Lietuvā sāktas trīspusējās sarunas starp valdību, darba devējiem un strādājošajiem par minimālās algas celšanu, tikmēr Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) turpina sarunas par Vācijas armijas brigādes izvietošanu Lietuvā.
Lietuvas Aizsardzības ministrija plāno novirzīt munīcijas iegādei vairāk nekā 3 miljardus eiro
Lietuvas Aizsardzības ministrija 27.aprīlī informēja, ka tā nākamākajos desmit gados plāno bruņojuma krājumu papildināšanai novirzīt vairāk nekā 3,1 miljardus eiro. 90% no summas paredzēti munīcijas iegādei, savukārt par atlikušajiem 10% plānots iegādāties sprāgstvielas. Dažādu kalibru munīcijas iegāde ik gadu aizņems 12% no kopējā aizsardzības budžeta.
Premjerministre noraida informāciju par pārspīlētām cenām iepirkumos NATO samita organizēšanai
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) informējusi, ka viņai nav iemesla apšaubīt to iepirkumu caurspīdīgumu, kas organizēti NATO samita vajadzībām, un norādīja, ka daži iepirkumi organizēti kā cenu aptauja nevis kā atklāts konkurss objektīvu iemeslu dēļ. Saskaņā ar Šimonītes teikto, Litexpo izstāžu centrs, kurā norisināsies samits, pērn septembrī saskaņojis visus iepirkumus ar NATO sekretariātu, un precīzs samita norises datums kļuvis zināms vien novembrī, tādēļ bijis nepieciešams rīkoties ātri. Gatavošanās process NATO samitam raisījis diskusijas sabiedrībās, īpaši par to pakalpojumu izmaksām, kas pasākuma vajadzībām iepirktas cenu aptaujas rezultātā. Tirgus dalībnieki jo īpaši šaubās par valstij piederošā Litexpo veikto komunikācijas pakalpojumu un aprīkojuma iepirkuma caurspīdīgumu. Tajā uzvarējis telekomunikāciju uzņēmums Telia, un kopējās izmaksas ir teju trīs miljoni eiro. NATO samits Viļņā norisināsies 11.-12.jūlijā.
Nausēda Berlīnes brigādi uzskata par prioritāru
Gitans Nausēda trešdien, 26.aprīlī, viesojoties Berlīnē sacīja, ka pērn noslēgtā vienošanās strap Lietuvu un Vāciju par Vācijas armijas brigādes izvietošanu Lietuvā joprojām abām valstīm ir prioritāte, tomēr piebilda, ka diskutējams ir jautājums par brigādes izmēru. Viļņa vēlas, lai valstī atrastos visa brigāde pilnā skaitā, bet Berlīne uzskata, ka Lietuvā ir jāatrodas tikai komandējošajam sastāvam.
Prezidents paraksta likumu par migrantu aizraidīšanu no robežas
Nausēda 26.aprīlī parakstīja labojumus likumā, kas ļauj varas iestādēm raidīt prom no robežas nelegālos imigrantus, ja valstī izsludināta ārkārtas situācija. Grozījumi iekļauj likumā praksē jau pielietoto migrantu aizraidīšanu, un tie stāsies spēkā 3.maijā.
Divi lietuvieši nejauši ieklīst Baltkrievijā
Lietuvas Robežsardze 26.aprīlī apstiprināja, ka divi lietuviešu strādnieki netīšām pārkāpuši Baltkrievijas robežu, kamēr veica darbus Mediņinku robežkontroles punktā. Gan Lietuvas, gan Baltkrievijas robežsargu veiktajos videoierakstos redzami divi vīrieši vestēs, kas ar vadu rituļiem rokās šķērso robežu. Abiem strādniekiem noteikts 35 eiro naudas sods par robežas šķērsošanu nolaidības dēļ. Savukārt pagājušajā nedēļā Lietuvas Robežsardze konstatēja divu Baltkrievu virsnieku ienākšanu Lietuvas teritorijā.
Krievija, Baltkrievija un Ķīna 2022.gadā centusies veikt vervēšanu Lietuvā
Lietuvas Valsts Drošības departamenta (VSD) ikgadējā ziņojumā norādīts, ka Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas izlūkdienesti 2022.gadā centušies Lietuvā savervēt potenciālos aģentus. VSD informēja, ka no Lietuvas pērn izraidīti pieci Krievijas izlūkdienesta aģenti, kas darbojās diplomātiskā dienesta aizsegā, un VSD piezīmēja, ka Krievijas aktivitāte Lietuvā joprojām ir augsta. VSD savāktā informācija pagājušajā gadā izmantota piecu pirmstiesas izmeklēšanas procesu laikā, no kuriem divi saistīti ar starptautisko sankciju pārkāpumiem. Četrām personām atsauktas uzturēšanās atļaujas par to radītajiem draudiem ekonomiskajai drošībai. 12 personām liegta iebraukšana Lietuvā – deviņām terorisma risku dēļ, un trijām par saistību ar naidīgu valstu izlūkdienestiem. Saskaņā ar ziņojumu, Krievijas un Baltkrievijas režīmi pieliek ievērojamas pūles, lai mazinātu tiem noteikto starptautisko sankciju iespaidu.
Lietuva negūs peļņu no elektroenerģijas līguma ar Zviedriju
Lietuva joprojām cer noslēgt līgumu ar Zviedriju par dalīšanos ar elektrības ražotāju papildus peļņu pēc tam, ka Eiropas Komisija lūgusi Stokholmai šādi rīkoties. Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys) gan 25.aprīlī norādīja, ka pat ja līgums tiks noslēgts, krītošo cenu dēļ Lietuva negūs nekādu peļņu. Jau iepriekš valdība norādījusi, ka Lietuva varētu iegūt peļņu tikai no decembra, jo elektrības cena Zviedrijas zonā, no kuras Lietuva iepērk elektroenerģiju, izmantojot NordBalt kabeli, bija apmēram 248 eiro par megavatstundu. Vidējā cenā periodā no janvāra līdz martam bija 81,8 līdz 93,2 eiro par megavatstundu.
Sākas trīspusējās sarunas par minimālās algas palielināšanu
Lietuvas Trīspusējā padome, kuru veido valdība, darba devēji un nodarbinātie, plāno sākt diskusiju par minimālās algas apmēru 2024.gadā. Uz tikšanos 2.maijā aicināti arī eksperti no Lietuvas Bankas, lai sniegtu pārskatu par savām bažām saistībā ar plānoto minimālās algas pieaugumu. Padome ir vienojusies, ka minimālajai algai vajadzētu būt apmēram 40 – 50% apmērā no vidējās algas Lietuvā. Šobrīd minimālā alga Lietuvā ir 840 eiro.
Lietuva veic elektroapgādes sistēmas izolācijas pārbaudi
Lietuvas elektrotīklu operators Litgrid 22.aprīlī veica valsts elektrotīklu izolētās darbības pārbaudi. Tās laikā Lietuvas elektrotīkli tika atvienoti no Krievijas kontrolētās IPS/UPS sistēmas, kas no pulksten 11.00 līdz 21.00 pirmo reizi darbojās izolēti. Patērētājiem elektrību nodrošināja Lietuvas spēkstacijas, kā arī esošies tieši savienojumi ar Zviedriju un Poliju, savukārt sistēmas līdzsvaru un frekvenci kontrolēja tikai Litgrid. Lietuva vēlas paātrināt pāreju uz Eiropas Kontinentālo tīklu, un to paveikt jau 2024.gadā, savukārt Latvija un Igaunija vēlas pieturēties pie sākotnējā plāna un veikt pāreju 2025.gadā.
