Latvijas iedzīvotāji apzinās, ka finanšu stabilitāte un ienākumu līmenis nākotnē ir atkarīgs no mūsu rīcības šodien. No aptaujātiem 68% cilvēku ir gatavi regulāri veikt ikmēneša iemaksas savai nākotnei. Turklāt liela daļa ir gatavi to sākt darīt jau salīdzinoši agrā jaunībā, lai parūpētos par savu nākotni pensijas vecumā.
Par to liecina Swedbank veikts pētījums , noskaidrojot sadarbībā ar SKDS oktobrī aptaujāto 1 000 Latvijas iedzīvotāju viedokli par finansiālās stabilitātes nodrošināšanu vecumdienās. Galvenie secinājumi: cilvēki jau iegulda vai gatavojas to darīt, jo apzinās, ka valsts pensija vien nespēs segt visas vajadzības vecumdienās; salīdzinoši vairāk ir cilvēku, kuri
nākotnes finanšu stabilitātes kontekstā paļaujas paši uz sevi, nevis uz bērniem vai citiem ģimenes locekļiem. Banka pēdējo novērtē kā pozitīvu tendenci.
Runājot par naudas apjomu, ko būtu iespējams noguldīt savai nākotnei ik mēnesi,
iedzīvotāji visbiežāk (30%) minējuša summu no 10 līdz 50 eiro. Līdzīgs aptaujāto skaits būtu gatavi nākotnei atlicināt no 50 līdz 200 eiro mēnesī. Savukārt 20% respondentu sacīja, ka šobrīd atlicināt naudu savai nākotnei nevar.
Starp ieguldījumu veidiem, kas nodrošinātu papildu kapitālu vecumdienām,
izteikts līderis ir ieguldījums nekustamajā īpašumā.
No visiem aptaujātajiem 25% šis ieguldījums ir pirmā izvēle, vēl 22% – otrā izvēle. Populārs ir arī ieguldījums savā izglītībā vai hobijā, kas ļautu strādāt ilgāk, tostarp vecumdienās, un 24% šo minējuši kā pirmo, bet vēl 11% – kā otro izvēli starp dažādām ieguldījumu iespējām. Praktiski līdzīgs respondentu skaits paļaujas uz iemaksām pensiju 3.līmenī (8% – pirmā izvēle, 11% – otrā izvēle) un uz ieguldījumiem bērnu vai mazbērnu izglītībā (7% – pirmā izvēle, 10% – otrā izvēle).
Salīdzinoši neliels respondentu skaits atbildēja, ka paļautos uz ieguldījumiem vērtspapīros vai vērtslietās, kā arī uz ciešām attiecībām ģimenē un radu lokā. Tikai 18% cilvēku domā, ka šodien veikti ieguldījumi finanšu stabilitāti vecumdienās nenodrošina.
Savukārt, ja cilvēkiem vaicā par šā brīža reālo rīcību, lai rūpētos par finansiālo stabilitāti
vecumdienās, vislielākais respondentu skaits atzinuši, ka ir ieguldījuši vai plāno ieguldīt
nekustamajā īpašumā (29%). Otrs populārākais veids, lai parūpētos par savu nākotni ir ieguldījums izglītībā vai hobijā, lai varētu turpināt strādāt ilgāk (28%). Trešā izplatītākā reālā rīcība ir uzkrājumu veidošana pensiju 3.līmenī (26%), tai seko ieguldījums savu bērnu un mazbērnu izglītībā, nākotnē paļaujoties uz viņiem (22%). Līdzīgs skaits jau veic un veido ciešas attiecības ar ģimeni, radiem, kuri varētu būt nozīmīgs atspaids vecumdienās (22%).
Tāpat aptauja apliecina, ka cilvēki apzinās to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt savlaicīgi. No visiem respondentiem 40% uzskata, ka īstais brīdis, lai sāktu domāt par pensijas vecumu, ir līdz 25 gadu sasniegšanai (20%) vai laikā no 25 līdz 30 gadu sasniegšanai (20%). Tikai 9% respondentu šo nozīmīgo jautājumu atstātu uz pēdējo brīdi – gadiem pirms pensijas, bet 10% uzskata, ka par šo jautājumu vispār nav vērts domāt.
Zīmīgi, ka gandrīz puse respondentu jautājumu par to, kā dzīvos vecumdienās, ir pārrunājuši savā ģimenes lokā (49%) vai ar draugiem (30%). Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku (28%) par šo jautājumu nekad nav prātojuši un to nav pārrunājuši.
Swedbank Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina rēķina, ka šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs Latvijā ir 47 gadu vecs. Taču laikam pensijas uzkrājuma veidošanā ir izšķiroša nozīme: jo ātrāk izlemj krāt, jo lielāka tā būs. Turklāt uzkrāt, piemēram, pensijas 3.līmenī var sākt ar jebkādu summu, piemēram, 30–50 eiro mēnesi. Savukārt ieguldījumiem nekustamajos īpašumos tā saucamais starta kapitāls ir daudz lielāks. Protams, jo vairāk un dažādākos veidos rodas uzkrājums, jo labāks rezultāts. Galvenais ir neatlikt rīcību uz vēlāku laiku. «Ekonomistu starpā izskan viedoklis, ka aptuveni katra desmit gadu ilga vilcināšanās uzsākt ieguldīt var samazināt pensiju fonda potenciālo pieaugumu pat uz pusi,» atgādina bankas eksperte.
