Sašutums par policijas pieļauto slepkavību Jēkabpils novadā tikai pieņemas spēkā un organizējas. Turklāt, atklājoties jaunām detaļām par varmākas visatļautību, tautā sākotnējo šoku nomaina valsts varas autoritāti daudz graujošāka apjauta, ka “pie mums patiesībā ir iespējams pilnīgi jebkāds vājprāts”…
Cilvēki tagad vairs pat nejustos pārsteigti, ja – nedod D#vs! – uzzinātu, ka vietējie policisti ļāvuši naida apsēstam vajātājam tik ilgi plosīties nevis viņu iedomātās nevarības vai (ne)profesionālās vienaldzības, bet pārprastas “vīriešu solidaritātes” dēļ. “Ak, kā gan es pats justos viņa vietā, ja mana sieva kaut ko tādu atļautos?” Jā, tas skan pārāk briesmīgi, bet daudz ko varētu izskaidrot par likumsargu – viņu pašu cītīgi sludināto – bezspēcību.
Politiķiem šādās sabiedrības uzticības krīzēs nav daudz kaut cik iedarbīgu līdzekļu. Taču tikai premjerpartijas vadītājam pietika dūšas skaļi ierosināt, ka tautu jānomierina ar vainīgā atrašanu un viņa atkāpšanos. Vai šīm nolūkam pietiks ar Valsts policijas Austrumzemgales – bijušā Jēkabpils – iecirkņa priekšnieka Rolanda Bērziņa demisiju? Droši vien nē. Armandam Rukam, lai noturētos amatā, ir vajadzīgs kas iedarbīgāks par dienesta pārbaudi.
Asiņainā nozieguma tiešā sasaiste ar Saeimā spītīgi neratificēto Stambulas konvenciju nav redzama tikai aklajam. Taču sevi par konservatīviem dēvējošie Latvijas politiķi mīl cīnīties ar izdomātiem, pašu radītiem ienaidniekiem – tie ir ērti un nav bīstami. Sargāt tautu no “gendera ideoloģijas” viņiem ir parocīgāk, nekā lauzīt galvu, kā ar medicīnai atvēlēto, nebūt ne mazo, budžetu panākt sabiedrības sajustus uzlabojumus. Vai arī – kā atgūt tās uzticību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministrijai un Inārai Mūrniecei?
Skolotāju streiks ļoti izskatās pēc Pirra uzvaras. Protestētāju prasības valdība – vismaz tās ieskatā – steigšus izpildīja. Taču sabiedrības bezierunu atbalsts pedagogu cīņai ir zudis – un nebūt tikai ģimenēs, kurās skolnieki vai bērnudārznieki trīs dienas dīkojās mājās. Arodbiedrība, pinoties paziņojumos, pārāk paļāvās uz to, ka valdība vienmēr būs ļaunā. Mediķiem, savas prasības piesakot, ir lietderīgi ņemt vērā skolotāju “uzsistos punus”.
Sākot darbu satiksmes ministra amatā, Jānis Vitenbergs – izsaucot izsmieklu un sašutumu – vēlējās sev par padomnieci pieņemt vidusskolnieci. Diez vai tā bija paša ideja, drīzāk Nacionālās apvienības valdē kādam šķita lietderīgi tā “prēmēt” jaunatnes organizācijas aktīvisti. Tagad ostās strādājošie uzņēmēji ir neizpratnē par ministra vēlmi iecelt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdē nozari nepārzinošu juristi. Taču vai lēma Vitenbergs? Drīzāk partijas vadība vēlējās šādi atalgot (pagaidām?) bezpartejisko Ogres novada izpilddirektores vietnieci par viņas uzcītību Egila Helmaņa odiozajā cīņā ar pilsētas muzeju.
Vairāk kā gadu pēc Krievijas agresijas sākuma un mēnesi pēc tam, kad komunistiskās Ķīnas līderis Maskavā bija paudis savu liekuļoto atbalstu Putinam, viņam atradās pēkšņa izdevība beidzot piezvanīt arī Ukrainas prezidentam. Nu ko, “ķeksītis ievilkts” – Pekina uzskata, ka tādejādi nodemonstrējusi Rietumu pasaulei līdzsvarotu pieeju un rūpes par mieru. Taču, kā bez ilūzijām norāda ārpolitikas analītiķi, Ķīnas režīms ir ieinteresēts, lai karš turpinās, novājinot gan Krieviju, gan Ukrainu un tās atbalstītājus – tādejādi vēl vairāk spēcinot komunistu lielvalsts globālo ietekmi.
Satversmes aizsardzības birojs pacentās izmatot savu “dienesta stāvokli”, lai sausi analītiskā ziņojumā nomierinātu Latvijas sabiedrības bažas par to, ko pat piesaukt negribās. Toties ļoti gribās, lai birojam tas tiešām būtu izdevies.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Meklē grēkāzi, “Nelokāmās vērtības”, Uzvaras zaudējumi, Galvās okupekļi nekrīt, Galvenais – lojāla?, Pekina “pamodās”, Igaunija dusmās un Kas rej, nekož?.
