Konkurences padome (KP) ziņo, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir apstiprinājusi jaunas Rekomendācijas karteļu apkarošanai publiskajos iepirkumos, kas aicina valstis veicināt godīgu konkurenci iepirkumos, samazinot saskaņotu piedāvājumu iesniegšanas risku.
To ievērošana atvieglotu karteļu atklāšanu un veicinātu tiesības aktu ieviešanu, kas iestājas pret karteļiem publiskajos iepirkumos. Rekomendācijas iesaka OECD dalībvalstīm novērst saskaņotu darbību risku publiskajos iepirkumos, veicinot konkurenci un apgrūtinot slepenu shēmu izveidi un uzturēšanu.
Piemēram, pasūtītājiem ir ieteikts pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas veikt atbilstošu tirgus izpēti, identificējot iepirkuma vajadzības, potenciālos piegādātājus reģionā un ārvalstu tirgos; veicināt konkurenci, maksimāli palielinot potenciālo pretendentu loku; noteikt iepirkumā pārredzamus un nediskriminējošas prasības, lai nepamatoti no iepirkumiem neizslēgtu jaunus pretendentus un nedotu priekšroku saviem vēsturiskajiem pakalpojumu sniedzējiem,
Tāpat, ja iespējams,
lielākus iepirkumus ieteikts sadalīt daļās (lotēs),
lai veicinātu mazo un vidējo komersantu iespējas piedalīties iepirkumā. Vēl tiek ieteikts izmantot elektroniskās iepirkumu sistēmas visos iepirkuma procesa posmos; uzturēt uzticamas un visaptverošas iepirkumu datu bāzes, kur apkopoti dati par iesniegtajiem piedāvājumiem, līgumiem; kā arī pieprasīt pretendentiem iesniegt apliecinājumu par neatkarīgu piedāvājuma sagatavošanu un informēt par sankcijām, kas paredzētas par iesaisti aizliegtās vienošanās.
KP aicina šos ieteikumus ieviest Latvijas pasūtītāju ikdienas praksē, tos sistemātiski popularizējot izglītojošos pasākumos pasūtītājiem.
Vienlaikus rekomendācijas iesaka iepirkumu rīkotājiem noteikt amatpersonu pienākumos izglītoties par aizliegtām vienošanām un gadījumos, kad iepirkumu speciālisti veiksmīgi identificējuši aizliegtu vienošanos pazīmes, tos apbalvot.
Konkurences iestādēm rekomendācijas iesaka izglītot iepirkumu rīkotājus un valsts pārvaldes iestāžu darbiniekus, lai nodrošinātu, ka visas ieinteresētās personas ir informētas par karteļu pazīmēm un aizliegtu vienošanos shēmām.
Tajā skaitā ir ieteikts stiprināt sadarbību ar citām uzraugošajām un valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, Iepirkumu uzraudzības biroju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, prokuroriem un citiem, lai palielinātu sadarbības partneru informētību par slepenām vienošanām un nepieciešamības gadījumā tie varētu identificēt “sarkanos karogus”, kas liecina par īstenotām aizliegtām vienošanām, un ziņotu par tiem konkurenci uzraugošajai iestādei.
“Veiksmīgas sadarbības rezultātā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju 2021.gadā ir atklāts tā dēvētais “būvnieku kartelis”, 2023.gadā – “ceļu būves kartelis”, savukārt sadarbībā ar Eiropas Prokuratūru 2022.gadā atklāts pirmais kartelis privātā pasūtītāja lietā. Ar KP sagatavotajiem ieteikumus pasūtītājiem un izglītošanās iespējām aicinām iepazīties tīmekļa vietnē www.kp.gov.lv,” stāsta padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
KP līdzšinējā prakse liecina, ka Latvijā
iepirkumu karteļi ir smagākais un izplatītākais konkurences kropļotājs.
Pasūtītāji ir pirmie, kuri var konstatēt līdzības un aizdomīgas sakritības iepirkumos. Tāpēc KP 2022.gadā iepirkumu rīkotājiem izstrādāja rokasgrāmatu jeb Karteļu signālsarakstu. Tajā ir apkopota informācija par aizliegtu vienošanos veidiem, karteļa pazīmēm, preventīviem rīkiem karteļu atpazīšanai, ziņošanas iespējām un cita noderīga informācija.
Papildus tai 2023.gada pirmajā pusē tika organizēti 12 izglītošanas semināri iepirkumu rīkotājiem, tajā skaitā sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju tika rīkots semināru cikls Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?, kur sešos semināros kopā tika izglītoti vairāk nekā 1100 iepirkumu speciālisti no valsts un pašvaldību iestādēm.
Vienlaikus OECD iesaka apsvērt iespēju attīstīt automatizētus digitālos rīkus karteļu identificēšanai iepirkumos – piemēram, Elektronisko iepirkumu sistēmā automātiski pēc noteiktām pazīmēm atlasot aizdomīgus piedāvājumus. Jau pašlaik iepirkumu analīzē
KP izmanto karteļu skrīninga metodes.
Iestāde arī ierobežotu resursu ietvaros pastāvīgi strādā, lai uzlabotu izmeklēšanas un pierādījumu analīzes IT risinājumus, ieguldītu resursus iestādes procesu digitalizācijai – piemēram, ieviešot digitālu e-lietu.
OECD rekomendācijas nosaka valstīm ieviest atbilstošus un bargus sodus par dalību kartelī, kā arī veicināt uzņēmumu atzīšanos pārkāpumos jeb iesaistīšanos Iecietības programmā, nepiemērojot tās dalībniekiem liegumu piedalīties iepirkumos. Jānorāda, ka Publisko iepirkumu likuma normas Latvijā jau sen paredz Iecietības programmas dalībniekiem atbrīvojumu no izslēgšanas no iepirkumiem, kā arī iespēju atjaunot sev zaudēto uzticību.
Tāpat rekomendācijas izcelta konkurenci uzraugošo iestāžu loma normatīvo tiesību aktu izvērtēšanā, kas saistīti ar publisko iepirkumu vides regulēšanu, piemēram, nodrošinot konkurences iestādei padomdevējas lomu, lai izvērtētu regulējuma ietekmi uz konkurenci. Konkurences padome jau pašlaik aktīvi iesaistās iepirkuma jomas regulējuma izvērtēšanā un sniedz priekšlikumus.
Iepriekšējās OECD rekomendācijas karteļu apkarošanai publiskajos iepirkumos tika pieņemtas 2012.gadā. Tagadējās ņem vērā valstu jaunāko praksi karteļu apkarošanā, konkurences veicināšanā un digitālo rīku ieviešanā.
Konkurences padome ir Ministru kabineta pārraudzīta tiešās pārvaldes iestāde, kas darbojas saskaņā ar Konkurences likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Padomi izveido valdība, tās institucionālo pārraudzību īstenojot ar ekonomikas ministra starpniecību. Konkurences padomes priekšsēdētājs ir Juris Gaiķis (no 2020.gada septembra).
Lasiet arī: Latvijā mazumtirdzniecībā nav konkurences, saka zemkopības ministrs
