Šoreiz pedagogi spītīgi turēsies pie sava, lai panāktu, ka politiķi izpilda savus dotos solījumus, pirms protesta gājiena sākuma medijiem pauda Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Šodien, 24. aprīlī, sākas trīs dienu pedagogu streiks, kurā piedalīsies vairāk nekā 19 000 skolotāju. Plānots, ka protesta gājiena maršruts būs no LIZDA nama līdz Saeimai.
Pedagogu streikā piedalīsies arī mediķi – Latvijas Ārstu biedrības (LAB) vadītāja Ilze Aizsilniece medijiem pastāstīja, ka kopā ar pedagogiem streikos aptuveni 1 000 mediķu. Aizsilniece arī informēja, ka plašākas mediķu protesta akcijas gaidāmas maijā un septembrī.
Gan Vanaga gan Aizsilniece pauda, ka gadiem ilgi valdība nav uzklausījusi abu nozaru pārstāvjus, un nav pildījusi dotos solījumus. Vēl viens būtisks aspekts, kuru uzsvēra abu nozaru pārstāves, ir konteksts, kādā būtu jāskatās uz izglītības un veselības nozaru finansēšanu. Aizsilniece sprieda, ka valdības pieejai būtu jābūt tādai, ka “tiek aprēķināts, cik ir izmaksas uz viena cilvēka veselību un izglītību”, kas šobrīd nav pietiekamas. “Mums ir vajadzīgi jauni, veseli un izglītoti cilvēki, kas veic savus pētījumus šeit, kas raksta doktorantūras darbus šeit, nevis ārzemēs. Paliek, dzīvo un strādā šeit “ norādīja LĀB vadītāja.
Jautāta, vai mediķi pievienojas LIZDA prasībai par premjera Krišjāņa Kariņa (JV) demisiju, Aizsilniece atbildēja, ka par šo priekšlikumu vēl tiek diskutēts.
“ Taču skaidrs, ka politiķiem ir jāmaina sava pieeja. Vismaz jāmēģina ieklausīties un runāt, nevis teikt, ka mēs esam īdētāji, ” atzina Aizsilniece.
Savukārt Vanaga skaidroja, ka politiķi nav izpildījuši daļu no streika vienošanās punktiem, kā arī ir iekļāvuši punktus, kas nav saskaņoti ar nozari. “ Vairākām pedagogu grupām vispār nav noteikta alga, ir aizmirsta vienošanās par [izglītības iestāžu] administrāciju, ka nedrīkst būt mazāka samaksa, kā padotajam, proti skolotājam. Aizmirsts ir arī par logopēdiem speciālajiem pedagogiem un psihologiem. Nav [šīm pedagogu grupām] finansējuma,” stāstīja Vanaga un piebilda, ka līdztekus algām, arī laika un darba organizācija ir būtiski aspekti pedagogu darbam.
LIZDA vadītāja arī uzsvēra, ka gaida politiku ierašanos, un cer, ka varēs sēsties kopīgi pie galda un atrisināt esošās problēmas. Jautāta, ja tomēr neizdodies panāk nozares prasību izpildi, Vanaga atbildēja, ka tad pēc streika tiks pieņemti lēmumi par tālāko rīcību.
“Mēs nesamierināsimies ar šo bezatbildību un necienīgo attieksmi, ka 14 minūtes pirms valdības sēdes var iesniegt ne ar vienu [nozari, arodbiedrību] nesaskaņotus dokumentus,” uzsvēra Vanaga.
Iepriekš jau vēstīts, ka neskatoties uz LIZDA pretenzijām un draudiem, valdība pagājušās nedēļas beigās skatīja un atbalstīja Ministru kabineta (MK) noteikumus par to, kā tiks celts pedagogu atalgojums.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) MK iesniegtie grozījumi paredz, ka no šī gada 1. septembra pedagogiem, izņemot pirmsskolas skolotājus zemākā stundas likme būs 8,50 eiro.
Līdztekus MK rīkojums par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laika posmam no šī gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim indikatīvi paredz zemākās pedagogu darba algas kāpumu par 13,3%, salīdzinot ar 2022. gada 1. septembri.
Tāpat plānots, ka no šī gada 1. septembra vispārējās izglītības pedagogiem mēneša darba algas likme būs 1 224 eiro.
LIZDA paudusi “visdziļāko nožēlu par bezatbildīgo un aroganto politiku, ko, pašreiz realizē valdošā koalīcija, un uzskata, ka neieklausīšanās sabiedrības, uzskatos ir politiķu necienīga un neauglīga stratēģija”. Tāpat arodbiedrība uzsvērusi, ka plānotie grozījumi “nepilda pirmsstreika vienošanos par pedagogu atalgojumu” līdz ar to streiks paliek spēkā. LIZDA arī norādījusi, ka, ja valdība nepildīs pedagogu “ultimātus”, tiks prasīta premjera demisija.
Atbildot uz LIZDA paustajiem pārmetumiem pirms streika, IZM uzsvērusi, ka visas LIZDA prasības, kas bija iekļautas streika vienošanas dokumentos ir izpildītas.
Ministrijas ieskatā trīs dienu streiks pēc būtības nav uzskatāms par likumību, jo konkrētā streika pieteikumā minētās prasības ir izpildītas.
nosaka arī Streiku likuma 23. panta otrā daļa.
Tāpat IZM norādīja, ka vispārējās izglītības finansējuma modelis Skolēns pašvaldībā nosaka, ka valsts budžeta dotācija izglītībai tiek pārskaitīta katrai pašvaldībai, kuras sadala finansējumu skolām saskaņā ar likumā noteiktajām normām un individuāliem apsvērumiem par līdzekļu efektīvu izmantošanu esošajā skolu tīklā.
Ar streiku tiek risināts strīds, starp darba devēju un darba ņēmēju, un pedagogu streika gadījumā darba ņēmēju pārstāv arodbiedrība, savukārt darba devēji ir pašvaldības, kurās atrodas pašvaldību izglītības iestādes.
Jāpiebilst, ka lielākā daļa sabiedrības ir vienisprātis ar valdību, un publiskajā telpā ir paudusi viedokli, ka “pedagogi pārāk daudz žēlojās, un neprot adekvāti paši novērtēt savu darba sniegumu”. Daži sociālo tīklu lietotāji LIZDA vadītājas vēlmē rīkot streiku saskatījuši “divkosību un negodīgumu”.
Lasiet arī: Valdība izpildījusi doto solījumu pedagogiem, pārliecināta Čakša
