Pāvests Francisks nomira otrajās Lieldienās 88 gadu vecumā no insulta un neatgriezeniskas sirds mazspējas un pirms nāves pirmdienas agrā rītā bija nonācis komā. Pāvests jau bija ieplānojis sev ne pārāk greznas bēres, atsakoties no atsevišķiem tradicionālajiem rituāliem un ceremonijām, kas tiek rīkotas pāvesta nāves gadījumā, vēsta “Politico“.
Taču viņa nāve, šā vai tā, nekavējoties aizsāk stingri izstrādātu notikumu virkni, kas izkopta gadsimtu un simtiem mirušo pāvestu laikā. Dažas Vatikāna tradīcijas aizsākās jau Senajā Romā.
Nāves fakts
Tradicionāli pāvesta nāvi apstiprina kamerlengo jeb Vatikāna augstākā amatpersona. To pirmdienas rītā paziņoja Īrijā dzimušais kardināls Kevins Farels (Kevin Farrell).
“Dārgie brāļi un māsas, ar dziļām skumjām man jāpaziņo par mūsu Svētā tēva Franciska nāvi. Šorīt plkst. 7.35 Romas bīskaps Francisks atgriezās Tēva mājā,” viņš sacīja.
Tradicionāli Farels būtu tas, kurš apmeklētu pāvesta Franciska ķermeni viņa privātajā kapelā un sauktu viņa vārdu, lai viņu pamodinātu. Mūsdienās tas lielākoties ir ceremoniāls pasākums, jo ārsti būs apstiprinājuši pontifika nāvi.
Kad pāvests neatbild, tiek iznīcināts pāvesta zīmoggredzens, tādējādi iezīmējot viņa valdīšanas beigas, un tiek slēgti pāvesta apartamenti. Sekojot tradīcijām kardinālam Farelam jāinformē Kardinālu kolēģijam, un tikai tad pasaulei oficiāli tiek paziņots par pāvesta nāvi.
Sēru periods
Pēc pāvesta nāves sākas deviņu dienu sēru periods, kas tiek dēvēts par “Novendiāli”, kas sākotnēji bija Senās Romas tradīcija. Arī Itālijā parasti tiek izsludināts valsts sēru periods.
Viņa ķermenis tiek svētīts, tērpts pāvesta tērpā un izstādīts Svētā Pētera bazilikā publiskai apskatei, kur cilvēki un augstās amatpersonas varēs izrādīt cieņu. Agrāk pāvesta mirstīgās atliekas tika izstādītas uz paaugstinātas platformas, ko dēvē par katafalku, bet Francisks norādījis, ka vēlas vienkāršotas bēres un tiks guldīts atvērtā zārkā bez tik lielas pompozitātes un greznības.
Vēsturiski pāvestus pirms apbedīšanas bieži vien balzamēja un dažiem pirms apbedīšanas tikuši izņemti orgāni – baznīcā pie Trevi strūklakas Romā marmora urnās glabājas vairāk nekā 20 pāvestu sirdis, kas tiek saglabātas kā svētās relikvijas, – taču šī prakse vairs nav tik populāra.
Svētā Pētera bazilikā un visā katoļu pasaulē notiks ikdienas lūgšanu dievkalpojumi un Rekviēma mises.
Šajā laikā Vatikānā iestājas periods, ko sauc par “sede vacante”, kas nozīmē “sēdvieta ir brīva” un kurā Kardinālu kolēģija uz laiku pārvalda valsti, līdz tiks ievēlēts jauns pāvests.
Apbedīšana
Pāvesta Franciska bēres notiks sestdien, 26.aprīlī, plkst. 10.00 pēc vietējā laika Svētā Pētera bazilikā, teikts Vatikāna paziņojumā. Tās visticamāk vadīs Kardinālu kolēģijas dekāns, pašlaik 91 gadu vecais itālis Džovanni Batista Re (Giovanni Battista Re).
Tradicionāli pāvests tiek apglabāts Vatikāna grotās – pavēstu kapenēs zem Svētā Pētera bazilikas, taču Pāvests Francisks savā pēdējā testamentā apstiprināja, ka viņš vēlas tikt apglabāts Romas Svētās Marijas Madžores bazilikā. Tā ir viena no viņa iecienītākajām baznīcām, tādējādi viņš kļūs par pirmo pāvestu gadsimta laikā, kurš tiek apglabāts ārpus Vatikāna.
Pirmdien vakarā publicētajā testamentā norādīts, ka Francisks vēlas tikt apglabāts “zemē bez īpašas apdares”, bet ar uzrakstu latīņu valodā, kurā bija rakstīts viņa pāvesta vārds: “Franciscus”.
Kā arī viņš tiks apglabāts vienā zārkā, kas izgatavots no koka un cinka, atšķirībā no iepriekšējiem pāvestiem, kuri tika apglabāti trijos ligzdotos zārkos. Francisks, visticamāk, tiks apglabāts ar “rogito” – dokumentu, kurā aprakstīta viņa dzīve un pāvesta amats, līdzīgi kā tas, kas tika ievietots Benedikta XVI zārkā.
