Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičus), speciāli BNN.
Lietuvā šī nedēļa iezīmējusies ar apsūdzībām dažādos nodarījumos, tomēr ir arī labās ziņas – iespējams ar visnotaļ pozitīvu skatu raudzīties ekonomiskajās prognozēs.
Tiesa neskatīs Rosneft lietu
Lietuvas tiesa paziņojusi, ka neskatīs lietu, kurā Krievijas naftas uzņēmumu grupa pieprasījusi atlīdzību par Kauņas naftas vairumtirgotāja Mogita nekustamo īpašumu pārdošanu. Mogita pieteikusi bankrotu. Rosneft tiesā iesniedzis lūgumu anulēt 20219.gadā parakstītus pirkšanas un pārdošanas līgumus starp Mogita un divām privātpersonām par noliktavu Kauņā un zemes gabalu Viļņas rajonā. Krievijas uzņēmums tādējādi gribēja atgūt 190 tūkstošus eiro lielo Mogita parādu. 23.janvārī Kauņas apgabaltiesa lēma, ka jurdiskās palīdzības sniegšana Krievijas uzņēmumam varētu nodarīt kaitējumu Lietuvas suverenitātei un drošībai. Tiesa norādīja, ka Rosneft ir tiešā Krievijas valdības kontrolē, un palīdzība Krievijai laikā, kad tā izvērša karu Ukrainā, ir pretrunā ar Eiropas Savienības un Lietuvas vērtībām.
Krievijā bez atļaujas tirgo lietuviešu zīmola Audimas apģērbu
Audimas izpilddirektore Lina Šlegeriene (Lina Šlegerienė)ceturtdien, 2.februārī, informēja, ka Lietuvas sporta un brīvā laika apģērba ražotāju nekas nesaista ar Krieviju, un tā preces Maskavas veikalos tiek tirgotas bez zīmola atļaujas. Uzņēmuma juristu uzņemtie foto liecina, ka Krievijas galvaspilsētā veikalos ar zīmola Audimas vārdu tiek tirgoti apģērbi no 2015.-2017.gada kolekcijām, ar vecajiem logo. Saskaņā ar Šlegerienes teikto, Audimas pārtrauca strādāt Krievijā jau 2017.gadā, un līdz 2022.gada sākumam veikaliem Maskavā uzņēmuma ražojumus piegādāja viens vairumtirgotājs. Pēdējā Audimas apģērbu krava uz Krieviju tika nosūtīta 2021.gada decembrī.
Pašvaldību vēlēšanām reģistrējušies arī kandidāti ar pagātni VDK
Lietuvas centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Jolanta Petkevičiene 2.februārī norādīja, ka nācies kandidātus pašvaldību vēlēšanām reģistrēt bez informācijas par iespējamo sadarbību ar Padomju Savienības slepenajiem dienestiem. Saskaņā ar viņas niegto informāciju, Lietuvas Genocīda un pretošanās kustības izpētes centrs atzinis, ka daži kandidāti slēpuši saiknes ar Valsts drošības komiteju (VDK), tomēr centrs atteicies nosaukt konkrētus vārdus. Vēlēšanu komisija informāciju par kandidātu iespējamo sadarbību ar VDK pieprasīja jau 4.janvārī.
Ebreju kopiena vēršas pie ministra saistībā ar viņa partijas biedra izteikumiem
Lietuvas ebreju kopiena 2.februārī vērsās pie Lietuvas ārlietu ministra un partijas Tēvzemes savienība – Kristīgie demokrāti līdera Gabriela Landsberģa (Gabrielius Landsbergis), lai informētu, ka uzskata viņa partijas biedra, Nemakšču mēra, izteikumus par antisemītiskiem. Sūdzība ir atbilde uz vietējā laikrakstā publicēto Remigija Laugaļa (Remigijus Laugalis) paziņojumu: «Tie, kas nebalsos par mani, tiks apglabāti ebreju kapsētā.» Ebreju kopiena norādīja, ka Laugaļa vārdi ir apkaunojums pilsētai un parādīja viņai nožēlojami niecīgās zināšanas par reģiona vēsturi.
Finanšu ministrija piesardzīgi optimistiska
Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste (Gintarė Skaistė) Žinių radijas sacīja, ka gan Eiropas, gan Lietuvas ekonomika saglabā izaugsmes virzienu, un piebilda, ka ir piesardzīgi optimistiska. Lietuvas ekonomika 2022.gadā pieauga par 2,2%, un Finanšu ministrija šogad plāno 0,7% ekonomikas pieaugumu.
Valdība nosaka stingrāku noteikumus pilsonības procedūrai
Lietuvas valdība 1.februārī noteica stingrākus noteikumus pilsonības iegūšanai, un saīsināja termiņu, kura laikā var iesniegt visus nepieciešamos dokumentus dubultpilsonības iegūšanai. Iekšlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičs (Arnoldas Abramavičius ) sacīja, ka grozījumi veikti, lai padarītu procesu, kura laikā notiek atteikšanās no pilsonības, vienkāršāku. Izmaiņas paātrinās lēmuma pieņemšanu gadījumos, kad persona ieguvusi citas valsts pilsonību. Termiņš dokumentu iesniegšanai, kas pierāda, ka Lietuvas pilsonim ir tiesības uz dubultpilsonību, ir saīsināts no sešiem līdz trīs mēnešiem. Ministrijā norāda, ka izmaiņas nepieciešamas, lai personas, kam nav tiesību uz dubultpilsonību, nevarētu izmantot Lietuvas pilsonības sniegtās priekšrocības vienlaikus ar ieguvumiem no citas valsts pilsonības.
Bijušais parlamentārietis apsūdzēts seksuālos noziegumos pret mazgadīgajiem
Lietuvas ģenerālprokuratūra 1.februārī paziņojusi, ka apsūdz Kristijonu Bartoševiču (Kristijonas Bartoševičius) par seksuālo vardarbību pret mazgadīgajiem. Prokuratūra ir oficiāli pasludinājusi bijušo deputātu par aizdomās turamo, un, saskaņā ar paziņojumu presei, Bartoševičs ir nopratināts, bet netiek sniegta sīkāka informācija par apsūdzētā pozīciju. Bartoševičs vēl pirms oficiālā paziņojuma par apsūdzību atkāpās no amata, bet apsūdzības noliedz. Bijušajam deputātam liegts pamest valsti un sazināties ar upuriem, un ir konfiscēti viņa dokumenti.
Parlamenta priekšēdētāja saskata pamatu izmeklēšanai par nelikumīgu policistu novērošanu
Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) 31.janvārī paziņoja, ka saskata pamatu pirmstiesas izmeklēšanas uzsākšanai saistībā ar apsūdzībām par nelikumīgu, pret policiju vērstu kriminālizlūkošanu. Tomēr Čmilīte-Nilsena neatbalsta īpašas parlamentārās komisijas izveidi šim nolūkam. 31.janvārī bijušais Lietuvas Kriminālpolicijas galvenais izmeklētājs Algimants Martinkus (Algimantas Martinkus) lūdza Čmilītei-Nilsenai veidot parlamentāro komisiju, lai izmeklētu iespējamu nelikumīgo iekšējo izmeklēšanu un novērošanu. Martinkus tika atstādināts no pienākumiem par dažādām nelikumībām, un ir apsūdzējis augstākā līmeņa virsniekus par pavēli nelikumīgi novērot vairākas personas. Policijā informē, ka Martinkus atstādināšanas iemesls bija gan informācijas nopludināšana ar organizēto noziedzību saistītām personām, gan citi pārkāpumi.
