Lai gan vasara un atvaļinājumu laiks uzņem apgriezienus, Lietuvas parlaments apstiprinājis minimālās algas celšanu 2024.gadā, un tālākai izskatīšanai akceptēta nodokļu reformas pakete.
Lietuva lūdz 1,8 miljardus lielu aizdevumu no ES atveseļošanas fonda
Finanšu ministrija 30.jūnijā lūgusi Eiropas Komisijai (EK) piešķirt 1,8 miljardus lielu aizdevumu no Eiropas Savienības (ES) atveseļošanas fonda, lai varētu veikt investīcijas. Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) norādīja, ka būtiskākie ieguldījumi paredzēti divās jomās: viens miljards eiro nonāks pie uzņēmējiem un rūpniekiem, un 700 miljoni eiro tiks ieguldīti zaļās enerģijas ražošanas veicināšanai. Lietuva kopumā var pretendēt uz 3 miljardiem eiro aizdevumu un 2,2 miljardu eiro lieliem atbalsta līdzekļiem no ES. Iepriekš iesniegts tikai pieteikums atbalstam.
Finanšu ministrija atjauno IKP prognozes 2023.gadam
Finanšu ministrija pārskatījusi IKP prognozes 2023.gadam, un šobrīd paredz, ka IKP šogad samazināsies par 1%. Martā vēl tika prognozēts 0,5% IKP pieaugums. Sagaidāms, ka 2024.gadā IKP pieaugs ar 2,5%, kamēr martā tika paredzēta 3% izaugsme. Finanšu ministre norādīja, ka izaicinājumu priekšā valsts pieredz ekonomikas palēnināšanos, tomēr nākamgad tik un tā paredzēts IKP pieaugums.
Prezidents ar citiem ES līderiem apspriež saikni ar Ķīnu un citus jautājumus
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) un citu ES valstu lideri samitā Briselē 30.jūnijā apsprieda bloka attiecības ar Ķīnu un citus jautājumus. Noslēguma paziņojumā ES līdēri aicinājuši Pekinu izdarīt spiedienu uz Krieivju, lai tā izbeigtu karadarbību Ukrainā, un teikts arī, ka gan bloka, gan Ķīnas interesēs ir saglabāt stabilas un konstruktīvas attiecības. Lietuvas un Ķīnas attiecības sašķobījā spēc tam, kad Viļņa 2021.gadā atļāva pilsētā atvērt Taivānas pārstāvniecību.
NATO samita laikā Viļņā izvietos Patriot sistēmu
Lietuvas armija 29.jūnijā informēja, ka Vācija NATO samita laikā Viļņā izvietos Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu. Viļņā samita laikā atradīsies arī cita kaujas tehnika, kā arī kaujas grupas, un tas notiks saskaņā ar iepriekš izstrādāto drošības plānu, procedūrām, komunikācijas un loģistikas nosacījumiem. Lietuvas armija pasākumama novirzīs apmēram trīs tūkstošus karavīru. NATO samits Lietuvā notiks 11.-12.jūlijā.
Ignitis Grupė ieguldīs 25 miljonus eiro jaunuzņēmumos
Lietuvas valsts enerģētikas grupa Ignitis Grupė 29.jūnijā paziņoja, ka plāno nākamajos desmit gados ieguldīt 25 miljonus eiro jaunuzņēmumos, kas strādā pie enerģētikas un klimata pārmaiņu risinājumiem. Akcionāri piekrituši, ka Ignitis kļūst par WF World Fund I GmbH & Co biedru.
Viļņa brīdina Budapeštu par sekām, ja kavēsies Zviedrijas pieteikuma dalībai NATO apstiprināšana
Viļņa 29.jūnijā aicināja Budapeštu skaidri apzināties drošības sekas tās lēmumam pārcelt Zviedrijas pieteikuma ratifikāciju līdz rudenim. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis)’sacīja: “Ungārijai skaidri jāsaprot tās lēmuma sekas visas NATO alianses drošībai, un jo īpaši Baltijas reģionam.” Ungārijas parlaments 28.jūnijā nolēma uz rudens sesiju atlikt jautājumu par Zviedrijas dalību NATO, un tas savukārt nozīmē, ka NATO samita laikā jūlija vidū visticamāk netiks paziņots par Zviedrijas pievienošanos aliansei.
