citādi. Jebkurā gadījumā es jums varu apliecināt, ka ne es pazīstu šo cilvēku, ne šo firmu.»
Aizsardzības ministrija informē, ka kopējo līguma summu – 220 miljoni eiro bez PVN – esot aprēķinājuši NBS eksperti, ņemot vērā inflāciju, plānoto obligāto dienestu, kā arī rezerves karavīru skaitu un Zītari LZ administrēšanas izmaksas.
Pērn pārtikas piegāde NBS izmaksāja astoņus ar pusi miljonus.
Kā šī summa varēja pieaugt 20 reizes, neviens paskaidrot nevarēja.
Šogad budžetā nemaz šādas naudas nav. Pēdējos četros gados armija pārtikai tērējusi 39 miljonus. Tas ir par 5 miljoniem mazāk, kā tagad plānots tērēt vienā gadā.
Visa iepirkuma lieta, ieskaitot piedāvājumus ir izsniegta Aizsardzības ministrijas Audita departamentam izvērtēšanai. Pārbaudei jābūt pabeigtai līdz 3.martam. Atbilstoši savai kompetencei armijas iepirkumu padziļināti vērtē arī KNAB.
Lasiet arī: «Pabrika biroja pārstāvis» iesaistījies lemšanā par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu
