Nestabilitāte Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail – kas izveidots, lai koordinētu dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošanu – vadībā nenāk par labu projektam, trešdien, 15.feburārī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Otrdien tika vēstīts, ka RB Rail valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Agnis Driksna ir atkāpies no amata.
Ministrs arī atzīmēja, ka Rail Baltica šobrīd ir svarīgākais infrastruktūras projekts.
«Tā ir prioritāšu prioritāte.»
«Bez šī projekta, kas savienos Baltijas valstis ar Rietumeiropu, ir problemātiski veikt citas aktivitātes,» teica Vitenbergs, piebilstot, ka projekts šobrīd ir arī valsts drošības un neatkarības garants.
RB Rail vadība atzīmē, ka, desmit gadus strādājot Rail Baltica projektā, Driksna bija tieši iesaistīts un atbildīgs par projekta stratēģisko plānošanu un attīstību, tostarp finansējuma piesaisti, sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem un sabiedrības iesaisti. «Viņa vadības laikā Rail Baltica projekts ir sasniedzis jaunu brieduma pakāpi,» pateicību Driksnam par profesionalitāti un darbu izsaka RB Rail padomes priekšsēdētāja Ligita Austrupe. [Demisijas iemesli netiek minēti – BNN.]
Uzņēmuma izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatā, ko Driksna ieņēma kopš 2019.gada, viņš pārraudzīja Rail Baltica kopuzņēmuma attīstību, paplašinot komandu un piesaistot starptautiska līmeņa dzelzceļa nozares ekspertus, kā arī īstenojot projekta stratēģisko attīstību Baltijas mērogā – tostarp nodrošinot būtisku stratēģisku lēmumu pieņemšanu un virzību, piemēram, dzelzceļa apakšsistēmu (elektrifikācijas, kontroles, vadības un signalizācijas apakšsistēmas) ieviešanā, konsolidēto būvmateriālu iepirkumos, pieteikumos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumam.
RB Rail tuvākajā laikā izsludinās publisku konkursu uz vakanto pozīciju, un tikmēr pagaidu izpilddirektora pienākumus pildīs valdes loceklis un galvenais iepirkumu direktors Marko Kivila. Viņš galvenā iepirkumu direktora un valdes locekļa amatu ieņem kopš 2022.gada novembra. Uzņēmuma valdē šobrīd darbojas Kivila, Anrī Leimanis un Marjus Narmonts.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju Rail Baltica plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Lasiet arī: Latvija no jau piešķirtā Rail Baltica finansējuma izlietojusi 42%