Vatikānam nosūtīta pirmā prasība ieclet svēto kārtā sievieti
Kauņas arhdiacēze 28.jūnijā paziņoja, ka nosūtījusi Vatikānam Adeles Dirsītes (Adele Dirsytė) lietu, aicinot iecelt sievieti svēto kārtā. Tas ir pirmais gadījums Lietuvas vēsturē, kad beatifikācijai pieteikta sieviete. Dirsīte bija katoliete, kas mācīja katoļu jauniešu organizāciju, rūpējās par nabagajiem un bāreņiem, rakstīja par meiteņu un sieviešu izglītošanu un strādāja vairākās avīzēs. 1946.gada pavasarī Dirsīte un citi tika apsūdzēti par pretpadomju darbību un izsūtīti uz Sibīriju. Izsūtījumā sieviete palīdzēja uzturēt citu ieslodzīto garīgumu, un par to tika brutāli sista un spīdzināta. Viņa mirusi 1955.gada 26.septembrī, vien dažus mēnešus pirms termiņa beigām.
Lietuva liedz dubulta pielietojuma produktu tranzītu
Lietuvas valdība 28.jūnijā pieņēmusi lēmumu liegt tādu dubulta pielietojuma produktu tranzītu uz Baltkrieviju un Krieviju, ka svarētu tik izmantoti karadarbībai Ukrainā. Ministru kabinets apstiprināja pastiprinātu kontroli 57 produktu grupām, galvenokārt produktiem ar mikroshēmām un pusvadītājiem. Pēc tam, kad ES aizliedza augsto tehnoloģiju un startēģisko iekārtu eksportu uz Krieviju, agresora armija sākusi izmantot komponentus no ikdienas elektroierīcēm. Attiecīgie produkti nedrīkstēs šķērsot Lietuvas robežu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Apstiprina minimālās algas pieaugumu 2024.gadā
Lietuvas ministru kabinets 28.jūnijā apstiprināja iniciatīvu paaugstināt minimālo algu par 10%, līdz 924 eiro pirms nodokļu nomaksas. Paredzams, ka minimālā stundas likme tiks paaugstināta no 5,14 eiro uz 5,65 eiro. Lietuvas sociālās drošības un darba ministre Monika Navickiene (Monika Navickienė) informēja, ka algas pieaugums un par 20% palielināts neapliekamā minimuma apjoms nozīmē, ka zemāko algu saņēmēju algas pieaugs pat par 76 eiro. Ministre sacīja, ka algas palielinājums valstij nākamgad izmaksās 31,4 miljonus eiro. Sobrīd minimālā alga Lietuvā ir 840 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Seims virza nodokļu reformas paketi tālākai izskatīšanai
Lietuvas deputāti 27.jūnijā nobalsoja par nodokļu reformu. Par balsoja 72 deputāti, pret bija 31, un 22 nebalsoja. Tālāk nodokļu paketi izskatīs parlamentārā komisija, un tā uz galējo balsojumu tiks atgriezta rudens sesijā. Kopā iesniegti septiņi labojumi, tostarp par izmaiņām idividuālo pakalpojumu sniedzējiem un nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām.
Alus darītājs 2022.gadu noslēdzis sliktāk nekā cerēts
Lietuvas alus ražotājs Kalnapilio-Tauro Grupė, kas pieder Dānijas Royal Unibrew, 2022.gadu noslēgusi neveiksmīgi, ņemot vērā karu Ukrainā un citus faktorus. Tiesa, zaudējumus importā daļēji atsvēra vietējā tirgus atveseļošanās. Kopumā grupas zaudējumi sastāda 726 tūkstošu eiro. Pēc kara sākuma Ukrainā eksporta apjoms samazinājies par 23%.
