Pašvaldībām kavējoties ar skolu tīkla sakārtošanu, skolotājiem būs zemāka alga, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” piektdien, 17.februārī, teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) – nesaņemot no valdības un nozares ministrijas skaidru solījumu pildīt pedagogiem dotos solījumus un novirzīt konkrētus valsts budžeta līdzekļus pedagogu atalgojuma celšanai un darba slodzes sabalansēšanai – ir nolēmusi dot valdībai laiku līdz 15.martam, lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pildītu streika prasības.
Pretējā gadījumā 24.aprīlī sāksies pedagogu streiks.
«Strīda būtība, manuprāt, šobrīd ir tajā, jo skola ir piepildītāka, jo klases ir pilnākas, jo skolotājam, darot to pašu darbu, pavadot tās pašas stundas, būs lielāka alga,» runājot par esošu situāciju, pauda ministrs.
«Šeit iznāk tā ironiskā situācija – ja pašvaldības kavējas ar skolu tīkla sakārtošanu, tad skolotājam būs zemāka alga. Ir svarīgi, ka abas pārvaldes – pašvaldību vai reģionu plānošana iet kopsolī ar ministrijas politiku,» viņš turpināja.
Jau ir ziņots, ka izglītības un zinātne ministre Anda Čakša (JV) trešdien, 15.feburārī, LIZDA padomes ārkārtas sēdē pauda, ka pašlaik valdības piešķirtie līdzekļi pašvaldībām, kas atvēlēti pedagoga atalgojuma palielināšanai, tiek izmantoti neefektīvi, tāpēc šis jautājums ir jāatrisina, Čakša atgādināja, ka ļoti daudzās pašvaldībās skolu tīkls nav sakārtots un ne visas pašvaldības šo papildu budžetu izmanto pedagogu likmju palielināšanai. Papildus pašvaldībās sniegtie resursi vairāk tiek patērēti telpām un aprīkojumam, nevis tam, kas ir svarīgākais – cilvēku resurss.
Ministre tad arī norādīja, ka gan IKP daļa, kas novirzīta izglītībai, gan budžetā novirzītie līdzekļi izglītībā ir līdzīgi ar daudzām Eiropas valstīm, kā arī atalgojuma summas apjoms Latvijai ir līdzīgs ar pārējām Baltijas valstīm. Ministre skaidroja, ka līdzekļi tiek piešķirti lielā kvorumā un «āķis» ir tajā, kā šie līdzekļi tiek izmantoti.
Skolu tīkls neesot spējis iet līdzi demogrāfiskajām izmaiņām.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) ir norādījis, ka pašvaldībās, kurās skolu tīkls tika sakārtots, algu pieaugums pedagogiem ir nozīmīgs.
«Tajās pašvaldībās, kurās ir veiktas izglītības sistēmas reformas, skolu tīkla sakārtošana, ir tiešām nozīmīgs algu pieaugums, un to skolotāji jūt. Protams, ka ir pašvaldības, kurās nekas nav darīts. Tur ir problēmas – algu pieaugums ir, bet nav tik liels,» teica Reirs.
Lasiet arī: Kariņš: Dot arvien vairāk naudas pedagogu algām nav ilgtspējīgs variants