Valsts aizsardzības dienesta trešajā iesaukumā obligātā kārtā būs nepieciešams pēc nejaušības principa iesaukt 150 Latvijas pilsoņus, informē Aizsardzības ministrijā (AM).
Līdz šim valsts aizsardzības dienesta trešajam iesaukumam ir brīvprātīgi pieteikušās 515 personas, no kurām vairāk kā 320 ir nokārtojušas veselības pārbaudes un ir atzītas par dienestam derīgām.
Trešajā iesaukumā kopumā nepieciešams iesaukt 480 personas, tamdēļ 23.janvārī tiks veikta atlase pēc nejaušības principa, kur ar speciālu gadījumskaitļu ģenerēšanas programmu tiks atlasīti 300 iesaucamie. Atlasītās personas saņems pavēstes par veselības pārbaužu kārtošanu, uz ko būs jāierodas Nacionālo bruņoto spēku Medicīnas centrā Rīgā. Pēc veselības pārbaužu veikšanas dienestā tiks iesauktas 150 personas.
Pēc Aizsardzības ministrijas apkopotajiem datiem Latvijā šobrīd ir 22 539 vīriešu, Latvijas pilsoņu, vecumā no 18 līdz 19 gadiem. No tiem 3581 pilsonis pirmsšķietami atbilst valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas prasībām.
Atlases valsts aizsardzības dienestam pēc nejaušības principa gaita
AM norāda, ka 23.janvārī, lai savlaicīgi nodrošinātu iesaukumu plānotajā apmērā, tiks veikta jauniešu atlase pēc nejaušības principa, kuras kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 409 “Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm”.
Iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā ir pakļauti pilsoņi – vīrieši, kuri dzimuši pēc 2004.gada 1.janvāra.
Iesaucamos atlasei pēc nejaušības principa reģistrē pa administratīvajām teritorijām, piešķirot katram pilsonim kārtas numuru. Atlase tiks veikta, izmantojot iesaucamo atlasei īpaši izveidotu unikālo gadījumskaitļu ģenerēšanas rīku.
Atlases procesa uzraudzībai tiek veidota Aizsardzības ministrijas iesaukšanas atlases pārraudzības komisija. Tās sastāvā būs iecelti ministrijas departamentu pārstāvji (izņemot Valsts aizsardzības dienesta un Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju departamentus), kuri vērtēs procesa gaitu un tā leģitimitāti.
AM uzsver, ka atlases rezultāti 23.janvārī būs atspoguļoti anonimizēti – ar iesaucamo kārtas numuriem. Divu nedēļu laikā pēc atlases valsts aizsardzības dienestam atlasītajiem jauniešiem uz e-adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi tiks nosūtītas pavēstes par ierašanos uz veselības pārbaudi, norādot tās datumu un laiku.
Saņemot pavēsti, atlasītajiem jauniešiem piecu darba dienu laikā tiešsaistē vai rokrakstā ir jāaizpilda un jāiesniedz anketa, par ko būs norādes pavēstē.
Pēc veselības pārbaudes veikšanas ārstu komisija sniegs atzinumu par derīgumu dienestam, un tiks pieņemts lēmums par iesaukšanu dienestā, kas tiks nosūtīts uz e-adresi vai deklarēto dzīvesvietas adresi ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms faktiskā dienesta sākuma, proti, 19.jūlija.
Tie atlasītie jaunieši, kuri dažādu iemeslu dēļ tomēr netiks iesaukti jūlija iesaukumā, saņems attiecīgus lēmumus vai nu par neiesaukšanu vai dienesta atlikšanu.
Valsts aizsardzības dienestu var atlikt uz vēlāku laiku, bet ne ilgāk kā līdz 26 gadu vecumam, tikai svarīgu iemeslu dēļ piemēram, ja ir iegūta stipendija augstskolā, pilsonis ir valsts izlases dalībnieks kādā sporta veidā, atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai citu svarīgu ģimenes apstākļu dēļ.
Pieņemto lēmumu var apstrīdēt Iesaukšanas kontroles komisijai un pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Pilsonis var iesniegt pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai. Pieteikumu izvērtēs un lēmumu par iesaukšanu alternatīvajā dienestā pieņems Iesaukšanas kontroles komisija.
Valsts aizsardzības dienests ir daļa no visaptverošas valsts aizsardzības, lai stiprinātu Latvijas aizsardzības spējas. Krievija ir bijis ilgstošs drauds Latvijas drošībai, un Krievijas izvērstais pilna mēroga karš Ukrainā ir būtiski mainījis Eiropas drošības vidi, norāda AM.
Latvijas valsts attīstība un drošība ir cieši saistīta ar kopējo sabiedrības vienotību un gatavību aizstāvēt savu valsti. Valsts aizsardzības dienests sniedz iespēju pilsoņiem iegūt zināšanas un sapratni par valsts aizsardzību, uzlabot individuālās rīcībspējas, kā arī piedalīties valsts aizsardzības stiprināšanā, teikts AM paziņojumā.
Lasiet arī: NATO rīkos lielākās mācības kopš Aukstā kara, kurās piedalīsies 90 000 karavīru
