Gada sākums ir piepildīts ar uzmundrinošām saimnieciskām vēstīm. Pērno – mums «tuvu tālā» kara, tā radīto ekonomisko sankciju un drošības draudu – gadu esam aizvadījusi būtiski labāk, nekā rēķinājāmies, mums tajā dzīvojot, strādājot un cerot uz labākiem laikiem.
Iekšzemes kopprodukts, šis makroekonomistu un budžeta politikas bargais dieveklis, ir palielinājies. Tāpat privātie noguldījumi bankās klusām sasniedza jaunu rekordlīmeni. Pat aizvadītais Ziemassvētku iepirkšanās drudzis bijis pilnasinīgi tradicionāls, iepriecinot gan zem eglītes atrasto dāvanu saņēmējus, gan mazumtirdzniecību un, protams, Valsts kasi.
Atkal krīze – šoreiz necilvēcīgi ģeopolitiska – atklājusi mūsu tautas sīkstumu, apņēmību un citas stiprās puses. Tādēļ gribas secināt, lai cik dīvaini un pat briesmīgi tas neskan (zinot cēloni), ka pārbaudījumu laiks ļāvis un licis sakārtot daudz ko gan mūsu tautsaimniecībā, gan saimnieciskajos priekšstatos. Gribas ticēt, ka biznesā – un valsts pasūtījumos – kļuvis mazāk «līdzekļu ierakšanas», «gaisa tirgošanas» un citu «prodžektu». Tāpat – ka arvien prasmīgāk protam gan dzīvi baudīt patēriņā, gan sev «drošības spilvenu» sarūpēt.
Tālā, ikdienā maz pieminētā Kazahstāna deva nozīmīgu atbalstu mūsu IKP kāpumam, sūtot savas derīgo izrakteņu kravas uz Latvijas ostām. Tā, apzinoties sevi kā reģionālu lielvalsti un savas ekonomikas globāli nozīmīgo potenciālu, ir vajadzīgs partneris mums, ES, Rietumu pasaulei.
Fonds Sibīrijas bērni devis savu kārtējo pienesumu mūsu vēsturiskajai atmiņai. Tas ir vairāk kā nepieciešams atgādinājums, ka ukraiņu karavīri šodien cīnās un mirst, lai mums nekas tāds nebūtu vairs jāpiedzīvo. Tikmēr no Ukrainas okupētās daļas uz Krieviju deportētām mātēm un bērniem pašiem jāizdzīvo šāds liktenis – jā, protams, ne tik briesmīgs un pat deportētāju mākslotā līdzdzjūtībā iepakots.
Dīvaina ir Starptautiskās olimpiskās komitejas vēlme turpināt «business as usual», kaut Austrālijas tenisa turnīrs uzrādīja putinismu uzputojam tā tribīnēs. Ak, nabaga sportisti ar Z burtu uz krūtīm – viņiem taču tā gribas sevi realizēt! Bet ko nu šausmināties – pašu bāleliņi taču lēja krokodiļu asaras, kad Gazprom… tfu, Rīgas Dinamo izstājās no Kontinentālās līgas. Pagaidām vēl Latvijas Olimpiskā komiteja izskatās kā «izlecēja». Pagaidām.
Tas, ka Eiropas Parlaments (un Eiropas Komisija) vēlas aizliegt šķeldas izmantošanu centralizētajā apkurē, ir vairāk nekā kārtējais apsmejamais «standarts gurķu/banānu liekumam». Šis ir ļoti raksturīgs piemērs ES dažādībai, kas ietekmē tās «zaļās» politikas veidošanu. Dažu meža un dabas resursiem bagātu dalībvalstu (Ziemeļvalstis, Baltijas valstis) pozīciju pārsver pārējās – šajos resursos kopumā noplicinātās – Eiropas vēlme dabas resursus sargāt, nevis saimnieciski izmantot. Cilvēki, kuri vilkus zina vien no skaistām filmām par Aļasku, nesaprot, kā citur tos var apsaukāt par plēsoņām un šaut.
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Nepiedodamais, Kremļa klaune, Izaugsme vētrā, Drošs partneris, Bankas pildās, Uzdūrās paši, Gadadiena tuvojas, Ārpus politikas? un Aizsargās biomasu.
NEPIEDODAMAIS
«Laulības gredzenu pārdeva par spaini kartupeļu» – apkopoti atmiņu stāsti uz Sibīriju izsūtīto māšu piemiņai
«Ar ēdienu bija bēdīgi. Strādājošiem deva dienā bija 200 vai 300 g maizes. Mamma savu atdeva mums. No kokzāģētavas viņa nesa mājās ciedru sveķus, tos mēs caurām dienām grauzām,» par piedzīvoto izsūtījumā Sibīrijā stāsta 1937. gadā dzimušais Harijs Ēšenvalds.
1947. gadā, kad bērnus bāreņus drīkstēja sūtīt uz Latviju, dažas mātes izdarīja pašnāvību, lai viņu atvases varētu atgriezties Dzimtenē.
Vairāk uzziniet šeit.
