Salīdzinājumā ar 2021.gadu Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.
Pērn IKP faktiskajās cenās bija 39,1 miljards eiro, savukārt 2022.gada 4.ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētiem datiem IKP palielinājies par 0,3 %. Salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās. Faktiskajās cenās IKP 4. ceturksnī bija 10,7 miljardi eiro.
Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022. gadā samazinājās par 1,1 %, bet pakalpojumu nozaru – pieauga par 4,2 %.
Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares apjoms palielinājās par 7,0 %, ko veicināja produkcijas apjoma pieaugums augkopībā un lopkopībā (par 2,5 %) un mežsaimniecībā un mežizstrādē – par 13,6 %, bet zivsaimniecības nozarē vērojams samazinājums par 2,6 %.
Atšķirīgās attīstības tendences apakšnozaru griezumā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (izaugsme kūdras ieguvē un pārstrādē par 1,7 % un samazinājums grants un smilts karjeru izstrādē par 8,9 % radīja kopējo samazinājumu par 0,5 %.
Regulārs ilggadīgs pozitīvs ieguldījums kopējās ekonomikas attīstībā bija apstrādes rūpniecībai – izaugsme par 2,7 %
– tā pieaugumu uzrādīja 14 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs vērojams produkcijas samazinājums – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā produkcijas izlaide samazinājās par 1,0 %, bet pārtikas produktu ražošanā par 1,6 %.
Pozitīva darbība vērojama citās svarīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā – par 8,6 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā, 5,3 %, mēbeļu ražošanā, 0,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, 0,5 %, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.
Būtiskākie samazinājumi novēroti elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā ražošanas apjomi samazinājās par 14,3 %.
Būvniecības produkcijas pievienotā vērtība 2022. gadā samazinājās par 11,3 %, ko ietekmēja kritums visās trijās apakšnozarēs visos četros gada ceturkšņos. Ēku būvniecības apjomi gada laikā samazinājās par 9,8 %, bet inženierbūvniecības apjomi – par 13,1 %. Specializēto būvdarbu apjomi gada laikā samazinājās par 11,3 %.
Mazumtirdzniecība palielinājās par 4,3 %, tostarp, nepārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 6,5 %, bet pārtikas preču mazumtirdzniecība – par 0,5 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 10,1 %, savukārt vairumtirdzniecībā vērojams būtisks samazinājums – par 18,7 %.
Transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 2,3 % veicināja uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās sniegto pakalpojumu apjoma pieaugums par 3,5 %. Tikmēr ūdens transporta jomā – par 17,1 %. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja samazinājums sauszemes un cauruļvadu transportā – 2,8 % un pasta un kurjeru darbībās, par 6,2 %.
2021. gadā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanas nolūkos ieviesto ierobežojumu atcelšana ietekmēja izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares darbības rezultātu – 2022. gadā būtisks pieaugums par 57,5 %, turklāt šāds pieaugums konstatēts abās apakšnozarēs.
Būtiskāko ieguldījumu -0,7 procentpunkti – kopējās pievienotās vērtības pieaugumā aizvadītā gadā deva informācijas un komunikāciju nozares attīstība – pieaugums par 14,0 %, tostarp arī lielākajās apakšnozarēs. Vadoties pēc CSP datiem, pērn telekomunikāciju pakalpojumu nozarē IKP pieauga par 17,3 %, datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 14,4 % un informācijas pakalpojumu sniegšanā – par 8,7 %.
2022. gadā finanšu un apdrošināšanas nozares samazinājumu 3,1 % apmērā noteica finanšu pakalpojumu apakšnozare un apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas apakšnozare – kritumi 9,3 % un 7,5 % apmērā. Savukārt, finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas darbību papildinošās darbībās ir bijis pieaugums 26,1 % apmērā, kuru nodrošināja citas finanšu pakalpojumus papildinošās darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu, operācijas ar vērtspapīriem un apdrošināšanas aģentu un brokeru darbība.
Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apjoma pieaugumu par 13,1 % veicināja izaugsme juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā par 22,9 %, centrālo biroju darbībās, konsultēšanā komercdarbībā un vadībzinībās, par 15,1 %, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu, par 30,4 % un citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā – par 12,9 %. Savukārt negatīvi nozares attīstību ietekmēja arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze, kur sniegto pakalpojumu apjoms kas samazinājās par 2,6 %.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību nozares būtisko pieaugumu par 25,7 % veicināja pozitīva attīstība visās apakšnozarēs. Būtiskākais pieaugums bija ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apakšnozarei -par 78,3 %.
CSP norāda, ka pozitīva attīstība vērojama arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā – par 31,9 %, darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – par 35,5 %, apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos – par 7,3 %, ēku uzturēšanas un ainavu kopšanas pakalpojumu sniegšanā – par 15,2 %, biroju administratīvajās darbībās – par 17,0 %.
Savukārt mākslas, izklaides un atpūtas jomas veiksmīgā darbība pēc dažāda veida epidemioloģisko prasību atcelšanas veicināja nozares pieaugumu pret iepriekšējo gadu par 26,6 %. Būtiskākais pieaugums konstatēts azartspēļu un derību apakšnozarē -par 60,6 %, un radošajās, mākslinieciskajās un izklaides darbībās ,par 21,2 %.
Produktu nodokļu apjoma samazinājums galvenokārt novērots pievienotās vērtības nodoklim, akcīzes un muitas nodokļiem par 0,2 %.
Lasiet arī:Valdība lemj atvieglot lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu namos
