Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iniciatīva par valdības atkāpšanos streika vienošanās neizpildes gadījumā nepilnu divu dienu laikā savākusi 10 017 balsu sabiedrības iniciatīvu platformā Mana Balss.
Iniciatīvas autori pauž, ka, analizējot tiesību aktus konstatēts, ka nav precīza regulējuma tieši par amatpersonas atsaukšanas iespējām no amata šādos gadījumos.
“Iniciatīva ir vērsta uz to, lai panāktu amatpersonu skaidro atbildību, kad netiek pildīta streika vienošanās,” norādīts iniciatīvas pieteikumā.
Tāpat LIZDA uzsver, ka mērķis ir panākt valdības pārstāvju atbildību, ja netiek izpildīta streika vienošanās. Streika pieteikuma gadījumā tiek izvirzītas noteiktas prasības, par ko tiek informētas attiecīgās kolektīvā strīda risināšanā iesaistītās institūcijas.
LIZDA arī vērš sabiedrības uzmanību, ka Latvijā ir augsta neuzticēšanās politiķiem un augstākajām valsts amatpersonām, ko apliecina SKDS 2023. gadā publicētās aptaujas rezultāti: “Latvijas sabiedrības uzticēšanās amatpersonām ir zemā līmenī, un būtiski uzlabojumi nav vērojami. (..) 28% iedzīvotāju netic nevienam amatpersonu vārdam, bet 40% drīzāk netic (kopā 68% neticīgo). 2% pilnībā tic amatpersonu teiktajam, bet 24% drīzāk tic (kopā 26% ticīgo).”
Otrdienas, 25.aprīļa vakarā pēc pārrunām ar LIZDA, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pastāstīja, ka ir panākta vienošanās par papildu finansējumu 4,2 miljonu eiro apmērā.
Kariņš arī norādīja, ka “valdība ir spiesta pārskatīt budžetu un kādam noņemt naudu, lai nevajadzētu pacelt nodokļus”.
Savukārt LIZDA vadītāja norādīja, ka arodbiedrība iepazīsies ar valdības priekšlikumu un lems par tālāko rīcību.
Iepriekš jau vēstīts, ka no pirmdienas, 24.aprīļa pedagogi uzsāka trīs dienu streiku. LIZDA vadītāja Inga Vanaga streika pirmajā dienā medijiem norādīja, ka “pedagogi nav gatavi padoties un, ja vajadzēs, ies līdz galam”. Tāpat Vanaga vairākkārt uzsvēra, ka līdzīgi kā pedagogiem ir jāpilda savi pienākumi atbilstoši likumam, arī valdībai ir jādara tas pats.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādījusi, ka Vanagas paustais par algas pielikumu 9 eiro centu apmērā neatbilst patiesībai un aicinājusi medijus izplatīt oficiālo ministrijas skaidrojumu.
IZM skaidroja, ka “šāda niecīga summa rodas, ja manipulatīvā veidā tiek interpretēts MK rīkojums.
Par pedagogu zemākās mēneša darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim, kas tika pieņemts 18.aprīļa sēdē”.
Saskaņā ar MK rīkojumu plānots, ka algas kāpums būs tiem pedagogiem, kas šobrīd saņem viszemāko stundas likmi 7,5 eiro apmērā. Savukārt no 1. septembra stundas likme pieaugs par 13,3%, sasniedzot 8,5 eiro. Trīs gadu laikā visām pedagogu grupām zemākais stundas likmes atalgojums pieaugs, 2025. gadā sasniedzot 10,35 eiro.
“Ja summu, ko valdība piešķīra, lai uzlabotu tieši viszemāk atalgoto pedagogu darba samaksu, attiecina uz visu Latvijas pedagogu kopskaitu, iegūst 9 centu algas pieaugumu ikvienam pedagogam.
Šādi aprēķini ir maldinoši un neataino zemākā atalgojuma faktisko pieaugumu. Tādā veidā tiek arī kropļoti mērķi, ko paredzēts sasniegt ar MK apstiprināto pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku
– izlīdzināt atalgojumu, ko par līdzvērtīgu darbu saņem pedagogi dažādās Latvijas pašvaldībās,” teikts IZM paziņojumā
Jāpiebilst, ka sabiedrība ļoti asi kritizē pedagogu pieeju “savu problēmu risināšanā, norādot, ka “vairākums skolotāju nemaz tik labi nedara savu darbu, lai varētu prasīt tik lielu algu”. Tāpat daļa sabiedrības paudusi, ka aiz šādas izglītības darbinieku pieejas slēpjas “opozīcijas lobētas intereses”.
Analizējot iedzīvotāju pausto tīmeklī, var secināt, ka vairākums uzskata, ka “pedagogi ir palikuši pārāk nekaunīgi, un ir aizmirsuši, ka nav vienīgā nozare, kurai mazas algas”.
Daļa sociālo tīklu lietotāju atgādina LIZDA vadītājai, ka algas gadiem nav celtas gan sociālās nozares darbiniekiem, gan varas iestāžu, gan medicīnas darbiniekiem, turpretim “pedagogi savu pīrāga gabalu nokampjot katru gadu, manipulējot un šantažējot valdību visādos veidos”.
Par to, vai LIZDA iniciatīvu iesniegs Saeimā, pagaidām nav zināms.
Lasiet arī: Igaunijas skolas meklē pieeju darbam ar Ukrainas bērniem
