Otrdienas, 30.maija, valdības sēdē, kur tika skatīts Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādātais informatīvais ziņojums par skolu tīkla sakārtošanu, Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LA) aicināja turpināt diskusijas un nepārsteigties ar lēmumiem.
Viņa pauda neizpratni, ka plānots kā skolu dibinātājus atstāt pašvaldības, bet par skolām no 7. līdz 12.klasei lems valdība. Kā šādā situācijā par izglītības attīstību pašvaldībā, balstoties uz pašvaldības plānošanas dokumentiem varēs lemt pašvaldību deputāti? Kā šādā situācijā pašvaldību deputāti varēs lemt par investīcijām skolās, jautāja Paulāne.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik
IZM piedāvājums – Pierīgas novados atstāt pa vienai vidusskolai – neesot īstenojams, jo izglītības iestāžu kapacitāte esot izsmelta.
Piemēram, Ulbrokas vidusskolā nesen vēl bija četras pirmās klases, tad piecas, bet tagad bērnu skaits, kas vēlas mācīties pirmajā klasē jau ir pietiekams sešām vai septiņām klasēm. Ja tiktu ievērots IZM noteiktais, ka pirmajā klasē jābūt 20 bērniem, tad Ulbrokas vidusskolā varētu atvērt deviņas klases.
Paulāne nocitēja Olaines novada pašvaldības vēstuli, kurā uzsvērts, ka jau pašlaik Olaines novadā izglītības iestādēs nav iespējams uzņemt papildus skolēnus tieši telpu trūkuma dēļ un neesot pamata domāt, ka šajā pašvaldībā skolēnu skaits varētu samazināties. Līdzīga situācija esot Ķekavas novadā, kur tiek piedāvāts slēgt Baložu un Baldones vidusskolas.
***
Kā informēja Ķekavas novada domē, jautājums par skolu tīkla optimizāciju esot aktuāls jau ilgāku laiku, tomēr konkrēti risinājumi, kas maksimāli atbilstu gan izglītojamo, viņu vecāku un pašvaldības interesēm, šobrīd vēl nav atrasti.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Vītols (K) pauž pārsteigumu par jautājuma negaidīti straujo virzību Ministru kabinetā, it īpaši vēršot uzmanību uz to, ka
IZM jautājumu ar citām centrālās pārvaldes institūcijām nav saskaņojusi.
Tāpat domes pārstāvjiem nav bijusi iespēja iepazīties ar ziņojuma projektu pirms tā izskatīšanas Ministru kabinetā. Neskatoties uz to, Vītols pauda gatavību iesaistīties turpmākās diskusijās.
Vienlaikus domes vadība pauda bažas par to, ka, saskaņā ar šodienas valdības sēdē prezentēto modeli, Ķekavas novadā turpinātu darboties tikai viena – Ķekavas vidusskola.
Tādēļ pašvaldība vērš uzmanību uz faktu, ka jau šobrīd un turpmāko gadu laikā vidusskolēnu skaits Ķekavas vidusskolā, saglabājot Baložu vidusskolu un Baldones vidusskolu, provizoriski pieaugs vismaz par 50% un Baložu vidusskolā par 100%.
Jau tagad Ķekavas vidusskolas telpu kapacitāte ir sasniegusi maksimālo izmantošanas iespēju, līdz ar ko pašvaldība tiktu nostādīta smagu izvēļu priekšā.
***
Vēl kā piemēru Paulāne valdības sēdē minēja Ādažu novadu, kur skolai tika uzbūvēta piebūve, cerot tā novērst telpu trūkumu. Taču telpas tika piepildītas pāris gadu laikā.
Kā ziņots, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.–12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap simts skolas, lēš IZM. Tā piedāvā kritērijus “efektīva skolu tīkla izveidei”. Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
Attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ 20 izglītības iestādes IR noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos.
Lasiet arī: LIZDA: IZM piedāvātajiem kritērijiem skolu tīkla optimizācijai trūkst padziļinātas analīzes