Vēlēšanas
Divas līdz trīs nedēļas pēc pāvesta bēru ceremonijas, Siksta kapelā pulcēsies kardinālu kolēģija, lai noturētu konklāvu – ļoti slepenu jaunā pāvesta ievēlēšanas procesu. Teorētiski uz pāvesta amatu var pretendēt jebkurš kristīts Romas katoļu vīrietis, taču pēdējo 700 gadu laikā pāvests vienmēr ir ticis izvēlēts no kardinālu kolēģijas
Lielākā daļa no 266 vēsturē ievēlētajiem pontifikiem ir bijuši eiropieši. Pāvests Francisks, kurš dzimis Argentīnā kā Horhe Mario Bergoljo, ir pirmais pontifiks 1 300 gadu laikā, kurš nav eiropietis.
Kandidāti uz pāvesta amatu neveic atklātu priekšvēlēšanu kampaņu. Kardinālus, kuriem ir labas izredzes kļūt par pāvestu, sauc par “pāvestējamiem”.
Balsošanas dienā Siksta kapela ar slavenajiem Mikelandželo gleznotajiem griestiem ir slēgta, un kardināli, kuri ir devuši slepenības zvērestu, ir tur ieslēgti. Tiesības balsot ir tikai tiem kardināliem, kas jaunāki par 80 gadiem. Aptuveni 120 kardināli aizklāti balsos par savu izvēlēto kandidātu, ierakstot vārdu biļetenā un ievietojot to uz altāra novietotajā kausā.
Ja neviens kandidāts nesaņem nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu, notiek vēl viena balsošanas kārta. Vienas dienas laikā var notikt līdz pat četrām kārtām. Konklāvs, kas 2013.gadā ievēlēja pāvestu Francisku, ilga aptuveni 24 stundas un notika pieci balsojumi, taču šis process var ilgt ilgāk; 13.gadsimtā tas ilga aptuveni trīs gadus, bet 18.gadsimtā – četrus mēnešus.
Kad biļeteni ir saskaitīti, tos sadedzina krāsnī Siksta kapelas iekšpusē, ko iepriekš uzstādīja Vatikāna ugunsdzēsēji. Otrā krāsnī sadedzina ķīmisku vielu, kas caur skursteni sūta dūmu signālu: melni dūmi nozīmē, ka jaunais pāvests nav izvēlēts, balti dūmi – ka pāvests ir izvēlēts.
Jaunais pāvests
Kad pāvests ir izvēlēts, tradicionāli kardinālu kolēģijas pārstāvis no Svētā Pētera bazilikas galvenā balkona nolasa paziņojumu latīņu valodā “Habemus papam”, kas nozīmē – “Mums ir pāvests”.
Tad tikko ievēlētais pāvests, izvēlējies pāvesta vārdu (visdrīzāk tādu, kas godina kādu svēto, vai priekšgājēju) un, uzvilcis baltu mantiju, iziet uz balkona, lai teiktu savu pirmo uzrunu. Un līdz ar to katoļu pasaulei ir jauns vadītājs.
Bukmeikeri un Vatikāna vērotāji jau bija sākuši spekulēt par iespējamajiem pēctečiem, kad pasliktinājās pontifika veselības stāvoklis.
Nākamais pontifiks pārmantos dziļi sašķelto Baznīcu, kas cīnās ar ideoloģisku spriedzi tādos jautājumos kā LGBTQ+ iekļaušana un garīdznieku pārkāpumi, vienlaikus orientējoties arī strauji mainīgajā ģeopolitiskajā ainavā, ko plosa teritoriāli un kultūras konflikti.
Uz doto brīdi ir daži potenciāli Pāvesta Franciska pēcteči.
70 gadus vecais itāļu kardināls Pjetro Parolins (Pietro Parolin), Vatikāna valsts sekretārs un Franciska otrais numurs kopš 2013.gada, varētu tikt uzskatīts par galveno Franciska pēcteci.
Vēl viens itālis, kurš varētu kļūt par viņa pēcteci, ir 60 gadus vecais kardināls Pjerbatista Pizaballa (Pierbattista Pizzaballa) no Lombardijas, kurš ir Jeruzalemes latīņu patriarhs.
Ja Kardinālu kolēģija atkal izvēlēsies kādu ne no Eiropas, tad viens no galvenajiem kandidātiem varētu būt 67 gadus vecais filipīniešu kardināls Luiss Tagle (Luis Tagle).
Baznīca varētu arī iekļūt vēsturē, ja ievēlēs savu pirmo Āfrikas pāvestu modernajā laikmetā – Ganas kardinālu Pīteru Turksonu (Peter Turkson), kurš savulaik tika uzskatīts par favorītu 2013.gada konklāvā.
No konservatīvā spārna varētu tikt ievēlēts 76 gadus vecais kardināls Raimonds Bērks (Raymond Burke). Taču cits ilggadējs amata kandidāts no konservatīvajiem, ungāru kardināls Pēters Erdo (Péter Erdő), šķiet, ir ticamāks kandidāts.
Kā jau ierasts, ceļš no šejienes līdz baltajiem dūmiem būs līkumains.
Līdztekus baznīcas mācības un morāles noteikšanai pāvestam ir ievērojama diplomātiska un politiska vara pasaules politikā, viņš darbojas kā starpnieks globālos konfliktos un vada humānās palīdzības pasākumus
Lielākā daļa pāvestu kalpo līdz pat savai nāvei. Pāvests Benedikts XVI, kurš 2013.gadā 85 gadu vecumā atkāpās no amata veselības pasliktināšanās dēļ, bija pirmais pontifiks 600 gadu laikā, kurš atkāpās no amata.
Lasiet arī: Valsts prezidents plāno apmeklēt pāvesta Franciska bēres
Lasiet arī: Miris Romas pāvests Francisks