MEKLĒ GRĒKĀZI
Pēc slepkavības Jēkabpilī kādam ir jāatkāpjas, piedāvā Ašeradens
Saistībā ar sievietes slepkavību Jēkabpilī kādam būtu jāuzņemas atbildība un jāatkāpjas no amata, ceturtdien, 27.aprīlī, intervijā Latvijas Radio pauda [partijas Vienotība līderis un] finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
“Valsts pārstāvji bieži vien turas pie dažāda veida papīriem – te mums ir tāda un tāda rīcība. Ar to es saskaros arī ikdienā.”
Vairāk uzziniet šeit.
“NELOKĀMĀS VĒRTĪBAS”
Diskusijas par Stambulas konvenciju noved deputāti līdz asarām
Runājot, par vairākuma deputātu pretošanos priekšlikumam virzīt Eiropas Padomes Konvenciju [Stambulas konvenciju] ratifikācijai, deputāte Leila Rasima (PRO) Saeimas ārkārtas sēdes laikā “caur asarām uzsvēra, ka šāda nostāja parāda, ka sieviete Latvijā nav drošībā”.
Iepriekš jau vēstīts, ka 16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete.
Vairāk uzziniet šeit.
UZVARAS ZAUDĒJUMI
Pedagogi savākuši vairāk nekā 10 000 balsu par valdības atlaišanu
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iniciatīva par valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā nepilnu divu dienu laikā savākusi 10 017 balsu sabiedrības iniciatīvu platformā Mana Balss.
Iniciatīvas autori pauž, ka, analizējot tiesību aktus konstatēts, ka nav precīza regulējuma tieši par amatpersonas atsaukšanas iespējām no amata šādos gadījumos.
Vairāk uzziniet šeit.
GALVĀS OKUPEKĻI NEKRĪT
Policija pieļauj provokāciju iespējamību 9.maijā
Lai gan pašlaik nav informācijas, ka būtu pieauguši riski saistībā ar 9.maija atzīmēšanu Rīgā, tomēr policija pieļauj, ka provokācijas varētu būt, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē atzina gan Valsts policija, gan Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji.
Kā uzsvēra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics, nevarot teikt, ka 9.maijā risku nav. Viņš pauda cerību, ka tie būs mazāki nekā citus gadus.
Vairāk uzziniet šeit.
GALVENAIS – LOJĀLA?
Stividorkompāniju asociācija aicina Liepājas SEZ valdē virzīt profesionāli
Latvijas lielo ostu valdēs gaidāmas pārmaiņas: divi ministri – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) un satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nolēmuši mainīt savus pārstāvjus. Taču ja VARAM ministrs uz Rīgas un Ventspils brīvostām virza pieredzējušus uzņēmējus, tad satiksmes ministrs priekšroku dod juristēm, kurām ostu darbā pieredzes nav.
Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs BNN norādīja, ka šī brīža regulējuma ietvarā katram ministram ir iespējas virzīt pārstāvjus ostās pēc saviem ieskatiem.
Vairāk uzziniet šeit.
PEKINA “PAMODĀS”
Zelenskis sazvanījies ar Sji; Ķīna vēloties mieru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informējis, ka notikusi “gara un jēgpilna saruna” ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu, un tā bija pirmā abu amatpersonu starpā kopš kara sākuma, raksta britu raidorganizācija BBC.
Zelenskis pēc telefona zvana mikroblogošanas vietnē Twitter rakstīja, ka uzskata sarunu ar Sji un vēstnieka norīkošanu darbam Pekinā par spēcīgu stimulu starpvalstu attiecību attīstībai.
Vairāk uzziniet šeit.
IGAUNIJA DUSMĀS
Kallasa: Nav piedāvātas alternatīvas nodokļu celšanai
Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa (Kaja Kallas) norādījusi, ka plašā kritika par nodokļu paaugstināšanu ir saprotama, bet nav piedāvāti labāki risinājumi, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Kallasa norādīja, ka valdība rēķinājās ar asu kritiku, pirms paziņoja par savu lēmumu.
Vairāk uzziniet šeit.
KAS REJ, NEKOŽ?
Iespējamība Krievijai pielietot kodolieročus šobrīd ir minimāla, mierina SAB
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir publicējis analītisku vērtējumu Krievijas kodolieroču politika: starp retoriku un apdraudējumu. BNN tā pilnu tekstu piedāvā savu lasītāju ievērībai.
SAB vērtējumā Krievijas kodolieroču retorika galvenokārt tiek pielietota kā instruments, lai izdarītu spiedienu uz Rietumvalstīm un Ukrainu.
Vairāk uzziniet šeit.
