Saskaņā ar Krievijas Iekšlietu ministrijas datubāzes datiem Krievija pirmo reizi vēsturē ir izsludinājusi meklēšanā citas valsts valdības vadītāju – Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas), tās valsts sekretāru un Lietuvas kultūras ministru Simonu Kairi (Simonas Kairys), kā arī vairākus Latvijas politiķus, Kremļa preses pārstāvim Dmitrijam Peskovam otrdien, 13.februārī, apstiprinot, ka Kallasa ir meklēšanā par “vēstures apgānīšanu”, ziņo Reuters.
Krievijas aģentūra TASS ziņojusi, ka Baltijas valstu amatpersonas tiek apsūdzētas par “padomju karavīru pieminekļu iznīcināšanu”, par ko saskaņā ar Krievijas kriminālkodeksu draud 5 gadu cietumsods.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova sacīja: “Tas ir tikai sākums,”
uzsverot, ka ir nepieciešams saukt pie atbildības tos, kas veikuši “noziegumus pret pasaules atbrīvotāju no nacisma un fašisma piemiņu”.
Neatkarīgais krievu tīmekļa izdevums “Mediazona” apkopojis datus par ārvalstniekiem, kurus Krievijas varasiestādes izsludinājušas meklēšanā, konstatējot, ka to vidū ir desmitiem Eiropas, tostarp arī Latvijas, politiķu un amatpersonu, kā arī daudzas augsta ranga Ukrainas militārpersonas un simtiem cilvēku, kurus Maskava pasludinājusi par “ārvalstu algotņiem”, kas kopā ar ukraiņiem cīnās pret krievu iebrucējiem.
Medijs ziņoja, ka februāra sākumā ministrijas tīmekļa vietnē bija uzskaitītas 96 752 personas, kas tiek meklētas krimināllietās, un vēl 41 535 personas, kas ir pazudušas bez vēsts.
“Mediazona” noskaidrojusi, ka meklēšanā izsludināti 59 no 68 Saeimas deputātiem,
kas balsoja par izstāšanos no vienošanās par pieminekļiem. Neviens no partijas “Saskaņa” deputātiem, kas bija izteikušies pret šo likumu, meklēšanā nav izsludināts.
Meklēšanā izsludināti arī vairāki Saeimas deputāti, kas nepiedalījās šajā balsojumā, kā arī bijusī Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva, kura arī atbalstīja pieminekļa nojaukšanu un vadīja Iekšlietu ministriju laikā, kad Rīgas policija 9. un 10.maijā aizturēja nekārtību rīkotājus pie nelaimīgā pieminekļa. Tomēr jau dažas dienas vēlāk Golubeva bija spiesta pamest savu amatu, jo izpelnījās asu kritiku, ka vispār šādas nekārtības tika pieļautas.
Turklāt meklēti tiek arī 15 no 38 Rīgas domes deputātiem,
kas pieņēma lēmumu par komunistisko okupantu un kolaboracionistu pieminekļu nojaukšanu.
Tie ir Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV), viņa partijas biedri Olafs Pulks un Dzintra Geka-Vaska, bijušais Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (P), Rūta Mežavilka (P) un Alija Turlaja (P).
Šajā sarakstā iekļuvis Ainārs Baštiks (GKR), Juris Radzevičs (GKR), Einārs Cilinskis (NA/LRA), trīs deputāti no grupas “Kods Rīgai”- Linda Ozola, Māris Mičerevskis, Dāvis Stalts un trīs Rīgas domes deputāti no “Latvijas attīstībai”- Viesturs Zeps, Iveta Ratinīka un Anete Jēkabsone-Žogota.
Starp personām, kuras meklē Krievijas policija, ir pašreizējais Latvijas zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV). Visi trīs 2022.gadā balsojuma laikā par pieminekļiem bija Saeimas deputāti.
Krievijas izmeklētāji uzmanīgi sekojuši arī Lietuvas politiķiem.
Saistībā ar PSRS okupācijas karaspēka karavīru pieminekļa nojaukšanu 2022.gadā Klaipēdā krievu varasiestādes meklē pilsētas mēru Arvīdu Vaitku, viņa vietnieku, 13 pilsētas padomes locekļus, kā arī ierēdņus un divus vēsturniekus, kas publiski atbalstīja pieminekļa nojaukšanu, – kopumā 25 cilvēkus. Pēc līdzīga lēmuma demontēt pieminekli komunistiskajiem okupantiem Viļņā meklēšanā izsludināti ne tikai seši pilsētas domes locekļi, bet arī Lietuvas kultūras ministrs Simons Kairis.
