Izraēla atcēla amatpersonu tikšanos Vašingtonā pēc tam, kad pirmdien, 25.martā, ASV atteicās uzlikt veto ANO Drošības padomes rezolūcijai, kurā aicināts Gazā pārtraukt uguni un atbrīvot ķīlniekus, premjerministram Benjaminam Netanjahu kritizējot ASV par “atkāpšanos” no savas iepriekšējās nostājas, ziņo britu raidorganizācija BBC.
Strīds izcēlās, pieaugot bažām par nepieciešamību novērst badu un intensīvām cīņām starp “Hamās” un Izraēlu Gazā pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem risināt situāciju kopš oktobra uzbrukumiem.
ASV atturējās balsojumā par rezolūciju, kurā aicināts “nekavējoties” noslēgt pamieru uz atlikušo Ramadāna laiku, kas ilgs vēl divas nedēļas, un “bez nosacījumiem atbrīvot visus ķīlniekus”. Neraugoties uz ASV atturēšanos,
rezolūcija tika pieņemta ar 14 citu padomes locekļu atbalstu.
Pēc ANO Drošības padomes balsojuma Netanjahu iebilda attiecībā uz to, ka rezolūcijā aicinājums pārtraukt uguni nav noteikts, kā nosacījums ķīlnieku atbrīvošanai, Izraēlai apgalvojot, ka “Hamās” joprojām tur aptuveni 130 ķīlniekus, tostarp 33, kas, domājams, ir miruši.
“Šodienas rezolūcija dod “Hamās” cerību, ka starptautiskais spiediens piespiedīs Izraēlu piekrist pamieram bez mūsu ķīlnieku atbrīvošanas, tādējādi apdraudot gan kara centienus, gan centienus atbrīvot ķīlniekus,” teikts Netanjahu biroja paziņojumā, piebilstot, ka,
“ņemot vērā ASV nostājas maiņu”, šonedēļ plānotā Izraēlas delegācijas vizīte ASV nenotiks.
Izraēlas un ASV amatpersonām bija paredzēts tikties, lai apspriestu Izraēlas plānoto uzbrukumu Gazas dienvidu pilsētā Rafahā, kur no kaujām citviet Gazā patveras aptuveni 1,5 miljoni palestīniešu.
Reaģējot uz Izraēlas lēmumu, ASV Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kērbijs (John Kirby) pauda vilšanos, taču saglabāja ASV nostāju, ka plaša sauszemes ofensīva Rafahā nebūtu ieteicama. Viņš apstiprināja, ka plānotās tikšanās starp Izraēlas aizsardzības ministru Joavu Galantu un ASV nacionālās drošības padomnieku Džeiku Salivanu (Jake Sullivan) notiks, kā plānots.
Izraēlas opozīcijas līderis un bijušais premjerministrs Jairs Lapids nosodīja Netanjahu lēmumu, nosaucot to par “nevajadzīgu” un “bezatbildīgu”. Lapids paziņoja, ka, lai gan Izraēla var neatkarīgi pieņemt lēmumus aizsardzības jomā, šāda rīcība kaitē Izraēlas drošībai un ekonomikai, uzsverot, ka domstarpības būtu jārisina aiz slēgtām durvīm.
ANO Drošības padomes rezolūcijas tiek uzskatītas par juridiski saistošām attiecībā uz ANO dalībvalstīm, lai gan ASV ir paziņojusi, ka neuzskata, ka pirmdienas balsojums ir saistošs Izraēlai.
Palestīniešu pārstāvis ANO Rijads Mansurs atzinīgi novērtēja rezolūciju, taču sacīja, ka tā nākusi par vēlu.
“Bija vajadzīgi seši mēneši, vairāk nekā 100 000 nogalinātu un sakropļotu palestīniešu, divi miljoni pārvietoto un bads, lai šī padome beidzot pieprasītu tūlītēju pamieru,” viņš sacīja.
“Hamās” atzinīgi novērtēja balsojumu, bet arī paziņoja starpniekiem, ka tā paliek pie savām sākotnējām prasībām par vispārēju pamieru, kas ietver Izraēlas karaspēka izvešanu no Gazas joslas un pārvietoto palestīniešu atgriešanos ziemeļos.
Izraēlas premjerministra birojs to raksturoja kā “nereālu”.
Izraēlas un “Hamās” pārstāvju sarunas turpinās ar starpnieku starpniecību Katarā.
Lasiet arī: ASV izdara spiedienu uz Izraēlu, pieņemot rezolūciju par pamieru Gazā