KREMĻA KLAUNE
VDD vērtēs Grevcovas izteikumus, ka Ukrainā notiek «pilsoņu karš»
Valsts drošības dienests (VDD) šonedēļ sāktajā kriminālprocesā vērtēs arī Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas (S!) publiskos izteikumus par Krievijas sākto karu Ukrainā.
Grevcova kādā no saviem video TikTok apgalvojusi: Ukrainā notiek pilsoņu karš, «pilsoņu karš pēc visām normām un kanoniem, kad ukraiņu tauta cīnās pret Ukrainas armiju».
Vairāk uzziniet šeit.
IZAUGSME VĒTRĀ
Latvijas pērngada IKP kāpumu eksperti vērtē bez jūsmas
Labā vēsts, ko pirmdien, 30.janvārī, tautā laida Centrālā statistikas pārvalde (CSP), – Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) tik grūtajā 2022.gadā ir pieaudzis par 1,8% – autoritatīvākajos mūsu tautsaimniecības ekspertos kopumā raisa piesardzīgas, pat viegli pesimistiskas prognozes.
Neskatoties uz pirktspējas kritumu, iedzīvotāju patēriņš pērn lielākoties bija pārsteidzoši noturīgs gan faktiskajās cenās, gan arī koriģējot ar inflāciju.
Vairāk uzziniet šeit.
DROŠS PARTNERIS
Kazahstānas uzņēmēji redz lielu potenciālu sadarbībai ar Latvijas lielajām ostām
Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) šā gada 1. un 2. februārī tikās ar Kazahstānas uzņēmējiem, kas darba vizītē viesojās Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā un Rīgas ostā. Vizītes laikā tika turpinātas sarunas par Kazahstānas un Latvijas sadarbību, nostiprinot transporta koridoru starp abām valstīm, kā arī pārrunātas jaunas Eirāzijas transporta ceļu perspektīvas, meklējot alternatīvus koridorus.
Kazahstānas valdība ir apliecinājusi, ka dara visu, lai netiktu pārkāptas pret Krievijas Federāciju noteiktās starptautiskās sankcijas, pauda vēstnieks.
Vairāk uzziniet šeit
BANKAS PILDĀS
Finanšu iestāžu peļņa pērn pacēlusies līdz 326,3 miljoniem eiro
Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI) – galvenokārt bankas – pagājušajā gadā strādāja ar 326,3 miljonu eiro peļņu, un tas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā (257,9 miljoni eiro), liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.
Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2021.gada beigām ir palielinājies par 8,3%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 15,7%.
Vairāk uzziniet šeit.
UZDŪRĀS PAŠI
Par robežžogam neatbilstošām dzeloņstiepļēm apsūdz NVA vadību
Krimināllietā par iespējamām nelikumībām, piegādājot neatbilstošas dzeloņstieples robežžogam ar Baltkrieviju, apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) vadība.
Tādā veidā apsūdzētās personas, prokuratūras ieskatā, izkrāpa 373 602 eiro, kas NVA bija piešķirti no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vairāk uzziniet šeit.
GADADIENA TUVOJAS
Rezņikovs: Krievija februārī plāno liela apjoma uzbrukumu
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs norādījis, ka Krievija plāno liela apmēra uzbrukumu, kurš varētu sākties jau 24.februārī, raksta britu raidorganizācija BBC.
Viņš sacīja, ka Maskava sakopojusi karavīru tūkstošus un varētu mēģināt paveikt ko lielu, lai atzīmētu iebrukuma gadadienu. 23.februārī Krievijā tiek atzīmēta arī Armijas diena.
Vairāk uzziniet šeit.
ĀRPUS POLITIKAS?
Igaunija piedalīsies olimpiskajās spēlēs; Latvija apsver iespēju tās boikotēt
Igaunijas Olimpiskā komiteja (IOK) uzskata, ka olimpisko spēļu boikotēšana ir jāatstāj kā pati pēdējā iespēja, un dalības atcelšana būtu negodīga pret sportistiem, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Sorumā atgādināja, ka jebkurā gadījumā, pat ja Krievijas sportisti sacentīsies zem neitrāla karoga, ir iespējamas provokācijas, un Putina propaganda izmantos sportistus saviem mērķiem, it īpaši, ja tiks gūti panākumi.
Vairāk uzziniet šeit.
AIZSARGĀS BIOMASU
Protestē pret iespējamu EP aizliegumu šķeldas apkurei
Jaunizveidotā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), kā ziņo tās politiskā vadītāja Raimonda Čudara «stratēģiskās komunikācijas» padomniece, atgādina sabiedrībai, ka Latvija ir starp ES dalībvalstīm, kas kategoriski iebilst pret Eiropas Parlamenta (EP) ierosinātajiem grozījumiem «attiecībā uz primāro biomasu».
«Primārā biomasa» jeb «no mežiem izņemtā koksne» šajā gadījumā ir, vienkārši izsakoties, šķelda – kokapstrādes blakusprodukts, ko ražo, sasmalcinot zāģmateriālu atgriezumus.
Vairāk uzziniet šeit.
