Norvēģija neizstāsies no starptautiskās konvencijas par kājnieku mīnu aizliegumu, kā to izdarīja Somija, trešdien, 2.aprīlī, paziņoja Norvēģijas ārlietu ministrs Espens Barts Eide (Espen Barth Eide), vēsta “Politico” un “Reuters”.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb) otrdien paziņoja, ka Somija gatavojas izstāties no 1997.gada Otavas konvencijas, lai mazinātu kaimiņvalsts Krievijas radītos militāros draudus, sekojot Polijai un Baltijas valstīm, kas pagājušajā mēnesī paziņoja par līdzīgu rīcību.
Tādējādi Norvēģija būs vienīgā Eiropas valsts, kas robežojas ar Krieviju un neplāno atkal uzglabāt kājnieku mīnas un negrasās to mainīt.
Viņš sacīja, ka ir svarīgi saglabāt globālu aizspriedumu pret ieročiem, kas kropļo un nogalina vēl ilgi pēc kara beigām, un nodrošināt, lai daži ieroču veidi, tostarp ķīmiskie un bioloģiskie ieroči, joprojām netiktu izmantoti konfliktos.
“Par šo konkrēto [Somijas] lēmumu mēs esam vīlušies,” sacīja Barts Eide. “Ja mēs sāksim vājināt savas saistības, karojošām grupām visā pasaulē būs vieglāk atkal izmantot šos ieročus, jo tas mazinās stigmatizāciju.”
Norvēģijai nav bažu, ka, nemainot savu politiku attiecībā uz kājnieku mīnām, tiks vājināta tās aizsardzība, viņš sacīja. Ziemeļvalstij ir 200 km gara robeža ar Krieviju tālu ziemeļu Arktikas reģionā.
“Mums ir ļoti moderna un progresīva aizsardzības sistēma. Mēs esam iegādājušies ārkārtīgi modernas sistēmas, kas var uzbrukt no sauszemes, gaisa un jūras,” sacīja Eide.
1997.gada Otavas konvencija ir nonākusi pastiprinātā spiedienā Kremļa kara pret Ukrainu dēļ, jo īpaši Krievijas kaimiņvalstīs, kuras ir piesardzīgas pret Maskavas agresijas paplašināšanos.
18.martā Polija un trīs Baltijas valstis paziņoja par savu nodomu izstāties no starptautiskās konvencijas, jo uzskata, ka pastāv draudi tām NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju.
“Mēs uzskatām, ka pašreizējā drošības situācijā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt mūsu aizsardzības spēkiem elastību un izvēles brīvību potenciāli izmantot jaunas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu alianses neaizsargātā austrumu flanga aizsardzību,” paziņojumā norādīja Polijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības ministri.
Lasiet arī: «Reuters»: ASV amatpersonas iebilst pret Eiropas centieniem ieročus iegādāties no vietējiem ražotājiem