Domājams, ka tieši komunistiskajiem okupantiem veltīto pieminekļu nojaukšanas dēļ Krievija meklēšanā izsludinājusi arī virkni Polijas amatpersonu – Valbžihas mēru Romānu Šelemeju, Nacionālās piemiņas institūta direktoru Karolu Navrocki un Polijas valsts aktīvu ministra vietnieku Karolu Rabendu.
2022.gada beigās Bastrikins saviem padotajiem uzdeva pārbaudīt Igaunijas iestāžu atbildību pa pieminekļa-tanka demontāžu Narvā, kā arī par citu komunistisko pieminekļu nojaukšanu.
Pēc tam pirmo reizi vēsturē Krievijas meklēto personu sarakstā
nonāca citas valsts valdības vadītāja – Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, kura bija izteikusi atbalstu okupācijas simboliskā mantojuma aizvākšanai. Kopā ar viņu Krievijas iestādes meklē arī valsts sekretāru Taimaru Peterkopu.
Politiķiem draud arests tikai tad, ja viņi šķērsos Krievijas robežu, citādi viņu izsludināšanai meklēšanā nebūs reālu seku.
Krievijas Iekšlietu ministrijas datubāzē nav norādīts, pēc kura kriminālkodeksa panta viņi tiek saukti pie kriminālatbildības.
***
2020.gada rudenī Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins izveidoja īpašu “denacifikācijas” nodaļu, kuras darbiniekiem būtu jāizmeklē nodarījumi, kas saistīti ar “nacisma reabilitāciju” un “vēstures sagrozīšanu”.
Sākotnēji šī jaunizveidotā nodaļa nodarbojās ar šķietami nenozīmīgām lietām. Piemēram, meklēja tos, kas propagandas akcijas “Nemirstīgais pulks” tīmekļa vietnē bija ievietojuši nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera fotogrāfiju, vai neveiksmīgi mēģināja 1937. gadā celtā lidostas termināļa nojaukšanu Jekaterinburgā inkriminēt kā “nacisma reabilitāciju”.
Drīz vien “izmeklētāji” pievērsās vēstures izpētei, visā Krievijā iztaujājot vēl dzīvos tā dēvētā Lielā tēvijas kara veterānus un cenšoties panākt, lai nacistiskās Vācijas karš pret toreizējo PSRS tiktu atzīst par “padomju tautas genocīdu”.
Viss mainījās līdz ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Par vienu no tā mērķiem diktators Vladimirs Putins pasludināja “denacifikāciju”, un Bastrikina iestādei jau drīz bija darba pilnas rokas.
Piemēram, jau 2022.gada martā parādījās lieta pret ukraiņu žurnālistu Dmitriju Gordonu, un “denafikācijas” nodaļas lietotnes “Telegram” kanālā gandrīz katru nedēļu sāka parādīties paziņojumi presei par tās cīņu pret “nacismu”.’
Izpētot Krievijas Iekšlietu ministrijas meklēšanā esošo personu datubāzi, “Mediazona” noskaidrojusi, ka “denafikācijas” nodaļas “darba” rezultātā ierosinātas simtiem krimināllietu pret ārvalstniekiem, kas, visticamāk, nekad nespers savu kāju Krievijā. To vidū ir gan Ukrainas militārpersonas, gan Eiropas politiķi un amatpersonas.
Viens no svarīgākajiem Krievijas Izmeklēšanas komitejas “nacisma apkarošanas” novirzieniem ir krimināllietas pret Austrumeiropas politiķiem, kas parasti saistītas ar komunistisko okupantu un to ideoloģiju slavinošo pieminekļu demontāžu.
Piemēram, 2022.gada maijā Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka pēc Bastrikina norādījuma izmeklētāji izvērtēs Latvijas Saeimas rīcību saistībā ar balsojumu par izstāšanos no vienošanās ar Krieviju par pieminekļu saglabāšanu. Tas beidzot ļāva atbrīvoties no pieminekļa tā dēvētajiem Rīgas atbrīvotājiem – PSRS okupācijas karaspēka karavīriem, kas komunistiskās okupācijas gados bija uzsliets Uzvaras parkā Pārdaugavā.
Augustā, pēc tam, kad minētā pieminekļa nojaukšana jau bija sākusies, Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņoja, ka ierosināta lieta par apbedījumu iznīcināšanu. Taču tobrīd nebija zināms, kuras personas krievu izmeklētāji iecerējuši saukt tiesas priekšā.
Lasiet arī: Eiropas lielvaras brīdina par Krievijas propagandas pieaugumu pirms ES vēlēšanām
